Mobilā versija
Brīdinājums +16.0°C
Ludmila, Laimdots, Laimiņš
Ceturtdiena, 22. jūnijs, 2017
26. janvāris, 2016
Drukāt

Vai pasažieri ir apmierināti ar galvaspilsētas sabiedrisko transportu? (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Tekla Turlajs, strādājoša pensionāre: “Gribētos, lai 13. trolejbuss, ar kuru braucu divreiz dienā, kursētu biežāk, tomēr tas laikam nebūtu rentabli, jo to izmanto maz pasažieru. No rīta trolejbuss vienmēr pienāk laikā, pēcpusdienā gan tas iekļūst sastrēgumos, piemēram, Pērnavas ielā. Mani pilnībā neapmierina biļešu cena. Strādājošie pensionāri ir kā ķīlnieki, jo viņiem nodokļus piemēro visai algai. Lai gan mums jāmaksā tikai 60 centi par biļeti, tomēr arī tā ir ievērojama summa. Nesamērīgi liela summa – pusotrs eiro – jāmaksā arī par to mājdzīvnieku pārvadāšanu, kurus nevar paņemt klēpī. Turklāt arī mēnešbiļetes mājas mīluļiem nopirkt nevar.”

 

Artis Ozoliņš, sabiedrisko attiecību speciālists: “Kopumā esmu apmierināts ar “Rīgas satiksmes” pakalpojumiem, jo manis izmantotie transporta līdzekļi kursē pēc grafika, ir sakopti un kļūst arvien modernāki. Patīkami, ka dažādām sabiedrības grupām ir braukšanas atlaides, tomēr parasto biļešu cena ir pārāk augsta. Katru dienu izmantojot tikai divus braucienus, kopējā summa mēnesī pārsniedz 60 eiro. Tas motivē ātrāk atsākt velosezonu. Pagaidām, kamēr sniegs nav nokusis, izmantoju sabiedrisko transportu, lai no Purvciema nokļūtu pilsētas centrā un atpakaļ.”

 

Simona Kalniņa, izglītības darbiniece: “Nesen novēroju, kā 31. autobusā jauns, spēcīgs kontrolieris agresīvi bloķēja ceļu pusmūža kungam, neļaujot izkāpt un pieprasot maksāt 20 eiro sodu. Tas bija viens no biļešu kontrolieru īstenotajiem pazemošanas gadījumiem. Šķiet, ka īpaši agresīvi viņi ir autobusos, mazāk tramvajos. 52. autobusā viņi mēdz būt agros sestdienu rītos. Ar 6. tramvaju parasti var normāli pārvietoties, bet 3. un 6. autobuss bieži ir tik pilns, ka cilvēki spiežas viens otram virsū. Līdzīgi no rītiem ir ar 51. un 52. autobusu. Vakarpusē līdzīga aina vērojama arī citos maršrutos, šajā laikā ir vien kādi divi reisi stundā – it kā cilvēkiem vakarā nekur nevajadzētu braukt. Ja man nebūtu skolotājas e-talona ar atlaidi, es būtu spiesta meklēt darbu tuvāk pie mājām vai arī ļoti lielu algas daļu nāktos veltīt transporta izdevumiem.”

 

Agata Ozola, biroja darbiniece: “Gribētos labāku satiksmi starp Pļavniekiem un rajonu pāri Salu tiltam Pārdaugavā – attālums ir neliels, bet jābrauc ilgi un caur centru. Līdzīgi ir ar nokļūšanu no Pļavniekiem uz Baložiem. Visbiežāk braucu ar 3., 15. un 48. autobusu, kā arī ar 49. autobusu, kas diemžēl nekursē brīvdienās. Mani ļoti kaitina bezmaksas transports svētkos, kas kursē visai reti, tāpēc ir pārpildīts. Turklāt, pērkot mēnešbiļeti, es maksāju arī par šo svētku dienu, kamēr citi vizinās par brīvu. Ierosinu vai nu vispār atcelt bezmaksas transportu svētkos, vai arī – norīkot papildu reisus.”

