Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
27. augusts, 2016
Drukāt

Vācijas līdere Eiropas tūrē cenšas saskaņot viedokļus par Eiropu bez Lielbritānijas (2)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Vācijas kanclere Angela Merkele (no labās), Itālijas premjerministrs Mateo Renci, Francijas prezidents Fransuā Olands pirmdien uz karakuģa "Garibaldi" klāja pirms tikšanās Ventotēnes salā.

Septembris vairs nav aiz kalniem un arī brīdis, kad Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāji 16. septembrī tiksies pirmajā sanāksmē pēc vasaras pārtraukuma. Lai izrunātu gaidāmo tikšanos un to, kas patlaban nodarbina Eiropu, nedēļas sākumā netālu no Neapoles Itālijā kopā sanāca trīs iedzīvotāju skaita ziņā lielāko ES valstu līderi – Vācijas kanclere Angela Merkele, Francijas prezidents Fransuā Olands un Itālijas premjerministrs un tikšanās namatēvs Mateo Renci.

ES priekšā daudz sarežģītu rēbusu, kuri uz laiku pieklusuši brīvdienu noskaņojumā, bet drīz pieteiksies ar jaunu spēku. Britu aiziešana no ES ir viens no galvenajiem. Taču jau tagad skaidrs, ka vismaz divas Eiropas lielvaras tuvākajā nākotnē jebkurā jautājumā zirgus dzīs lēnāk, un tam ir viens un vienkāršs izskaidrojums – tuvojas vēlēšanas.

 

Eiropas seja

Vācijas līdere sanāksmei Slovākijā, kas patlaban ir ES prezidējošā valsts, gatavojas ar īpašu rūpību. Tā būs neformāla, bez saistošiem lēmumiem, bet notiks tikai 27 dalībvalstu klātbūtnē, bez 28. – Lielbritānijas. Tikšanās pirmais un lielākais uzdevums būs kaldināt plānus tālākai dzīvei jau bez Apvienotās Karalistes.

“Sanāksmei Slovākijā ir skaidri jāatspoguļo tas, kādu Eiropu mēs patiešām vēlamies,” ar šādu moto Vācijas valdības vadītāja uzstājās gan Itālijā, gan arī visu nedēļu turpina sarunas ar citiem, kopumā 15 ES dalībvalstu vadītājiem. “Mēs cienām britu izvēli, taču tajā pašā laikā mēs, atlikušās 27 valstis, vēlamies parādīt, ka gribam turpināt veidot plaukstošu Eiropas Savienību.”

Breksits – šādi vienā vārdā ietērptais britu atdalīšanās process gluži kā ikviens cits jautājums, par kuru dalībvalstīm jāvienojas visām kopā, ir dažādu attieksmju un interešu apvīts. Eiropas dienvidu valstis vēlas, lai jaunajā realitātē Eiropa būtu vēl vairāk apvienojusies un integrēta, īpaši jautājumos, kas saistās ar ekonomisko stabilitāti un drošību, savukārt Centrāleiropas valstis un arī tās, kuras tuvāk Eiropas austrumu pusei, vēlas lielāku neatkarību un teikšanas tiesības.

Angela Merkele šonedēļ centusies pabūt dažādos viedokļu un ģeogrāfiskajos punktos, apciemojot arī mūsu kaimiņvalsti Igauniju un tiekoties ar Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu un premjerministru Tāvi Reivasu, bet šodien (piektdien) ierodas Polijā, kur viņai gaidāmas smagas sarunas ar nacionāli noskaņoto valdību, kas līdz šim ir ļoti asi kritizējusi Berlīnes imigrācijas politiku. Varšavā ieradīsies arī pārējo Višegradas valstu – Ungārijas, Čehijas, Slovākijas – vadītāji, kuri līdzīgi kā poļi notur “savu frontes līniju” attiecībā pret migrācijas politiku, uzskatot, ka nevar pastāvēt obligāta bēgļu pārvietošanas sistēma un ka Eiropai kopumā šajā ziņā ir jābūt stingrākai.

A. Merkele, būdama šajā Eiropas pusē, izmantos iespēju arī aprunāties par attiecībām ar Krieviju, situāciju Ukrainā un sankcijām. Par tām gan Centrāleiropas valstīm ir dažādi uzskati. ES prezidējošā Slovākija ir viena no tām, kura uzskata, ka sankcijas pret Krieviju būtu jāatceļ, jo tās nes zaudējumus Eiropas valstu ekonomikai. Jau šodien pēcpusdienā, atgriezusies Berlīnē, A. Merkele tiksies ar Ziemeļvalstu pārstāvjiem – Dānijas, Zviedrijas, Somijas, kā arī Nīderlandes premjerministriem. Te Vācijas kanclerei prognozē mierīgākus sarunu ūdeņus, tiesa, Somijas prezidents Sauli Nīniste iepriekš ir pārmetis, ka ES ir novirzījusies no līdzšinējām vērtībām.

Savukārt rīt, sestdien, A. Merkele tiksies ar Austrijas, Horvātijas, Bulgārijas un Slovēnijas līderiem.

