Ingrida Tārauda
Ingrida Tārauda
Foto no personiskā arhīva

“mēnessērdzīgie dejo uz balkona margām” Ingridas Tāraudas dzeja 0

Dzejniece INGRIDA TĀRAUDA Īrijā dzīvo jau septiņus gadus. Par tagadējo dzīvesvietu viņa teic, ka “tā tiešām ir Dieva radīta sala – skaista, noslēpumaina, ar dažādām iespējām”. “Šobrīd esmu “pilna laika mamma” savam piecgadniekam, un arī hobiji ir saistīti ar mana dēla audzināšanu,” saka I. Tārauda.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Absolvējusi Rēzeknes novada Dricānu vidusskolu, Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē studējusi par krievu valodas un literatūras skolotāju nacionālajās vidusskolās, pāris gadus vēlāk – par latviešu valodas un literatūras skolotāju cittautu vidusskolās, Rēzeknes Augstskolā – par speciālās izglītības programmas pamatizglītības pedagogu. Strādājusi par latviešu valodas skolotāju Vecstrūžānu pamatskolā un Tiskādu vidusskolā, Tiskādu bērnunamā – par audzinātāju, pēc tam – Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskolā par krievu valodas skolotāju. Īrijā dibinājusi un vadījusi Tulovas latviešu skoliņu “Saulessvece”.

Ingrida teic, ka dzeja – latviski un latgaliski – pie viņas ierodas, kad pienāk īstais laiks. Pirmā dzejas publikācija – dzejolis “Somā ar uzrakstu “Love”…” – dienasgaismu ieraudzīja 1987. gadā iznākušajā laikrakstā “Latvijas Jaunatne”. Pirmā lielākā publikācija – latgaliešu jaunās paaudzes dzejnieku kopkrājumā “Pagrauda” (1999). Četru grāmatu autore – “Vīgla byušonys ironeja” (2000), “Izdadzynuota sirds” (2001), “Boltais šokolads/Baltā šokolāde” (2012), “Bisers zam kuoju/Pērlītes zem kājām” (2017).

CITI ŠOBRĪD LASA

No 2007. gada novembra – Latvijas Rakstnieku savienības biedre. Trīs reizes saņēmusi Ventspils Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas stipendiju. 2006. gadā – www.draugiem.lv latgaliskās versijas www.munidraugi.lv autore – tulkotāja. Latviešu autoru Īrijā klubiņa “Baltie vārti” dibinātāja un vadītāja.

– Kā Īrijā dzīvo jūsu latgaliskums? Vai tam ir kur izpausties?

I. Tārauda: – Mūsmājās latgaliskums dzīvo labi (smaida). Puika ar mammu un vecmammu runā latgaliski, ar tēti – latviski, arī krieviski un angliski runā. Uzskatu, ka valodas mācība vispirms jau ir ģimenes lieta, un tikai tad var kaut ko prasīt no skolas, valsts utt. Ja es runāju latgaliski, latviski, tad tas ir organiski, un bērns saprot, ka tā ir pareizi. Izvēlos svešā zemē vispirms iemācīt pareizu dzimto valodu, nevis, kā paklausies apkārt, nepareizu angļu valodu. To viņš tāpat iemācīsies, bet dzimtās valodas saliņa ir tieši ģimene, mājas.

– Jums ir izdotas četras dzejas grāmatas. Kādas emocijas tajās dzīvo?

– Pirmās divas – “Vīgla byušonys ironeja” un “Izdadzynuota sirds” – izdotas manā “Latvijas laikā” (kad I. Tārauda dzīvoja Latvijā. – I. K.-M.), trešā – “Boltais šokolads/Baltā šokolāde” –, kas man ir vistuvākā no manām grāmatām, un ceturtā – “Bisers zam kuoju/Pērlītes zem kājām” – “Īrijas laikā”. Emocijas – protams, nelaimīga mīlestība, viss sajūtu spektrs par kādu pieskārienu, skatienu… Arī tad, ja tā ir laimīga mīlestība, – kaut kāds skaists traģisms tam visam ir klāt, jo – tā tam jābūt.

Reklāma
Reklāma

– Kā radās ideja Īrijā dibināt latviešu autoru klubiņu “Baltie vārti”?

