Merkele sola mazināt imigrantu plūdus 2
Vācijas kanclere Angela Merkele pirmdien solīja “jūtami” samazināt masveida patvēruma meklētāju pieplūdumu, tomēr atteicās noteikt augšējo robežu imigrantu skaitam, ko Vācija varētu uzņemt.
Vācija īstenos virkni pasākumu, lai samazinātu imigrantu plūdus, Kristīgo demokrātu savienības (CDU) kongresā sacīja Merkele.
Kaut arī CDU labējais spārns vairākas nedēļas pieprasījis, lai Vācijā tiktu noteikta jauno imigrantu skaita augšējā robeža, Merkele solīja, ka Vācija arī turpmāk ievēros savas “humānās saistības”.
“Mēs gribam jūtami samazināt iebraucošo bēgļu skaitu,” sacīja Merkele, izpelnoties auditorijas aplausus. “Ar pieeju, kas fokusējusies Vācijas, Eiropas un globālajā līmenī, mums izdosies regulēt un ierobežot migrāciju.”
Tomēr Vācijai kā Eiropas vadošajai tautsaimniecībai ir “morāls un politisks” pienākums palīdzēt izmisumā nonākušajiem cilvēkiem, īpaši jau tiem, kas pametuši kara plosīto Sīriju, uzsvēra kanclere.
“Mēs rīkosimies atbilstoši mūsu humānajai atbildībai,” sacīja Merkele.
Ir jāīsteno vairāku virzienu pieeja – jāstiprina Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas, jāatbalsta Turcija, lai tā spētu rūpēties par bēgļiem ilgtermiņā, turklāt ir jāīsteno nelegālo imigrantu sadalīšanas shēma ES dalībvalstu vidū, sacīja Merkele.
Ir paplašināts nelegālo imigrantu drošo izcelsmes valstu saraksts, noraidīto patvēruma pretendentu repatriēšana notiek ātrāk, iestādes, kas izskata patvēruma pieteikumus, ir nodrošinātas ar papildu personālu, cildinot jau šobrīd Vācijā īstenotos soļus, sacīja Merkele.
Aptuveni 1000 CDU delegātu pulcēšanās Kārlsrūē tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajiem partijas kongresiem 15 gadu laikā, kopš Merkele atrodas partijas vadībā.
Pēc vairākām iekšējo debašu nedēļām CDU sarīkoja uzmanīgi inscenētu vienotības parādi pirms maijā trīs federālajās zemēs gaidāmajām landtāgu vēlēšanām.
Atbilstoši Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) datiem šogad Eiropā, šķērsojot Vidusjūru, kopumā ieradušies jau vairāk nekā 924 000 nelegālo imigrantu.
Viņu lielākā daļa necenšas palikt Itālijā vai Grieķijā – pirmajās ES valstīs, kuras viņi sasniedz -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.
Otrs populārākais nelegālo imigrantu galamērķis ES ir Zviedrija, kur viņi arī līdz šim varēja rēķināties ar dāsnu valsts atbalstu.
