Merirands: Jaunajai PV valdei jānovērš šaubu ēna pār iepirkumu procedūru 4
Vakar uzrunāti vairāki potenciālie AS “Pasažieru vilciens” (PV) jaunās valdes locekļi, kurus jau šodien plānots iecelt amatā, intervijā Latvijas Radio norādīja kapitāldaļu turētājs Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands.
Ticams, ka jau šodien SM saņems piekrišanas no uzrunātajām personām un jau šodien jaunā valde varētu tikt apstiprināta un stāties pie pienākumu pildīšanas, norādīja Merirands.
Pēc viņa teiktā, valde tiks apstiprināta ar nosacījumu, ka būs sagatavoti visi nepieciešamie dokumenti, lai lemtu par jaunās valdes iecelšanu.
Kā pirmdien vēstīja Latvijas Televīzija, AS “Pasažieru vilciens” jaunajā valdē plānots iecelt SM Autosatiksmes departamenta direktoru Andri Lubānu, Latvijas Dzelceļa (LDz) finanšu direktoru Māri Bremzi un LDz darbinieku Miku Pērsi.
Merirands paskaidroja, ka šie cilvēki ir uzrunāto skaitā, sīkākus komentārus nevēloties sniegt.
Kā uzsvēra Merirands, jaunajai valdei nebūs “nepieciešams laiks, lai ieskrietos,” jo tie ir pieredzējuši cilvēki, ” tehnisks sastāvs”, “cilvēki no malas,” kuru uzdevums būs bezkaislīgi izvērtēt aprēķinus pašreizējā iepirkuma ietvaros, nevis pārvilkt strīpu esošajam iepirkumu procesam.
Jaunajai valdei būs jānovērš šaubu un aizdomu ēna pār iepirkumu procedūru un ar parakstu jāuzņemas atbildība par savu lēmumu, skaidroja Merirands.
Bijušās valdes atkāpšanos kapitāldaļu turētājs raksturoja kā vīrišķīgu soli, kas sperts ar pārliecību, ka iepirkumu rezultāts ir labākais, kāds iespējams.
Kā ziņots, PV valde iesniegusi atlūgumus kapitāldaļu turētājam SM valsts sekretāra vietniekam Dinam Merirandam, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja ministrijā.
Premjerministre Laimdota Straujuma (V), komentējot PV rīcību saistībā ar vilcienu nomu, atgādināja – aprēķinos, ko iesniedzis PV, bija nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta, lai realizētu projektu. Tas neesot pieņemami. Šodien bija paredzēts iesniegt jaunus aprēķinus, piebilda valdības vadītāja.
Jaunajai valdei, kuru plānots iecelt operatīvi un veidot to no nozares profesionāļiem, ātri nākšoties izvērtēt Satiksmes ministrijai iesniegtos aprēķinus. Ekspolitiķu valdē nebūšot. Vairāki pretendenti jau esot uzrunāti.
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) žurnālistiem iepriekš skaidroja, ka PV valde netika galā ar uzdevumiem, kas tai izvirzīti, tāpat neesot pārliecības, ka uzņēmums varēs finansēt vilcienu nomu, neprasot papildu līdzekļus no valsts budžeta, turklāt arī noteiktā uzvarētāja “Stadler” piedāvājums esot krietni dārgāks nekā Igaunijā. Vairāki nomas finansējuma skaitļi esot balstīti uz pieņēmumiem un interpretāciju. Neesot neviena dokumenta, kas apliecinātu, ka būs pieejams nepieciešamais finansējums. Patlaban PV joprojām pieprasot par infrastruktūru 14 miljonus šogad un 16 miljonus eiro nākamgad, kaut gan šāda nauda nav paredzēta budžetā. Šogad valsts dotācija esot 32 miljoni eiro, ar to esot jāiztiek. Vienlaikus tika norādīts, ka nav nopietni, ka PV vēl jūlijā nav apstiprināts budžets. Pie šādas finanšu neskaidrības iepirkumu nevarot atļauties.
Jau vēstīts, ka par PV izsludinātā atklātā konkursa par jaunu elektrovilcienu nomu iepirkuma uzvarētāju atzīts Šveices uzņēmums “Stadler Bussnang AG”.
Konkurss par jaunu elektrovilcienu nomu uz 15 gadiem tika izsludināts 2013.gada 25.novembrī. Konkursa mērķis ir nodrošināt jaunus, modernus vilcienus Latvijas iedzīvotājiem, lai garantētu drošu un ekonomisku pārvietošanos atbilstoši pasažieru vajadzībām.
Pēc pretendentu iesniegto dokumentu atvēršanas tika konstatēts, ka “Pojazdy Szynowe PESA Bydgoszcz SA” nav iesniedzis savu piedāvājumu. Savukārt Dienvidkorejas uzņēmuma “Hyundai Rotem Company” iesniegto piedāvājumu iepirkumu komisija bija spiesta noraidīt, jo tas neatbilda iepirkumu nosacījumos definētajām kvalifikācijas prasībām.
Atbildot uz konkurentu pārmetumiem, ka nekorekti minēta nomas maksa 150 miljonu eiro apmērā 15 gadu garumā, PV norāda, ka finanšu plāns ir balstīts uz to, ka vēlāk tiks piesaistīts lētāks finansējums, nekā to patlaban piedāvā ražotājs, tāpat tikšot pagarināts finansējuma amortizācijas periods līdz 30 gadiem. Atbilstoši vilcienu derīgajam kalpošanas laikam tādējādi būtiski samazināšoties ikgadējie maksājumi. “Sākotnējais maksājumu apjoms par vilcieniem 15 gadu laikā ar summāro vērtību 224 miljoni eiro būs samazināts uz 150 miljoniem eiro,” apgalvo uzņēmumā, norādot, ka kopējā līguma vērtība ir 274 miljoni eiro, kas ietver iekārtu nomu, iekārtu atlikušo vērtību, rezerves daļas un rezerves daļu fondu. Aprēķini arī parādot, ka salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju, kad ik gadu tiek tērētas arvien lielākas summas novecojušo vilcienu remontam, 15 gadu nomas līguma perioda laikā būs iespējams ieekonomēt vismaz 46 miljonus eiro no uzņēmuma līdzekļiem.
