Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
1. jūlijs, 2016
Drukāt

Mēris nesaudzē nevienu mežacūku, bet lielākais izplatības risks – cilvēks (6)

Foto Linda DombrovskaFoto Linda Dombrovska

Tas uz mums neattiecas!

Niknumu un sašutumu par nepieciešamību samazināt mežacūku skaitu pauž īpaši tie mednieki, kuri vēl ar mēri nav saskārušies, sak, kā esam dzīvojuši, tā arī dzīvosim. Tomēr mēris ne tikai ietekmē, piemēram, mājas cūku audzētājus, bet kā krītoši domino kauliņi var ietekmēt arī citas nozares, jo mūsdienās medniecība nav atrauta no lauksaimniecības, mežsaimniecības. Tādēļ noteikti nevar sacīt, ka cūku audzētāju problēmas uz medniekiem neattiecas. Attiecas gan, un pat ilgākā laika posmā – visai tieši. Valstī iznīkstot kādai nozarei, ietekmēta tiek visa ekonomika, kaut vai sākot ar darba vietu zaudēšanu. Var jau spriest par to, ka ļausim dabai darīt savu, vīruss pāries pāri valstij, tie, kam jānomirst, nomirs, tie, kam jādzīvo, izdzīvos. Tomēr šāda eksperimenta sekas nav paredzamas, kā arī nav zināms, cik ilgā laikā situācija varētu atrisināties, ja vispār atrisināsies.

Vienā ziņā vismaz mednieki no visas šīs bēdas ir guvuši arī savu labumu – ir pieņemti medniecībai labi lēmumi, radot precedentus, kas, iespējams, varētu būt pozitīvi izmantojami nākotnē. Piemēram, atļauja sabiedrības interesēs mežacūkas medīt visā Latvijas teritorijā gan privātajos īpašumos, gan dabas aizsargājamās teritorijās. Tas pierāda vienu – medniecība ir nozīmīga un vērā ņemama darbības sfēra. Tāpat ĀCM izplatības laikā ir īstenotas dažādas programmas, kas mednieku klubiem deva iespējas moderni uzlabot savas medniekmājas un dīrātavas – ar dzesēšanas iekārtām. Tāpat 100 eiro par sievišķo mežaruksi daudzi klubi nevis iebāza kabatā personiskām vajadzībām, bet izmantoja, lai uzlabotu medību infrastruktūru. Iespējas ir, tās var izmantot, bet tas atkarīgs no katra atsevišķi – kādiem mērķiem.

Kļūdas, kas var maksāt dārgi

Higiēnas neievērošana. Cilvēks ir vislielākais mēra izplatības risks. Tā mēris no Latgales nokļuva Ziemeļvidzemē, tā mēris patiesībā no Gruzijas septiņu gadu laikā nokļuva līdz Latvijai. Pa ceļiem un dzelzceļiem, kad gaļas produktu konfiskācija beidzās ar produktu izsviešanu pa vilcienu vai automašīnu logiem, kur inficētā gaļa nokļuva līdz mežacūkām. Tā ir tikai viena izplatības nianse. Cilvēks ar svaigi pļautu zāli vīrusu var ienest mājas cūku novietnē. Nenorokot vai nelikvidējot nomedīto mežacūku iekšas, slimība var izplatīties tālāk.

GALERIJĀ NEPATĪKAMI SKATI!

Neziņošana par kritušajām mežacūkām. Bailēs no iespējamiem ierobežojumiem medniekiem varētu būt vēlme neinformēt par atrastām mežacūkām. Vismaz labi, ja mežacūkas klusiņām norok, tādā veidā likvidējot infekcijas perēkli. Sliktākajā gadījumā viss tiek pamests un aizmirsts. Tādā ziņā tā ir necieņa pret saviem kolēģiem, jo tiek liegta svarīga informācija par mēra izplatību. Informācijas trūkums arī neļauj tuvumā esošiem mednieku kolektīviem attiecīgi rīkoties, lai mazinātu mēra izplatības risku.

Izlikšanās, ka mēra nav. Kamēr problēma konkrētu cilvēku neskar, tikmēr attieksme mēdz būt visai vienaldzīga, sak, uz mani tas neattiecas. Kad mēris ir klāt, tad vairs nezina, ko ķert un grābt. Medniekus pārstāvošo organizāciju biedri uzsver – labāk mežacūkas tagad salikt konservos, nevis tās pēc tam smirdošas un daļēji sadalījušās norakt.