Kā norāda eksperti – ar šādu viesošanos Eiropas valstīs kanclere arī cenšas atvairīt priekšstatu, ka Vācija vienmēr uzspiež savu viedokli un politiku visos jautājumos, kādi vien ir galdā.

 

Vieglāk sasniedzams auglis

Vācijas kanclere Angela Merkele arvien ir ietekmīga ES līdere, tomēr viņas pozīcijas ir iespaidojusi pēdējā laika migrācijas politika, kas ir izraisījusi visai būtiskas viedokļu krustugunis, lēš eksperti. Un īpaši tagad Merkelei ir jāspēj noturēt pozīcijas. Vācija un Francija ir lielvalstis, kuras jau nākamgad ieies vēlēšanu virpulī, un nedz F. Olands, nedz A. Merkele nav ieinteresēti darīt vairāk nekā līdz šim un līdz ar to riskēt ar sabiedrības atbalstu, piemēram, imigrācijas jomā, skaidri zinot, kāds ir sabiedrības noskaņojums pašmājās. Arī ekonomikas un finanšu joma ir tās, kurām, kā prognozē eksperti, līderi pieskarsies prātīgi, atturoties no dziļākas integrācijas un solidaritātes idejas laikos, kad vairākas valstis joprojām atgūstas no krīzes un neizrāda arī perfektu taupības politiku.

“Angela Merkele, visticamāk, tuvākajā nākotnē sniegsies pēc ātrāk un vieglāk sasniedzama augļa, uzrunājot un izceļot tās tēmas, kas vistiešāk un vairāk uztrauc Eiropas iedzīvotājus – robežas, valstu sadarbība terorisma apkarošanā, bezdarbs un tamlīdzīgi,” izdevumam “The Wall Street Journal” saka analītiķis Mudž­taba Rahmāns. Arī Itālijā Merkeles viens no galvenajiem vēstījumiem, kuru viņa izcēlusi publiski, ir: “Laikā, kad mēs sastopamies ar islāma terorismu un pilsoņkaru Sīrijā, mums ir jādara vairāk, lai rūpētos par iekšējo un ārējo drošību.” Vācijas kanclere aicinājusi dalībvalstu slepenos dienestus sadarboties ciešāk, lai laikus brīdinātu par aizdomīgiem cilvēkiem un novērstu viņu asiņainos plānus.

Drošība un aizsardzība nešaubīgi ir temati, kas satrauc vairumu Eiropā dzīvojošo un arī pašas Vācijas pilsoņus. Drošība, ekonomiskā izaugsme un jaunu cilvēku nodarbinātība ir trīs galvenie pīlāri, uz kuriem Vācija, Francija un Itālija redz balstām Eiropas veiksmes namu arī pēc tam, kad to grasās pamest Apvienotā Karaliste un ir vēl citi svarīgi izaicinājumi. Ja visas puses bez ierunām piekrīt, ka šīs ir jomas, kurās jāstrādā atrotītām piedurknēm, tad par to, kā to paveikt, arvien ir atšķirīgi viedokļi.

Itālija, gluži kā citas Eiropas dienvidu valstis, vēlas lielāku drošības, pleca izjūtu un dziļāku integrāciju it īpaši ekonomikas un finanšu jautājumos laikā, kad tās ekonomika arvien cīnās ar krīzes ēnu, kā arī cer uz turpmāku Parīzes un Berlīnes atbalstu bēgļu krīzē, jo tieši Itālijas krastos piestāj milzum daudz kontrabandistu laivu ar cilvēkiem no Lībijas krastiem. Savukārt Vācija un Francija, visticamāk, vairs nebūs tik kaismīgas partneres, tā ka politiķu instinkti sacīs, ka vēlēšanās, kas Francijā notiks nākamgad pavasarī, bet Vācijā – tuvāk rudenim, ar riskantiem lēmumiem ārpusē var paspēlēt labvēlību pašmājās.

 

Viedokļi

Itālijas premjerministrs Mateo Renci: “Daudzi pēc Lielbritānijas referenduma domāja, ka tās ir Eiropas Savienības beigas, taču tā nebūt nav. Mēs respektējam Lielbritānijas pilsoņu izvēli, taču vēlamies rakstīt nākamo Eiropas Savienības lappusi. Eiropa pēc breksita atjaunos savus spēcīgos ideālus par vienotību, mieru, brīvību un sapņiem.”

Francijas prezidents Fransuā Olands: “Mēs neizdarīsim izvēli citu dalībvalstu vietā, taču apņemsimies turpināt vadīt procesus. Viens no svarīgākajiem mērķiem ir pēc iespējas ātrāk izbeigt ekonomisko un politisko neskaidrības periodu, kas seko pēc Lielbritānijas referenduma.”

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Ungārija, Čehija, Slovākijas, poļi notur “savu frontes līniju” .
    Toties Latvija ausās, no kuriem krūmiem atskanēs kaut
    mazākais vaukšķiens, lai sastingtu miera stājā un
    nokliegtu: -Vienmēr gatavs ! –

    • Citādi par izzagtajiem ES fondiem sabūvētās “būdiņas” kalifornijās un kanārijās vajadzēs zaudēt un, iespējams, pasēdēt uz cietām nārām ar apsardzi. 🙂

Draugiem Facebook Twitter Google+