Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
12. jūnijs, 2015
Drukāt

Menopauzē – īpašas rūpes par veselību (5)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Menopauze ir posms sievietes dzīvē, kas sākas gadu pēc menstruāciju beigām. Šajā periodā sieviete var ciest no ginekoloģiskiem iekaisumiem un citām kaitēm, kas “nāk līdzi” no jaunības. Var rasties arī dažādas līdz šim nebijušas slimības, tādēļ savā pašsajūtā jāieklausās sevišķi rūpīgi, norāda Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Ginekoloģijas klīnikas vadītāja Nellija Lietuviete.

Saistaudi kļūst vājāki

Nellija Lietuviete stāsta, ka Latvijā menopauze sievietēm iestājas vidēji ap piecdesmit gadu vecumu. Gads pirms tam ir perimenopauzes periods, kad sieviete vēl nav pārliecināta, ka sākusies menopauze. Šajā laikā sievietes organismā notiek daudz hormonālo pārmaiņu. Pakāpeniski samazinās dzimumhormonu estrogēna un progesterona sintēze. Sievišķo hormonu deficīts ne tikai izraisa karstuma viļņus un citus menopauzes simptomus, bet arī veicina dažādu slimību attīstību, turklāt pieaug onkoloģisko slimību risks.

“Estrogēnu trūkums rada izmaiņas saistaudos, tādēļ menopauzē ļoti bieži rodas problēmas ar iegurņa pamatni. To veido saistaudi un muskuļi, kas vairs nespēj pietiekami labi balstīt iegurņa orgānus, un tie izkustas no savas vietas. Arī gļotādas kļūst sausas, un tas provocē noslīdējumu rašanos,” skaidro ginekoloģe. Dzi­mum­orgānu noslīdējumu jeb prolapsu var uzskatīt par vienu no trūces paveidiem. Ja sievietei ir iedzimts vai iegūts saistaudu vājums, dzemde un maksts siena noslīd maksts dobumā vai pat ārpus tā. Noslīdējuma risku palielina arī biežas dzemdības pagātnē, ginekoloģiskas operācijas, piemēram, dzemdes izņemšana, smags fizisks darbs. Ja noslīd maksts priekšējā siena, kopā ar to slīd arī urīnpūslis un urīnizvadkanāls un sākas problēmas arī ar urināciju, piemēram, pārāk aktīvs urīnpūslis, neatliekama vajadzība urinēt, nepilnīga tā iztukšošanās. Pēc tam var būt sarežģījumi ar taisno zarnu un vēdera izeju. Taču urīna nesaturēšanai var būt arī citi iemesli, piemēram, mugurkaula veselības problēmas, nervu nospiedums. Lai to noskaidrotu, jāveic urodinamiskie izmeklējumi.

Noslīdējuma dēļ sievietei var būt spiediena, smaguma vai svešķermeņa sajūta makstī, sāpes krustu rajonā vai vēdera lejasdaļā. Taču reizēm nekāda diskomforta nav, un noslīdējumu atklāj tikai ginekoloģiskās apskates laikā vai ar speciāliem izmeklējumiem, piemēram, veicot starpenes ultrasonogrāfiju. Ja noslīdējums nerada diskomfortu, profilaktiskos nolūkos ieteicams veikt speciālus vingrojumus iegurņa pamatnes muskulatūras stiprināšanai. Mūsdienās šo problēmu iespējams efektīvi novērst arī ar operāciju, piemēram, nostiprinot maksts sieniņas ar speciālu sintētisku sietiņu.

Dzemdes mioma ir labdabīgs reproduktīvās sistēmas audzējs, kuru diagnosticē ap 40% sieviešu līdz aptuveni 55 gadu vecumam. Pastāv uzskats, ka menopauzes laikā mioma var “uzsūkties”, pazust pati no sevis, tādēļ operācija nav nepieciešama. “Ja dzemdes mioma ir liela, nospiež apkārtējos orgānus, ja tā perimenopauzes laikā asiņojusi, velti cerēt, ka tā izzudīs. Mūsdienās ginekoloģiskās operācijas var veikt ļoti saudzīgi, izņemot miomu ar laparoskopijas metodi. Tā iespējams uz visiem laikiem aizmirst par šo problēmu,” uzsver Nellija Lietuviete.

Īpaša uzmanība jāpievērš arī olnīcām, kurās var attīstīties dažādi veidojumi, piemēram, cistas. Menopauzes laikā no tiem būtu jāatbrīvojas, uzskata ginekoloģe.

Uzmanību – asiņošana!

Diemžēl daudzas pacientes pie ginekologa vēršas novēloti, kļūdaini domājot, ka, sākoties menopauzei, visas problēmas, kas saistītas ar reproduktīvās sistēmas veselību, ir beigušās un pie ārsta var neiet.

