Ekskursantu objektu klasika ir Sultānahmeta laukumā un tā pakājē. Ar greznu Svētās Sofijas katedrāli, tagad muzeju.
Ekskursantu objektu klasika ir Sultānahmeta laukumā un tā pakājē. Ar greznu Svētās Sofijas katedrāli, tagad muzeju.
Foto – Gundega Gauja

Mērens uzdzīvotājs Turcijā 0

Bez Mustafas autors būtu kā mazputniņš čālikušū, nomaldījies viens pats Stambulā .

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Mazliet pastāstīšu par turkiem un Stambulu kā Eiropas labākās aviokompānijas “Turkish Airlines” kopšanā nodots viesis, attiecīgi komforta klases pasažieris, piecu zvaigžņu viesnīcas iemītnieks, mērens uzdzīvotājs pie anīsa degvīna rakijas glāzītes, otomanēs, turku dīvānos atlaidies Austrumu ēdamo baudvielu lietotājs. Iespējams, kādam, kurš netika uzņemts premium apstākļos, būs cits stāsts.

Par laipnību

Mana jaunā drauga Huseina uzdevums ir stāvēt iepretī kebabu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumam, stopēt garāmgājējus šaurajā Stambulas ieliņā un ar neuzbāzīgu laipnību darīt viņus paļāvīgus un apskaidrotus. Arī mani Huseins aptur ar cieņu, itin kā pats sultāns vai vismaz godājams efendijs gājis garām.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Vēlies kaut ko iedzert? Alu? Kafiju? Iestādījumā ir laimīgā stunda!”

Svešinieks no Latvijas ir tikko baudījis. Kaut spirtotais un putojošais Allāham nav tīkama manta un prezidents Erdogans aplicis ar nodokļiem un sadārdzinājis Efesas aliņu, tomēr Mehmetpašā ielā kādā pavēnī efesieti var dabūt par 10 lirām kausā.

“Nē?” Huseins kļūst domīgs. “Kā vēl varu palīdzēt notērēt tavu naudu? Tici man, es to māku!”

Nekad nebiju sev atradis tādu pielietojumu kā “labs paklāju pircējs”, bet, kad tā padomā, – jidritvaikociņ, tas taču ir tas, kamdēļ liela daļa pasaules ļaužu esam ieradušies Istanbul! Iepirkties Orient grand bazārā, dzert tēju un kaulēties ar saimnieku turku veikaliņos, kas līdzinās tā kā kastēm, kā šķūnīšiem. Turciešu prasmīgās rokas noaudušas tik daudz paklāju, ka varētu noklāt visu otomaņu sultānu impēriju, bet Latviju – četrkārtīgi!

Tomēr nemirstu no vēlēšanās ieraudzīt Stambulu un iegādāties paklāju, un Huseins atpaliek, kaut viņam krājumā vēl tikpat stāstu kā Šeherezādei vai kā granātābolam sēklu. Bet es pagodinu ar uzmanību turku mākslas priekšmetu piparbodītes, kur ir dekoratīvo šķīvju grēdas, ādas somu krāvumi, pašam sultānam piederējuši saracēņu skaldāmie zobeni, vara kastroļu blāķi, krāsainie lakati priekš fatimas Čigānes! Veikalniekiem sortimentā ir vairāk dārgumu nekā Ēģiptes faraonam – rokas pulksteņi un aitādas kažociņi, halva un vīģes, gumijas zābaki un turku zelts! Jums iespīdas acis? Autors bez liekas kaulēšanās par atmiņu no senās Stambulas nopirka divas šķiltavas.

Reklāma
Reklāma

Par Stambulu

Ne visiem Turcijas iekarotājiem trāpīsies tik labs pavadonis kā mans draugs Mustafa. Jauneklis nebija velti bikses deldējis gidu kursos un mācēja pastāstīt, ko kurais imperators vecpilsētā uzcēlis un kāpēc Sultānahmeta mošejai ir seši minareti, un tikai Medīnā musulmaņu centrālajai svētvietai – septiņi. Par Bizantijas imperatoriem, otomaņu sultāniem un citām kronētām personām Mustafa runāja kā par veciem paziņām, par vēsturiskiem notikumiem – kā pats bijis aculiecinieks, piemēram, piekalnē uz ēzeļa sēdēdams, no droša attāluma tos vērojis.

Stambula ir oficiāli 15 miljonu iedzīvotāju plus vēl pāris nelegālu miljonu pilsēta, kas izpletusies jūru krastos divos kontinentos – Eiropā un ar Anatolijas daļu Āzijā. Megapoles ielās ļaužu ka biezs, klīst vietējie un arī tie, kam nav galvā sarkanas feskas, – tūristu divīzijas. Brīžam jūtos kā mazputniņš čālikušū, nomaldījies viens pats lielpilsētā. Te mājo slavenie Konstantinopoles suņi, kurus darījis nemirstīgus jau Marks Tvens. Neviens šīs radības nav redzējis jel kā pārvietojamies – tekam, cilpas metam, kur nu vēl skrējienā! Suņi guļ uz ielas, izlaidušies kā beigti un nevilnījot pat ne asti.