 

Andrejs Ivanovs, noliktavas pārzinis: “Jāatzīst, abonementa biļete nedod diez cik lielu ietaupījumu. Atsevišķos gadījumos izdevīgāk ir izmantot taksometru, samaksājot kādu eiro vairāk, nekā vēlu vakarā braukt ar sabiedrisko transportu, ja nākas vēl arī pārsēsties. Tā kā noteiktās diennakts stundās pasažieru plūsma ir neliela, uzskatu, ka parasto autobusu vietā varētu lietot mazākus. Braucot ar tramvaju vakaros, esmu piedzīvojis, kā pārējiem pasažieriem nepatīkamus brīžus rada iereibušas personas vai pasažieri, kas slikti ož. Man ir nācies novērot arī ne visai godprātīgu biļešu kontrolieru rīcību.”

 

UZZIŅA

* 57% Latvijas iedzīvotāju ikdienā pārvietojas ar automašīnu; 38% izmanto pilsētas sabiedrisko transportu; 24% – starppilsētu sabiedrisko transportu. Ar velosipēdu pārvietojas 16%, ar motociklu, skūteri vai mopēdu – vien 2%.

* Kā trīs galvenās sabiedriskā transporta problēmas iedzīvotāji min: biļešu dārdzību (74%); nepietiekamu reisu biežumu (30%); reisu un maršrutu nesaskaņotību ar citiem transportlīdzekļiem (21%).

* Pašvaldības uzņēmums “Rīgas satiksme” pagājušajā gadā pilsētas sabiedriskajā transportā kopumā pārvadājis 146,8 miljonus pasažieru, kas ir par 2,4% mazāk nekā gadu iepriekš. Uzņēmumā šo kritumu saista ar biļešu cenas palielinājumu.

Avots: “DNB Latvijas barometrs”, “Rīgas satiksme”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. 146,8 miljoni cilvēku, mhm

Bez vietējo palīdzības svešie nespētu sastādīt izsūtāmo sarakstus (12)Bez vietējo palīdzības svešie nespētu sastādīt apcietināmo, nošaujamo un izsūtāmo sarakstus
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Medicīnas pakalpojumu divi groziņi

Koalīcijas partijas pagājšnedēļ vienojās, ka papildu finansējumu veselības aprūpes nozarei iegūs no sociālajām iemaksām un ka pilno veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņems tie, kas maksā sociālo nodokli, un pacientu grupas, kuras būs atbrīvotas no šo iemaksu veikšanas. Veselības ministrija piektdien publiskoja informāciju ar virsrakstu “Par veselības aprūpes pakalpojumu dalījumu pilnajā un pamata pakalpojumu grozā”, skaidrojot, kas ietilpst pilnajā valsts apmaksāto pakalpojumu grozā un kādus medicīnas pakalpojumus saņems tās personas, kuras nebūs sociālo iemaksu veicējas.

Vai veselības aprūpes pieejamība jāsaista ar nodokļu nomaksu?
Juris Jansons: Valodu lielu dara cilvēki (1)Man ir patiess gods būt starp tiem dažiem miljoniem, kuri var domāt, runāt un klausīties latviešu valodā.
Juris Lorencs: Globālo sasilšanu gaidot (2)Cīņā par zaļajām idejām aktīvi līdzdarbojas arī dažādu interešu lobiji
Liepnieks: Trukšņa pārvēlēšana ir jocīga un neticama (8)“Es zināju, ka socioloģija Jūrmalā bija Trukšņa kungam labvēlīga, bet tas tomēr likās tik jocīgi. Tas, ka viņš tik pārliecinoši uzvarēja ar tik jaunu un īpatnēju kampaņu, ir pilnīgi neiedomājami,” polittehnologs Jurģis Liepnieks apgalvoja RīgaTV 24 raidījumā "Preses klubs", komentējot Gata Trukšņa pārvēlēšanu Jūrmalas mēra amatā.
Draugiem Facebook Twitter Google+