“Ja menopauzes laikā sākas asiņošana, lielākā kļūda ir domāt, ka atjaunojušās menstruācijas,” uzsver N. Lietuviete, atceroties gadījumu ar kādu pacienti, kas pēc gadu ilgas asiņošanas nogādāta slimnīcā, kur viņai atklāts dzemdes vēzis. “Ja tas būtu diagnosticēts laikus, šī sieviete varētu nodzīvot saules mūžu, jo ļaundabīgais dzemdes audzējs labi padodas ārstēšanai.”

Asiņošanai var būt arī citi iemesli, piemēram, dzemdes gļotādas hiperplāzija, tādēļ arī nelielas asiņošanas gadījumā noteikti jādodas pie ginekologa, lai veiktu iegurņa orgānu ultrasonoskopisko izmeklēšanu un, ja nepieciešams, arī papildu analīzes, piemēram, histeroskopiju, kuras laikā ārsts dzemdi var apskatīt no iekšpuses un no aizdomīgās vietas paņemt audu paraugu.

Īpaša uzmanība jāpievērš arī tādiem simptomiem kā anēmija, palielināts vēdera apjoms, nespēks, urinācijas traucējumi, par kuriem noteikti jāapspriežas ar savu ginekologu.

Nellija Lietuviete atgādina, ka menopauzes laikā ļoti svarīgi veikt valsts apmaksātos krūts vēža un dzemdes kakla vēža skrīninga izmeklējumus. Tā kā Latvijā krūts vēzis ir ļoti izplatīts, jāveic ne tikai mamogrāfija, bet arī regulāri pašai jāiztausta krūtis. Arī pēc 70 gadu vecuma, kad valsts apmaksātā skrīninga programma beidzas, krūtis jāturpina izmeklēt reizi divos gados. Ar ģimenes ārsta vai ginekologa nosūtījumu pacienta iemaksa par mamogrāfiju ir 2,85 eiro.

Ļoti bīstams ir olnīcu vēzis, kas var attīstīties ļoti strauji, pat mēneša laikā. Tādēļ īpaši piesardzīgām jābūt sievietēm, kurām ģimenē kāds jau slimojis ar krūts, olnīcu vai kādu citu no tā dēvētajām hormonatkarīgajām vēža formām, brīdina Nellija Lietuviete. Lai sevi pasargātu, regulāri – reizi gadā – jāapmeklē ginekologs. Tā kā pārmantotā krūts un olnīcu vēža attīstību nosaka mutācijas divos gēnos, iespējams veikt arī ģenētisko testu.

UZZIŅA

Pazīmes, kas var liecināt par menopauzes tuvošanos

* Neregulāras mēnešreizes

* Maksts sausums

* Karstuma viļņi

* Svīšana naktī

* Garastāvokļa svārstības

* Svara pieaugums, vielmaiņas palēnināšanās

* Sausa āda, mati – retāki

* Krūšu “izžūšana”

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Labi ja viss labi. Pēdējā laikā pārāk daudz gadījumu ar bēdīgu iznākumu, kad viss jau ir par vēlu.
    Stāsts ir par to , ka tomēr ir jāpārbaudās. Operāciju ar varu neviens neuzspiež. Tā ir katra brīva izvēle. Daktere ir ar lielu pieredzi un zina, ko runā.

    • Neviens arī neapstrīd dakteres kompetenci vai to, ka nevajadzētu iet uz apskatēm! Runa ir par to, ka pasniedzot informāciju šādā veidā, tā tiek tulkota diametrāli pretēji vēlamajam. Proti – tā tiek uztverta aptuveni šādi – noteikti jāiet pie ārsta, jo tev noteikti kaut ko sliktu atradīs! It kā citu variantu nebūtu! Tomēr nav īsti pareizi, ka tiek tiražēta nolemtība un tieši tā dominē šajā rakstā.

  2. Ļoti iedvesmojoša intervija, vai kā, lai to nosauc (: To visu var izlasīt sieviešu žurnālos. Vajag rūpīgāk izvēlēties intervējamās personas, ne pēc amata pozīcijas, bet pēc profesionalitātes un personības

  3. Es arī no tām kas neiet. Tā maniakālā tieksme izoperēt dzemdi, jo vairs neesot vajadzīga. Mioma. Tā IR sievietes sakropļošana – fiziska un garīga. Fiziskā puse sadzīs, ber garīgā – nekad.

  4. Pēc šādiem rakstiem drīzāk nošauties gribas, nekā doties pie ārsta:( Kārtējais spriedums pasludināts – nāk, nāk, menopauze, nu būs slikti…Tāpēc jau sievietes neiet uz pārbaudēm, ka tiek regulāri baidītas! Informēt nenozīmē nobaidīt! Kāpēc nerakstāt, ka lielai daļai sieviešu vispār nav nekādu problēmu šajā dzīves posmā?

Draugiem Facebook Twitter Google+