– Mums Īrijā ir ļoti aktīva latviskā sabiedriskā dzīve – teātri, deju kopas, kori, ansambļi, skoliņas. Un, izrādās, ir arī pietiekami daudz rakstošu cilvēku, kuri ir jau gana populāri un arī – ne tik populāri. Tā radās ideja – apvienot pēc iespējas vairāk rakstošo latviešu klubiņā. Klubiņš ir dibināts 2017. gada septembrī un apvieno deviņas ļoti dažādas ekspresivitātes – gan darbos, gan raksturos – autores, un tas ir brīnišķīgi, jo visas mācāmies darboties kopā. Šogad esam izdevušas pirmo kopkrājumu “Ieelpot”, kas ir sava rakstītā vārda apliecinājums sev un tiem nedaudzajiem lasītājiem, pie kā tas nonāks, jo nācis klajā ekskluzīvā metienā.

– Šobrīd strādājat pie jaunas grāmatas “Pajautys”. Kad tā varētu ieraudzīt dienasgaismu?

– Pie grāmatas strādā brīnišķīga izdevēju, mākslinieku, korektoru un redaktoru komanda. Iespējams, “Pajautys” varētu būt mazs pārsteigums latgaliešu dzejas cienītājiem uz Ziemassvētku laiku…

“Kultūrzīmju” lasītājiem piedāvājam Ingridas Tāraudas jaunākos dzejoļus.

***

zils baltu mākoņu paijāts miers

skatos un mīlu šo vasaru visu tevi

smilgu rakstos ierakstīti glāsti ar pirkstu

galiem uz pasaules malu aizstaigāt lēnām

izstāstīt sevi tev atrodot īstos vārdus

lauzto siržu krūms neziedēs šogad

***

mūsu debesis mūsu jūra mūsu pasauļu

sajukums trakie lido gaisos kā bezdelīgas

nātru krekls dzeldē miesu sodīt

var un nav jau par ko kad saules aptumsums

aizklāj puķu dobes ar ēnām

skaidrs ka klusēsim pāri vārtiem kas

aizvērušies pavisam

***

nesaprati nepieņēmi pazaudēji

starp simtiem simtiem citu balsu un dziesmu

neatvērtu grāmatu izmestu žurnālu kaudzēm

un krītošo koku lapu rudenī viegli ir

atteikties necīnīties izmist nepateikt

nezināt cik tālu vestu mūs zeltainais dzīpars

sajūta sirdī kā izplēsta sirds un neko vairs

***

rīts miegainām acīm un punktotu aizkaru

aizvērienu ar sajauktiem palagiem segām

iesmaida taviem lūpkaktiņiem manā istabā

izlikties mīlēt padoties mīlēt

paspēlēties ar mīlestību vārīgi taurenim spārni

nošaukstinās gar vaigu un varbūt ka vajag

lai nesāp neasaro aizdzīst jo neīstie

aktieri spēlē kā spēlē

***

mēnessērdzīgie dejo uz balkona margām jo zina

ka lido ka var ka staro caur mani izlaužas

kliedziens un bulta ieurbjas trula

ikdiena aizpeld kā kravas kuģis

noburti esam jo netiekam dejot vien

krastā gaidīt bultas un apskaust

kā mēnessērdzīgie dejo uz balkona margām

***

pilsēta viegla – aizlido pāri visam pirmie putni

tā tik var ieelpot izelpot lai

krūtīs briest pilnojas plīsīs

krāsaini ziepju burbuļi – ielas malā mazs zēns

kabrioletā sarkanpilnīglūpas un brilles ar vējainiem matiem

tu skaties alkdams pārmaiņu nezinot ka

pārmaiņas ir noslēpumainais kad nav atklātas

vienalga vai tavā kabatā sitas mana sirds

***

Home is tea and biscuits un vēl mazliet

mīlestības un spēles ar matu sprogu pie deniņiem

mazliet kopīgi sabērtu zilkurpīšu ziedlapu uz grīdas

un mazliet atpogātu krekla pogu kas paver

glāstu apvāršņus līdz zem

lietus dienās kad dzirksteļo stari no acīm

jo mīlestība ir ieritinājusies ne pie lieveņa dziļāk

***

izsapynuot var –

lilleigi tumneigys kreit

šlivys zuolē

***

bisera byrums ­­–

tova kasdīna sapleist

munā skuovīnī

***

vokora mygla ­–

nikod naapstuosme kur

zīdlopu dzyga