Foto – LETA

Mēnesi pēc notikušā aplūkojam versijas, kāpēc aizdegās Rīgas pils
 0

“Redz, kur pils dedzinātājs! Tā tagad mani sveicina draugi,” nosmej kāds uzņēmuma “Re&Re” restaurācijas darbu veicējs, satikts pie Rīgas pils muzeja vārtiem. Uzzinot, ka runā ar žurnālisti, viņš savu vārdu neatklāj, bet labprāt pastāsta versijas par notikušo.

Reklāma
Reklāma

 

VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

“Manuprāt, vainojama apakšuzņēmēja celtnieku neuzmanība, ja reiz bēniņos atrada divus izpūstus ugunsdzēšamos aparātus. Varbūt pažobelē kāds pa kluso uzpīpēja, bet varbūt kāda dzirkstele no flekša sāka gruzdēt un aizdegās. Par elektroinstalācijām arī neesmu drošs – te ir prom metami ķīniešu pagarinātāji,” teic uzrunātais restaurators.

Viņš pat pieļauj domu, ka varbūt kāds apakšuzņēmējs neizpildīja termiņus un kādi pierādījumi tam speciāli nodedzināti. Esot dīvaini, ka ugunsgrēks izcēlies, iespējams, divās vietās, bet pa vidu starp tām esošais Triju Zvaigžņu tornis palicis uguns liesmu neskarts. Ļaunprātīga dedzināšana no celtnieku vidus viņam šķiet vismazāk ticama. “Ja kāds gribētu, jau sen būtu pilī ienesis spridzekli,” droši teic restaurators. Apsardze no muzeja puses bijusi vāja. Tikai pēc ugunsnelaimes pastiprināti tiek kontrolēti visi, kas ieiet pils teritorijā. Pilnīgi izslēgt ļaunprātību gan arī nevarot, jo esot dzirdēts, ka Valsts policija atradusi youtube.com aizdomīgus video, kas neizskatoties pēc tūristu filmētiem Rīgas pils skatiem, bet drīzāk pēc spiegošanas. Arī citi būvdarbos iesaistītie apdomājuši visus par un pret katrai no baumām, protams, atzīstot, ka tās pagaidām ir tikai spekulācijas.

 

Valsts policija klusē

CITI ŠOBRĪD LASA

Valsts policijas pārstāve Sigita Pildava versijas par ugunsnelaimes cēloņiem nekomentē: “Tiklīdz būs fakti, kas netraucē izmeklēšanai, tā tos paudīsim sabiedrībai.” Rezultātus atklāt mēnesi pēc ugunsgrēka solīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, nevis Valsts policija, uzsver S. Pildava. Neoficiāli gan kāds būvuzraugiem pietuvināts cilvēks zina teikt, ka izmeklēšanas rezultāti varētu tikt izpausti agrāk par augustu. Publiski jau izskanējis, ka nākamajā dienā pēc ugunsgrēka Latvijā ieradās kolēģi no Lietuvas, kuri vāca lietiskos pierādījumus.

 

Ugunsgrēka perēklis

Lietuvas Ugunsgrēku izpētes centra vadītāja vietnieks Artūrs Raskovs Lietuvas žurnālam “IQ” teicis, ka ugunsgrēka perēklis atrasts bēniņos. Esot vairākas versijas, neizslēdzot arī tīšu dedzināšanu. Jau pēc nedēļas izdarīti secinājumi, kas nodoti Latvijas Valsts policijas kriminālistikas laboratorijai, rakstīja žurnāls “Ir”. Gala vārdu gan teikšot LR Valsts policija un prokuratūra.

Objekta būvuzraugs no kapitālsabiedrības “Būvalts” Bruno Fībigs medijiem līdz šim izteicis versiju, ka ugunsgrēks, iespējams, sācies bēniņos vecākajā pils daļā (Kartela daļā pils viducī), kur nekādi būvdarbi neesot notikuši.

Kā zināms, ugunsgrēka dēļ visvairāk cietusi Svētku zāle ceturtajā stāvā (jumts daļēji nodega) un Baltā zāle trešajā stāvā (jumts pilnībā nodega), virs kuras bēniņu nebija. Ceturtajā stāvā blakus Svētku zālei ir Valsts prezidenta kancelejas noliktava, kas esot cietusi tikai no ūdens. Abās zālēs būvdarbi vēl nenotika – vien uzstādītas metāla konstrukcijas, teicis SBRE projekta direktors, “Re&Re” ģenerāldirektors Didzis Putniņš. Liesmas plosījušās arī uz jumta virs muzeja telpām ceturtajā stāvā – par laimi, griesti neiebruka.

