Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
10. jūnijs, 2014
Drukāt

Mencu nozvejā izveidojusies smaga situācija; ZM plāno kompensēt saldēšanas izdevumus (1)

Foto: shutterstock.comFoto: shutterstock.com

Lai atbalstītu zvejniekus situācijā, kad pēdējo mēnešu laikā krasi samazinājušies mencu noieta tirgi un apdraudēta arī mencu nozveja, Zemkopības ministrija (ZM) plāno rast iespēju zvejniekiem kompensēt mencu saldēšanas izdevumus, liecina “Latvijas Vēstnesī” izsludinātie “Noteikumi par mencu sliekšņa cenām un tehnisko izmaksu apmēru 2014.zvejas gadā”.

Kā biznesa portālam “Nozare.lv” skaidroja ZM Zivsaimniecības departamentā, patlaban mencu nozvejā un realizācijā izveidojusies ārkārtēja situācija.

Jau iepriekš – 2013.gadā – mencu kvota Latvijā apgūta tikai par 38% – pieejamā kvota bijusi 6711 tonnas, tikmēr nozveja – 2569 tonnas. Savukārt 2014.gadam kvota noteikta 6745 tonnu apjomā, tomēr gada sākumā situācija pasliktinājusies vēl vairāk. Šā gada piecos mēnešos mencu nozveja bija 1076 tonnas un salīdzinājumā ar 2013.gada attiecīgo periodu nozvejas apjoms samazinājies par 39%.

Kā skaidro ministrijā, problēma skaidrojama ar pēdējo pāris gadu tendenci, krasi samazinoties mencu izmēram un pasliktinoties iespējām zivis pārdot. Turklāt pastiprinājusies zivju migrācija no tradicionālajiem zvejas rajoniem, jo mencas barības objekti – galvenokārt brētliņas un reņģes – vairs neatrodas tajos jūras apgabalos, kurus apdzīvo mencas.

Kā atzina ZM Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš, līdz šim atbalsta pasākumu zvejnieku ražotāju organizācijas izmantoja tikai brētliņu un reņģu saldēšanā, tomēr pēdējā laikā tirgū parādoties ļoti lieli mencu apjomi no Barenca jūras, ko importē galvenokārt Norvēģija, tāpēc šāds uzglabāšanas mehānisms varētu tikt pielietots arī mencām.

“Tad, kad ir grūtības realizēt kādas zivis – pārāk liels piedāvājums vai cena nesasniedz noteiktu līmeni -, zvejniekiem ir iespēja zivis izņemt no tirgus un tās sasaldēt, lai pārdotu vēlāk, kad cenas kāpj. Ražotāju grupas veic to par saviem līdzekļiem, bet nākamajā gadā var pieprasīt kompensāciju no Eiropas Savienības fondiem,” skaidroja Riekstiņš.

Viņš arī norādīja, ka attiecīgā regula par iespēju pieteikties atbalstam Briselē ir pieņemta aprīlī, bet par finanšu līdzekļu apjomiem fondā vēl nav paziņots un par attiecīgajiem atbalsta pasākumiem regulējumu paredzēts izstrādāt gada nogalē.

Noteikumi attiecas uz Latvijā atzītajām ražotāju organizācijām – patlaban trim organizācijām, kurās kopskaitā ir 28 biedri, kas darbojas zvejniecībā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Nezvejo tāpēc,ka nevar pārdot,nevar pārdot tāpēc,ka pārpircēji no pircēja grib nodīrāt deviņas ādas .

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+