Reklāmfoto

Kannu kinofestivālā iekļauta konkursa programmā un kandidējusi uz “Zelta palmas” zaru, amerikāņu stilizāciju meistara Vesa Andersona jaunākā filma skatītāju aizved uz 1965. gadu, uz Jaunanglijas piekrasti, kur, kā drīz izrādās, dzimis divpadsmit gadus veco Semo un Sūzijas mīlestības stāsts.

Lasītākie

Kokteilis

“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33

Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 15

Veselam

“Es mazliet samulstu, kāpēc rentgens rokai, bet man jāizģērbjas!” Sieviete dalās pieredzes stāstā par radiologa apmeklējumu 17

Lasīt citas ziņas

Tas gan, ņemot vērā režisora rokrakstu, nav iekļaujams klasiskos rāmjos un tā attīstību kavē visdažādākie apstākļi, kas kā no pārpilnības raga birst pār abu mīlnieku un viņiem tuvo cilvēku galvām. Aizbēguši no mājām un dibinājuši tādu kā hipiju minikomūnu, Sems un Sūzija ir kļuvuši par centrālo asi melna humora piesātinātam notikumu virpulim, ko izspēlē arī Holivudas visaugstākās raudzes aktieri. Brūss Viliss, piemēram, ir vietējais šerifs, kurš slepeni mīl ar Bilu Mjureju precēto Frēnsisu Makdormandi. Tilda Svintone ir ļoti neganta bērnu tiesību (ne)aizstāve, bet Hārvijs Keitels, atlaidis iespaidīgas ūsas, komandē skautu parādi, kurā itin nemaz neiederas Edvarda Nortona šortos iespīlētais skolotājs. Pusotras stundas laikā Vess Andersons “Mēness lēkta karaļvalstī” ar aktieriem izrīkojas tāpat, kā to dara viņa amata brāļi Koeni un arī Kventins Tarantīno, un vizuāli estētiskais baudījums, ko tas sniedz, ir krietni aiz žanra formulām, kuru risināšanu pats Andersons, visticamāk, uzskatītu zem sava goda.