Saudzēt! Nemedīt! Tas, ko daudzi mednieki zina, bet varbūt ir aizmirsuši, ir fakts, ka mežacūku saimnieciskais pieaugums katru gadu ir teju vai 200 procenti. Mēris skar visas mežacūkas, gan jaunas, gan vecas, gan sieviešu kārtas, gan vīriešu kārtas. Kad tas atnāk, nav vairs iespējams neko saglābt. Saglābt var tad, ja esošais mežacūku populācijas blīvums ir neliels, tad inficēšanās riski tiek samazināti, līdz ar to arī mazāk kritušo cūku. Ja mežacūkas ir izdzīvojušas, tad nākotnē tās var labi atkopties tieši lielā pieauguma dēļ.

Fakti par Āfrikas cūku mēri skaitļos

Mežacūku skaits un nomedīšanas apjomi

Gads

Uzskaitītas

Nomedīšanas apjoms

Nomedītas

ĀCM inficētas (atrastas un nomedītas)

2014

74 107

66 198

37 576

217

2015

55354

60 993

44 871

1344

2016

49 000

58 189

Nav datu

484 (17.06.)

Skarto pagastu un novadu skaits

Gads

Novadi

Pagasti

2014

13

34

2015

52

184

2016

50

153 (2 pilsētu teritorijas)

Sagatavots ar Medību saimniecības fonda atbalstu

 

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Tātad tiešām vislielākos riskus rada cilvēks , un , konkrēti – mednieķelis.

    Secinājums – mednieķelis problēmas nevis risina, bet gan rada. Turklāt radot miljoniem eiro lielus zaudējumus. Un tā katru gadu.

    Nav slimāka un trulāka lopiņa mežā par mednieķeli, kurš nošauj dzīvnieku pie barotavas vai kad trokšņotāju bars dzīvniekus trenc pretim šāvējonkuļu rindai. Truli miesnieki.

  2. Pēc Latvijas valsts mežu atskaitēm redzams, ka pārnadžu izraisīto jaunaudžu bojājumu apjoms 2013.gadā ir sasniedzis 4762 hektārus, bet, lai mazinātu bojājumu apjomu, tiek veikta jaunaudžu apstrāde ar repelentiem, kas 2013. gadā izmaksāja 272 tūkstošus latu. Kopumā pēdējos trijos gados LVM repelentiem ir iztērējuši 700 tūkstošus latus.
    Viena hektāra nopostītas jaunaudzes atjaunošanas izmaksas ir 700-800 lati, līdz ar to 4762 hektāru atjaunošana izmaksā 3.3-3.8 miljonus latus (4.6-5.3 miljoni eiro).

    Jaunaudžu postījumi valsts mežu teritorijās no 4 500 hektāriem 2013.gadā 2015.gadā jau pieauguši līdz 7 000. Atjaunošanas izmaksas attiecīgi lēšamas 8,5 miljonu eiro apjomā.

  3. nedaudz varētu pakavēties pie mednieku darbības ekonomiskajām sekām jeb zaudējumiem, kurus rada vēlme palielināt pārnadžu skaitu un līdz minimumam samazināt vilku un lūšu skaitu.

    Pārāk lielās stirnu, staltbriežu u.c. populācijas izraisa autoavāriju pieaugumu uz ceļiem, kas noved arī pie cilvēku nāves, savainojumiem un bojātām mašīnām – un tas bija zināms jau iepriekš, ka līdz ar šādu medību politiku pieaugs stirnu, staltbriežu, mežacūku u.c. skaits un ka tas neizbēgami novedīs pie autoavāriju pieauguma.

    2009.gadā Ceļu policijā reģistrētie dati par ceļu satiksmes negadījumiem ar dzīvniekiem uzrādīja, ka pavisam notikuši 473 negadījumi un 18 gadījumi ar cietušajiem, kā rezultātā 2 cilvēki gājuši bojā un 23 ievainoti.

