Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
21. augusts, 2013
Drukāt

Meningam par dokumentu nodošanu “WikiLeaks” piespriež 35 gadus cietumā

LETA/AFPLETA/AFP

ASV armijas ierindniekam Bredlijam Meningam, kurš tika  tiesāts par slepenu militāru dokumentu un diplomātu ziņojumu noplūdināšanu interneta vietnei “WikiLeaks”, trešdien militārā tiesa piesprieda 35 gadu cietumsodu.

 

Tiesnese pulkvede Denīza Linda arī noteica, ka Menings ar negodu jāatvaļina no armijas.

Meninga cietumsodā tiks ieskaitīti trīs gadi, kurus viņš pavadījis apcietinājumā. Kad Menings būs izcietis trešdaļu viņam piespriestā soda, viņš varēs lūgt pirmstermiņa atbrīvošanu.

“WikiLeaks” savā “Twitter” kontā pēc sprieduma pasludināšanas ierakstīja, ka šajā lietā gūta “nozīmīga stratēģiska uzvara”.

Jau ziņots, ka militārais prokurors kapteinis Džo Morovs aicināja prāvas tiesnesi piespriest Meningam 60 gadu cietumsodu, lai šādi “dotu vēsti jebkuram karavīram, kurš apsvērtu slepenas informācijas zagšanu”.

Meninga  advokāts Deivids Kūmbss uzstāja, ka šāds sods būtu pārāk skarbs gados jaunam vīrietim ar reabilitēšanās iespējām, kurš ir izteicis nožēlu par savu rīcību un sadarbojies ar tiesu.

Advokāts lūdza piespriest   Meningam  tādu sodu, kas ļautu viņam kādreiz iznākt brīvībā, atrast mūža mīlestību un apprecēties. Kūmbss sacīja, ka   Meninga rīcību noteikusi humāna, bet naiva vēlme apturēt karus Irākā un Afganistānā.

“Viņš ir jauns vīrietis, viņš ir ļoti inteliģents vīrietis. Viņš ir gādīgs, viņš ir godbijīgs, viņš ir gados jauns vīrietis. Viņš tiešām bija gados jauns un naivs, bet noteikti ar labiem nodomiem,” sacīja advokāts.

Prokurors Morovs noraidīja advokāta argumentus par   Meninga  naivitāti, nosauca   Meninga  veiktās noplūdināšanas par “postošām” un sacīja, ka   Meningsbijis “apņēmīgs insaiders, kurš izmantojis nepilnīgu sistēmu”.

Menings  14.augustā izteica nožēlu par savu rīcību un pirmoreiz atzina, ka ar to nodarījis kaitējumu citiem cilvēkiem un Savienotajām Valstīm. 25 gadus vecais    Menings, kuru ASV militārā tiesa 30.jūlijā atzina par vainīgu spiegošanā, bet attaisnoja vissmagākajā apsūdzībā par apzinātu palīdzības sniegšanu ienaidniekam, sacīja, ka ir gatavs sodam.

“Man ir žēl, ka manas darbības ir kaitējušas cilvēkiem un kaitējušas Savienotajām Valstīm,”    Menings sacīja, vēršoties pie savas prāvas vadošās tiesneses pulkvedes Denīzes Lindas. “Es saprotu, ka man jāsamaksā” par nodarīto, viņš piebilda.

ASV armija 6.augustā paziņoja, ka Iespējamais maksimālais cietumsods   Meningam ir samazināts no 136 līdz 90 gadiem. Tiesnese Linda nolēma, ka saistībā ar piespriežamo sodu četras apsūdzību grupas var tikt apvienotas, un iespējamais maksimālais sods tādējādi saruka līdz 90 gadiem.

Menings tiek tiesāts militārajā tiesā Fortmīdas karabāzē Merilendas štatā. Pēc viņa atzīšanas par vainīgu 20 no 22 izvirzītajām apsūdzībām tiek izskatīti juridiskie argumenti par soda apmēru.

Tiesnese Linda ir paziņojusi, ka otrdien sasauks tiesu uz īsu sēdi un pēc tam viņa izlems, cik gadu  Meningam  jāpavada cietumā par katru apsūdzību. Ir gaidāms, ka sodu viņam piespriedīs ne agrāk kā 23.augustā.

Par apsūdzībām, kurās   Menings  atzinis savu vainu, viņam var tikt piespriests 20 gadu ieslodzījums militārā cietumā. Tiesnese Linda uzskata, ka viņš vainīgs arī vairākās citās apsūdzībās.

Menings ir atzinis savu vainu simtiem tūkstošu slepenu diplomātiskās sarakstes un kaujas izlūkošanas ziņojumu dokumentu noplūdināšanā interneta vietnei “WikiLeaks”, bet ir noliedzis citas apsūdzības, tostarp vissmagāko no tām – “par apzinātu palīdzības sniegšanu ienaidniekam”, ar ko domāta starptautiskā teroristu organizācija “Al Qaeda”, par kuru viņam varētu tikt piespriests mūža ieslodzījums.

Prokurors bija pieprasījis atzīt    Meningu par vainīgu apzinātā palīdzības sniegšanā ienaidniekam, jo    Menings esot nodevis savu valsti, sniedzot slepenus datus “informācijas anarhistiem” “WikiLeaks”, un viņš zinājis, ka starptautiskā teroristu organizācija “Al Qaeda” šos dokumentus redzēs tiešsaistē.

Menings apsūdzēts par to, ka no 2009.gada novembra līdz 2010.gada maijam, kad viņš bija izlūkošanas analītiķis Irākā, nelikumīgi lejupielādējis vairāk nekā 700 tūkstošus valdības dokumentu un izraisījis to publicēšanu internetā.

Karavīru aizturēja 2010.gada maijā, kad viņš kā izlūkošanas analītiķis dienēja Bagdādes pievārtē. Kopš tā laika    Menings turēts apcietinājumā ASV armijas cietumos Kuveitā un ASV.

“WikiLeaks” 2010.gadā izpelnījās starptautisku uzmanību, publiskojot desmitiem tūkstošu slepenu ASV militāro dokumentu par karadarbību Afganistānā un Irākā. 2010.gada 28.novembrī tā sāka publiskot vairāk nekā 250 tūkstošus ASV vēstniecību ziņojumu.

“WikiLeaks” dibinātājs un vadītājs Džuljens Esanžs 2010.gada decembrī noliedza, ka viņš vai viņa organizācija būtu mudinājuši   Meningu lejupielādēt slepenus ASV bruņoto spēku un Valsts departamenta dokumentus no valdības datorsistēmas vai palīdzējuši viņam to izdarīt.

Oklahomas štatā dzimušais amerikāņa un velsietes dēls    Menings ir apgalvojis, ka viņš tikai vēlējies atklāt ASV ārpolitikas pārkāpumus. Viņš uzskatījis, ka ziņojumiem, ko viņš redzēja savā darbā, “ir jābūt pieejamiem pasaulei” un tas “palīdzētu dokumentēt patieso karu Irākā un Afganistānā cenu”.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+