Foto-LETA/AFP

Latvijā neesot resursu, lai pētītu skolas tā, kā to dara igauņi 11

Igaunijā nu jau trīs gadus skolu efektivitātes mērīšanai tiek izmantots interesants un vērtīgs rīks “Pievienotās vērtības modelis”.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Lasīt citas ziņas

Izmantojot šo modeli, mēra skolēnu progresu, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem. Proti, tiek salīdzināts katra skolēna sniegums eksāmenos pēc 9 klašu un 12 klašu pabeigšanas. Ja vērtējums eksāmenā pieaudzis, skola, kurā skolēns izglītots, efektivitātes mērījumā saņem pluspunktus, ja sarucis – mīnuspunktus. Ja skolēnu sasniegtais līmenis ir aptuveni tāds pats, skolas efektivitāte tiek novērtēta kā neitrāla. Interesanti, ka Igaunijā skolēnu sniegums joprojām tiek vērtēts, piešķirot atzīmes 1 līdz 5. Tā tiek izteikts arī vērtējums par sniegumu centralizētajos eksāmenos.

Vājākie progresē straujāk

To Latvijas pašvaldību savienības (LPS) rīkotajā konferencē “Kā izvērtēt centralizēto eksāmenu nozīmi izglītības procesos?” pastāstīja Igaunijas Izglītības aģentūras Izpētes un attīstības centra analītiķis Einars Rulls. Viņš pauda, ka, pētot skolu efektivitāti šādā veidā, atklājies, ka bieži vien vidusskolā lielāks progress ir tieši tiem, kuri pamatskolu absolvējuši ar vājākām sekmēm. Tas varētu būt saistīts ar to, ka skolotāji vairāk laika velta vājāko skolēnu izglītošanai. Arī paši skolēni tieši vidusskolas klasēs saprot, ka mācībām jāveltī vairāk laika. Piemēram, kādā no labākajām Tallinas skolām vājākajiem skolēniem bijis pat trīs reizes lielāks progress nekā labākajiem skolēniem. No vienas puses: apsveicami, ka tieši vājākajiem skolēniem izdodas sākt labāk mācīties. Tomēr Igaunijā raizējas, ka acīmredzot pārāk maz uzmanības pievērsts talantīgākajiem skolēniem. “Lai skolu pievienotā vērtība pieaugtu, jāpievērš vairāk uzmanības arī labākajiem skolēniem,” teica E. Rulls. Igaunijā izglītības politikas veidotāji gan aptvēruši: lai skolotāji prastu pievērsties gan labajiem, gan ne tik labajiem skolēniem, pedagogi ir jāapmāca.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jāpiebilst, ka Igaunijā, lai iegūtu vidējo izglītību, jānokārto vairāk centralizēto eksāmenu nekā Latvijā. Igauņu jauniešiem obligāts ir eksāmens igauņu valodā, matemātikā un svešvalodā, kā arī kāds skolas izvēlēts eksāmens. Viņiem jāuzraksta arī zinātniski pētnieciskais darbs. No svešvalodu eksāmeniem valsts rīko tikai angļu valodas centralizēto eksāmenu. Ja skolēns vēlas pierādīt savas zināšanas kādā citā no svešvalodām, viņš var iegūt starptautiski atzītu sertifikātu, kas apliecina svešvalodas zināšanas, un tad centralizētais eksāmens nav jākārto. Savukārt absolvējot pamatskolu, ir jānokārto eksāmens igauņu valodā un matemātikā, kā arī vēl viens eksāmens, ko var izvēlēties no šādiem mācību priekšmetiem – svešvaloda, vēsture, sociālās zinības, ģeogrāfija, bioloģija, ķīmija un fizika. Tāpat jāraksta radošais darbs.

Izvērtējot skolu efektivitāti, Igaunijā neņem vērā to skolēnu sasniegumus mācību olimpiādēs, par to Izglītības aģentūra saņemot arī gana daudz pārmetumu.

Kad skolu efektivitāte izvērtēta, arī tā saņem vienu no pieciem iespējamiem vērtējumiem. Visbiežāk – 40 procentos gadījumu – skolu sniegtā pievienotā vērtība tiek novērtēta kā viduvēja vai neitrāla. Ceturtdaļai skolu efektivitāte novērtēta kā augsta un tikpat daudzām – kā vāja. Ļoti vāja vai ļoti augsta efektivitāte ir tikai dažiem procentiem skolu. Skolas efektivitātes mērījums gan vismaz pagaidām netiek izmantots Igaunijas izglītības politikas veidošanai vai skolu tīkla optimizēšanai. Piemēram, skolai novirzītā finansējuma apjomu nekādā veidā neietekmē tās darba efektivitāte. Turklāt dati par katras skolas pievienoto vērtību kļūst zināmi tikai pašai skolai, tie netiek publiskoti.

Latvijā Valsts izglītības satura centrs (VISC), kura funkcijas ir līdzīgas kā Igaunijas Izglītības aģentūrai, skolēnu progresu nevienā no izglītības posmiem nepēta. VISC pārstāve Diāna Āboltiņa uzsvēra, ka centram nav tādu resursu kā kaimiņvalsts aģentūrai, kur nodarbināta vesela statistiķu nodaļa.

LPS analītiķis Jānis Upenieks savukārt, pamatojoties uz CE rezultātiem, izveidojis karti, kurās var redzēt, kuras mūsu valstī ir “sliktās” un kuras “teicamnieku” skolas. Karte ļauj arī ērti salīdzināt skolēnu sniegumu dažādos eksāmenos, salīdzināt skolas savā starpā utt., tomēr šis rīks neļauj spriest par skolēnu progresu.

Reklāma
Reklāma

Jāpiebilst, ka nesen veiktā skolu direktoru aptaujā atklājās, ka tikai 45 procenti skolu direktoru piekrīt apgalvojumam, ka centralizētie eksāmeni ļauj objektīvi novērtēt izglītojamo zināšanas.

Savukārt Banku Augstskolā pētīts, vai tie, kuriem labāk veicies centralizētajos eksāmenos, ir arī labāki studenti. Augstskolas lektors Jānis Hermanis stāsta, ka pētījums ildzis vairākus gadus: pētnieki monitorējuši 1256 studentu sekmes – 
uzmanīts gan tas, kādus vērtējumus viņi pelnījuši studiju laikā, gan tas, cik augstu novērtēts viņu bakalaura darbs. Šie dati salīdzināti ar to, kā attiecīgie studenti nokārtojuši centralizētos eksāmenus. Nācies secināt, ka labie vidusskolēni arī augstskolā parasti ir labākie studenti: ja veicies centralizētajos eksāmenos, tad arī bakalaura darbs lielākoties uzrakstīts augstā līmenī.