    2013. gadā apdrošināšanas kompānijā BALTA tika reģistrēti 660 gadījumi, kad pieprasīta KASKO kompensācija par auto bojājumiem, kas nodarīti sadursmē ar meža zvēru. Pēc Valsts policijas datiem 2013. gadā šādos negadījumos bojā gājuši 2, bet cietuši 40 cilvēki.

    1948.gadā mednieki Latvijas mežos palaida 35 jenotsuņus, kuru kažokos atradās arī ērces, kas bija inficētas ar encefalītu un Laima slimību. 2013.gadā ar ērču encefalītu Latvijā saslimuši 365 cilvēki, bet ar Laima slimību – 454 cilvēki.

  4. ĀCM apritē uztur un izplata tieši mežacūkas. Fermās, veicot bioloģiskos drošības pasākumus, ne uzreiz, tomēr varētu panākt situācijas kontroli. ES galvenais gaļas ieguves avots ir lauksaimniecība, nevis medniecība. Taču Latvijas mednieki apzināti vismaz gadus 20 kāpinājuši mēra risku un kaitējuši cūkkopības nozarei ne tikai Latvijā, bet arī citās ES dalībvalstīs. Izmaksas mērāmas miljonos – par administratīvajiem un dezinfekcijas pasākumiem, tāpat izkaušanas izmaksas un kompensācijas.

    Gada laikā summa sasniedza 16.5 miljonus eiro (7.41 M pasākumiem ĀCM izplatības ierobežošanai + 1 M ziedojums no LVM + 8.1 M zaudējumi cūkkopjiem). Tagad vēl Eiropas Savienība piešķīra 1.2 M lai stimulētu medniekus šaut mežacūkas.

  5. Zemkopības ministriju šajā laikā vadīja Mārtiņš Roze, Jānis Dūklavs, kurš arī ir mednieks, un Laimdota Straujuma.

    Medību daļu Valsts meža dienestā vadīja Jānis Baumanis, kurš ir pašreizējais Mednieku Savienības vadītājs un arī cūku mēra problēmas “risinātājs”. Viņš saņem tūkstošus par “informatīvo darbu” ar medniekiem, bet, kad pats varēja reāli risku samazināt ar administratīvām metodēm, to nedarīja. Tieši pretēji – aizmiedza acis uz mežacūku piebarošanu, jo tās medniekiem ir galvenais gaļas ieguves avots, un nodrošināja vilku apšaušanu, jo tie samazinātu mežacūku skaitu. Kad 2011.gadā J.Baumanis pēc 400 mednieku apliecību viltojumu skandāla labprātīgi piespiedu kārtā pameta savu amatu, viņa vietā stājās Jānis Ozoliņš, kurš līdz tam bija Baumaņa vietnieks – labā roka. Aizpērn amatā stājās Valters Lūsis, kurš arī ir aktīvs vilku mednieks. Maiņas ir notikušas, bet turpinās tā pati politika.

  6. Āfrikas cūku mēra gadījumā svarīgi ir norādīt kontekstu – ka lai īstenotu mednieku interešu dienaskārtību šie ĀCM vīrusa izplatīšanās riski tika apzināti, mērķtiecīgi un sistemātiski radīti un kāpināti 20 gadu garumā. Mednieku intereses ir sekojošas: maksimāli kāpināt savvaļas pārnadžu populācijas (mežacūkas, staltbrieži, aļņi un stirnas) un maksimāli apšaut plēsējus (vilkus un lūšus, kas Eiropā ir aizsargājamas sugas).

    Postījumi no šīs medību saimniecības, kas vairo savvaļas pārnadžus, aizvien aug augumā. Nu tiem jāpieskaita Āfrikas cūku mēris un līdz ar to arī apdraudējums cūkkopībai, jo tieši cūkgaļa veido ievērojami lielāko daļu no Latvijas iedzīvotāju gaļas koppatēriņa.

    Cūku mēra izplatībai Latvijā ir radīti izdevīgi apstākļi – mežacūkas kopš 90. gadu otrās puses piebaro cauru gadu un no atļautā limita nomedī tikai pusi. Tā tas turpinājies arī pēc 2004. gada, kad Latvija iestājās ES.

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +7.0
Alūksne +2.0
Daugavpils +7
Saldus +7
Liepāja +7.0
Jelgava +7
Ventspils +6.3
Limbaži +4
Madona +5
Rēzekne +5
Draugiem Facebook Twitter Google+