Merkelei un Erdoganam tā arī neizdodas pārvarēt domstarpības 0
Vācijas kanclerei Angelai Merkelei un viņas Turcijas kolēģim Redžepam Erdoganam tā arī nav izdevies pārvarēt domstarpības svarīgākajos jautājumos, taču amatpersonas vienojušās turpināt sarunas, pēc nule kā aizvadītās Merkeles vizītes Turcijā vēsta Vācijas sabiedriskās raidorganizācijas “Deutsche Welle” interneta vietne.
Jau ziņots, ka Merkele nedēļas nogalē ieradās Turcijā divu dienu vizītē. Vakar viešņa pauda atbalstu Turcijas un Eiropas Savienības sarunu atjaunošanai, taču vienlaikus aicināja Ankaru normalizēt attiecības ar Kipru. “Mēs vēlamies, lai šis process turpinātos, lai gan es joprojām esmu skeptiski noskaņota pret Turcijas pilntiesīgu dalību ES,” pēc sarunām ar Erdoganu norādīja Merkele. Pēc viņas teiktā, Turcijas iestāšanās sarunu turpmākā gaita atkarīga no Ankaras nostājas Kipras jautājumā. Merkele arīdzan aicināja Turciju atvērt savas ostas un lidostas Kipras grieķu daļas transportam.
Turcija dalībai ES oficiāli pieteicās 1987. gadā, bet iestāšanās sarunas tika sāktas 2005. gadā. Kopš tā laika Ankara ir noslēgusi sarunas tikai vienā no kopumā 35 politikas sadaļām, kurās kandidātvalstīm ir veiksmīgi jārisina sarunas, pirms iestāties savienībā. Pirms trim gadiem Turcijas iestāšanās sarunas nonāca strupceļā gan Kipras jautājuma, gan vairāku ES dalībvalstu iebildumu dēļ. Arī iepriekšējais Francijas prezidents Nikolā Sarkozī iebilda pret Turcijas uzņemšanu blokā. Lai gan pēc pašreizējā prezidenta Fransuā Olanda stāšanās amatā Parīze savu nostāju šajā jautājumā ir mainījusi un arī Merkele izteikusi atbalstu Turcijas un ES sarunām, Kipra joprojām ir nozīmīgs šķērslis Ankaras ceļā uz dalību blokā.
Erdogans diplomātiski noraidīja Merkeles prasības, uzsverot, ka grieķu pārvaldītā Kipras Republika nepārstāv visu salu un tā ir tikai viena no divām politiskajām varām šajā salā. Taču Kipras jautājums ir tikai viens no strīdus āboliem Vācijas un Turcijas attiecībās. Merkele, viesojoties Ankarā, pievērsās arī preses brīvībai Turcijā un izteica nosodījumu žurnālistu ieslodzīšanai, kas, pēc kritiķu teiktā, ir politiski motivēta.
