Kultūra
Kultūrpolitika

Memoriālo muzeju apvienība rīko starptautisku konferenci “Viena personība – vairāki muzeji. Quo vadis?”0


Atjaunotā Raiņa un Aspazijas vasarnīca Majoros.
Atjaunotā Raiņa un Aspazijas vasarnīca Majoros.
Foto – Leta/Evija Trifanova

26. septembrī Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā notiks Memoriālo muzeju apvienības rīkotā starptautiskā konference “Viena personība – vairāki muzeji. Quo vadis?”.

2019. gads Memoriālo muzeju apvienībai ir īpaši zīmīgs. Vairākiem muzejiem aprit apaļas gadskārtas: Raiņa un Aspazijas vasarnīcai – 70, Raiņa muzejam “Tadenava” – 60, Memoriālo muzeju apvienībai – 10. Tas ir labs iemesls, lai rīkotu konferenci par personību muzeju lomu, mērķiem un uzdevumiem mūsdienu kultūras procesos. Demokrātija prasa izglītotu indivīdu, kam ir savs viedoklis un kas ir spējīgs patstāvīgi spriest. Izcila personība var sekmēt citas personības veidošanos.

Konferenci ievadīs politoloģes un starptautisko attiecību ekspertes Vitas Matīsas referāts “Personības un pagātne: kāds vēstījums mūsdienām”, kurā tiks meklētas atbildes uz jautājumiem – kādas ir tās nepieciešamās īpašības, lai viens cilvēks varētu veidot un virzīt vēsturi? Kādu vēstījumu viņu piemērs var dot mums šodien? Tiks runāts par dažādām personībām – politiķiem, literātiem, zinātniekiem.

Konferences pirmajā sēdē “Personību muzeji Latvijā: vēsture un tendences” varēs izsekot līdzi personību mantojuma muzealizācijas tradīcijām un iepazīt to alternatīvas Latvijas kultūrtelpā, kā arī izprast, kas slēpjas zem vārdiem “mūsdienīgs muzejs” un kādas ir muzeja iespējamās attīstības tendences. Referēs Jānis Garjāns, Latvijas Muzeju padomes priekšsēdētājs un Kultūras ministrijas Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja vietnieks, Maira Valtere, Jāņa Akuratera muzeja galvenā speciāliste un Ineta Zelča Sīmansone, domnīcas “Creative Museum” vadītāja.

Otrā sēde tiks veltīta “Raiņa un Aspazijas muzejiem Latvijā un ārpus tās robežām”: būs iespēja uzzināt par Rainim un Aspazijai veltīto muzeju veidošanu un attīstību Latvijā, kā arī gūt ieskatu, kā strādā Raiņa muzejs Slobodskā (Krievija) un kā Raiņa un Aspazijas piemiņa tiek uzturēta Lugano (Šveicē). Referēs Agrita Ozola, Tukuma muzeja direktore, Astrīda Cīrule, Raiņa un Aspazijas muzeja galvenā speciāliste, Rita Meinerte, Memoriālo muzeju apvienības direktore, Svetlana Čeglakova Slobodskas muzeju un izstāžu centra direktore un viņas vietniece Tatjana Dolmatova, Pjetro Montorfani, Lugano Vēstures arhīva direktors.

Trešā sēde “Personību muzeju veidošanās nosacījumi un iespējas” iepazīstinās ar citu valstu personību muzeju pieredzi Krievijā, Lietuvā, Polijā, Baltkrievijā un būs iespēja uzzināt kādu ceļu iet Imanta Ziedoņa muzejs tepat Latvijā. Referēs Olga Ščeglova, Kaļiņingradas apgabala vēstures un mākslas muzeja direktora vietniece zinātniskajā darbā (Krievija), Nadežda Petrauskiene, Aleksandra Puškina Literatūras muzejs (Lietuva), Katažina Jakimjaka, Ādama Mickeviča Poļu literatūras muzejs (Polija), Natālija Stribuļska, Jankas Kupalas Valsts literatūras muzeja direktora vietniece zinātniskajā darbā (Baltkrievija), Katrīna Kūkoja, Imanta Ziedoņa muzeja pētniece un izstāžu kuratore.

Pēdējā, ceturtajā sēdē, runās par izaicinājumiem, ar kuriem ir jārēķinās arhitektiem un dizaineriem, strādājot vēsturiskā vidē. Referēs Ingūna Elere, dizaina biroja “H2E” līdzdibinātāja un radošā direktore un Latvijas Mākslas akadēmijas profesore un arhitekts Ēriks Cērpiņš.

LA.lv