Cilvēki ir trauksmaināki, tāpēc japāņi rakušies zem jūras šauruma, nesen pa apakšu palaiduši starpsavienojumā metro tuneli. Caur to no kontinenta uz kontinentu aizkļūst piecās minūtēs, un blakām būvējot arī autoceļa tuneli, jo pāri tiltiem vai ar prāmi negaru ceļa gabalu līdz otram Bosfora krastam reti kad paveiksi ātrāk kā divi stundās.

Pirms piecsimt gadiem un 2014. gadā Stambulas siluets ir mošejas un minareti. Piebildīšu, ka arī cel­tņu strēles visgarām pilsētai. Ekonomisti teiktu par samērā vētrainu attīstību un augšupeju tiešā un pārnestā nozīmē – ar debesskrāpju biznescentriem. Vecā Stambula ir visai gleznaina vieta ar daļēju koka apbūvi, dārziem un kraujiem pakalniem. Pa tiem izstaigājies, kājas pašas aiznesīs uz pirti – hamamu, kur bārdains turks pliķē, masē, ar karstu tvaiku spēcina savārgušo ķermeni.

Par aviāciju

Reizumis vienīgais serviss gaisa kuģa salonā ir maksimāli vēlīga uzmanība pret pasažieri un stjuartes dežūrsmaids, bet par pārējo (bagāžu, ēdienu, dzērieniem) jāvelk no maka papildu eiro. Transportējamajiem jāpiķo ragā par lieku bagāžas kilogramu, par pārtiku, par drošību, un resnajiem likšot nodokli, jo masas dēļ iztērējoties vairāk degvielas. Pat čurāšana nenotikšot par velti. Drīz pašiem liks vadāt līdzi glābšanas vestes un sprādzējamās jostas.

Bet tā nenotiks uz “Turkish Airlines” borta, kurš slīd taisni pretējā kursā, ko pasludinājis kompānijas prezidents dr. Temels Kotils – jāiegulda, lai kāpinātu servisa un lidojuma kvalitātes līmeni! Turkiem vienalga, resns pasažieris vai tievs kā skelets. Pat ekonomiskā klasē viņu paēdinās ar gruntīgām pusdienām. Uzkodas turku gaumē, cāļa brošeta vai sautētas garneles, sieru asorti, deserts. Stjuartes ir no groziem rūpīgāk izlasītās turku aprikozītes ar mandeļu acīm un zeltainiem matiem.

2013. gadā turku aviolīnijas pārvadāja 50 miljonus pasažieru, un skaits ikgadēji pieaudzis par 20%. No Turcijas 250 lidmašīnu flote izlido uz 108 valstīm, Vācijā vien uz 30 lidlaukiem. Stambulas lidostā jau ir kā skudru pūznī, tāpēc tiek būvēts trešais terminālis, savukārt lidotāju ekspansija izplešas uz vēl neapgūtām vietām. Kur citi lido čarterreisos, piemēram, uz Šarmelšeihu, tur turku aviatori atvērs pastāvīgu maršrutu.

Turki izpētījuši, ka iedomātā līnija šķērsām pāri visai zemeslodei, kas parāda lidojumu maršrutu intensitāti, nozīmi utt., kāpjas aizvien tālāk uz austrumiem. 1971. gadā, civilās aviācijas pavasarī, “atslēgas” lidojumi notika starp Eiropu (pa lielākai daļai – Lielbritāniju) un Ziemeļameriku, līdz ar to grafikā pasažieru pārlidojumu intensitātes augstākais punkts iezīmēts Atlantijas okeāna viducī. Desmit divdesmit gadus vēlāk tas tuvināts Spānijas krastiem, pieaugot starpsavienojumiem Eiropā. 2001. gadā šis punkts “iepeld” Vidusjūrā, 2011. gadā avioindustrijas centrs sakrīt ar Eiropas centru, taču tālāk tas pārvietosies uz Arābijas pussalas un Līča valstīm, pavisam noteikti Āzijas virzienā. Tieši Āziju un Klusā okeāna reģionu “Turkish Airlines” uzskata par visstraujāk augošo aviācijas rajonu nākamajos gados.

Pasažieru ērtībai strādā lidmašīnu apgādes kompānija “Do&Co”, kuras uzdevumi ir no svaigās preses piegādes “Turkish Airlines” pasažieriem līdz pasaules labākā restorāna izveidošanai 10 000 metru augstumā. “Kombinātam” ir 21 virtuve astoņās valstīs, kas pasniedz 62 miljonus maltīšu gadā. Par ēdināšanas un dzirdīšanas apmēriem liecina skaitlis – 25 tonnas apelsīnu. Tik daudz masas patērē, lai ikdien izspiestu svaigu sulu aviolīniju pasažieriem.

Kad tu esi atpūties Austrumu greznībā, nav slikti no augstumiem noskatīties uz “burgerkingu” ēdājiem.