Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
13. janvāris, 2016
Drukāt

Mencendorfa namā izstādīs daudzveidīgo Latgales keramiku

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Mencendorfa namā 16. janvārī plkst. 14 tiks atklāta Daugavpils keramiķu studijas “Latgale” izstāde un arī tās katalogs, LA.lv pastāstīja biedrības “Daugavpils māla mākslas centrs” pārstāvis Aivars Baranovskis.

“Latgales keramika” – tautas podniecības organizētākā nozare ar īpatnējām, spilgtām, noturīgām novada tradīcijām sevi pieteica vien 20. gadsimtā, taču kā parādība ar izteiktu teritoriālu nevis nacionālu raksturu veidojusies jau aizvēsturē kā ģeogrāfisku, ekoloģisku, antropoloģisku, socioloģisku, vēsturisku un citu faktoru kopums, stāsta Baranovskis.

Latgales keramikas aizsākumi Daugavpilī ir saistāmi ar Staņislava Vilcāna (1918–2001) ierašanos un viņa līdzpaņemto t. s. “Silajāņu dekoratīvās keramikas tradīciju” 20. gadsimta 70. gadu otrajā pusē. 1980. gads var tikt uzskatīts par otrā nozīmīgākā Latgales podniecības centra – Daugavpils keramikas studijas – dzimšanas gadu. Toreizējo studijas kodolu veidoja S. Vilcāns, viņa dēls Staņislavs Vilcāns (1944–2009) , Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolas absolventi Ausma Skirmante (1956), Lilija Zeiļa (1958), Ligita Pakne (1963), Vladislavs Vincevičs (1945) un viņa skolnieks Jānis Saikovskis (19 55). Vēlāk studijas kolektīvam pievienojās Jāņa Saikovska sieva Marija Saikovska (1957). 1998. gadā studijas “Latgale” darbībā iesaistījās mākslinieces Ilona Šauša (1965), Mairita Folkmane (1968) un Līga Čible (1970). Kopš 2002. gada studijā darbojas Valentīns Petjko (1985).

Sākot ar 1980. gadu, Daugavpils keramiķu studija regulāri piedalās izstādēs gan Latvijā, gan ārvalstīs. 1985. gadā ar Latvijas PSR Kultūras ministrijas lēmumu Daugavpils keramiķu kolektīvam “Latgale” tika piešķirts “Tautas lietišķās mākslas studijas goda nosaukums”.

Laika posmā no 20. gadsimta 90. gadu vidus līdz 21. gadsimta pirmās dekādes nogalei L. Zeiļas vadītā Daugavpils keramiķu studija aktīvi iesaistās t. s. melnās keramikas tradīciju atjaunošanā sadarbībā ar Kultūras fonda kopu “Pūdnīku skūla”, iesaistoties lokāla un starptautiska mēroga īslaicīgajos un ilglaicīgajos projektos.

2008.-2009. gadā, īstenojot Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projektu, tika renovētas Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja Keramikas darbnīcas. Projekta rezultātā izveidots Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja Māla mākslas centrs.

Studija “Latgale” īsteno arī pedagoģisku darbību. 2013. un 2014. gadā sadarbībā ar biedrību “Daugavpils Māla mākslas centrs” tika realizēta bērnu un jauniešu neformālā izglītības programma “Māla skola”.

Līdzās plašiem starptautiskiem pasākumiem studija “Latgale” pastāvīgi piedalās izstādēs un citos pasākumos. Meistarklases un keramikas apdedzināšanas demonstrējumi tika rīkoti Vērmanes dārzā Rīgā XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku ietvaros 2013. gadā un XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku un Starptautiskā folkloras festivāla “Baltica 2015” ietvaros 2015. gadā.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+