 

Fleksi neizmantoja

“Panorāmā”, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, izskanēja pieļāvums, ka, zāģējot ventilācijas caurules ar fleksi, dzirkstele nokļuvusi sausajos materiālos. Esot atrasti arī divi izlietoti ugunsdzēšamie aparāti, kas varētu norādīt uz mēģinājumiem apslāpēt ugunsgrēku pašu spēkiem.

Reklāma
Reklāma

Vienīgā firma, kas Rīgas pilī ierīko ventilācijas sistēmu, ir apakšuzņēmējs “Friteks”. Uzrunātais “Friteka” darbinieks sarunā neielaižas – runāšot tikai advokāta klātbūtnē. Uzņēmuma vadītājs Dzintars Celms paskaidro, ka darbinieki neesot gana kvalificēti, lai runātu ar žurnālistiem.

Dz. Celms versiju par fleksi apgāž: parasti flekši nemaz neesot lietoti, to vietā – īpaši ugunsdroša tehnika, turklāt šie darbi pabeigti jau martā. To apstiprināšot arī dokumenti, kas atrodas Valsts policijā. Pēc Dz. Celma domām, drīzāk ticama varētu būt versija, ka sācis degt no cigaretes.

Viņa paša darbinieki noteikti nesmēķējot bēniņos, jo par to draudot 100 latu naudas sods, tomēr esot dzirdēts, ka bēniņos smēķējuši citu uzņēmumu celtnieki, muzeju darbinieki un pat daži no militārās policijas. Muzeju darbinieki noliedz, ka viņiem būtu bijis iespējams nokļūt bēniņos, jo durvis uz Valsts prezidenta kancelejas telpām ir slēgtas. Savukārt ne militārā policija, ne Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa neko nekomentē. Atklāj vien to, ka dienesta izmeklēšanā pārkāpumi nav konstatēti.

 

Cigaretes 
no 70. gadiem

Aptaujātie celtnieki teic, ka bēniņos atrodamas vēl tādas cigarešu paciņas, ko mūsdienās vairs neražo, tāpat alus pudeles ar 70. gadu etiķeti. Paši tur neietu smēķēt tāpēc vien, ka vasarā bēniņos esot 40 grādu karstums. “Tad jau drīzāk uzkāptu uz jumta,” spriež kāds celtnieks, piebilstot, ka mūsdienās cigaretes pašas nodziest un diez vai tāpēc aizdegtos pils. Aptaujātie ugunsdzēsēji gan uzsver, ka pils bēniņi bijuši sausi kā lauku šķūnis, ko tieši tāpat var nosvilināt ar vienu cigareti. Oficiālā smēķēšanas vieta celtniekiem ir Rīgas pils dārzā, kur tie pulcējas pulksten 10 un 15.

 

Elektroinstalācijas

Būvnieki pārdomājuši arī versiju par bojājumiem elektrības vados vai pieslēgumos. Interesējušies, vai gadījumā pilī nav bijis kāds īssavienojums, tomēr “Latvenergo” ziņojuši, ka pēdējoreiz elektrība uz brīdi pazuda iepriekšējā dienā pirms ugunsgrēka. Neesot manīta arī neviena sadegusi elektrības sadales kaste.

Jāpiebilst, “Latvijas Avīze” jau rakstīja, ka 2009. gadā VUGD speciālisti, veicot ugunsdrošības komplekso pārbaudi, atklāja problēmas elektroinstalācijas sistēmā, kā arī izteica aizdomas par bēniņu konstrukciju aizdegšanās risku.

Atklāti arī citi trūkumi – pils telpas nebija pilnā apjomā nodrošinātas ar ugunsaizsardzības sistēmām un ugunsgrēka izziņošanas sistēmu. Valsts prezidenta preses padomniece Līga Krapāne skaidro, ka par vairāku 2009. gada ziņojumā minēto problēmu novēršanu atbildīgā iestāde ir “Valsts nekustamie īpašumi”.

Valsts prezidenta kancelejas ugunsdrošības inspektors jau kopš 1954. gada ir Rolands Majors, kurš Latvijas Televīzijā pieļāva, ka “varēja būt pavisam kāds sīkums, lielākā nelaime, ka to nepamanīja agrāk”. Muzeju daļā atbildīgais par ugunsdrošību ir cita persona. Tāda situācija izveidojusies, nodibinot nomas attiecības 2004. gadā. Pēc MK noteikumiem atbildīgs par ugunsdrošības noteikumu ievērošanu ir gan ēkas īpašnieks, gan iestādes vadītājs, kas ir nomnieks. “Valsts prezidenta kanceleja nekad nav nomājusi Rīgas pils bēniņus,” piebilst L. Krapāne.