×
Mobilā versija
Brīdinājums -8.9°C
Ārija, Rigonda, Adrija, Adrians, Adriāna
Ceturtdiena, 22. februāris, 2018
28. septembris, 2017
Drukāt

Franks Gordons: Merkeles ceturtais uznāciens (3)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Angela Merkele

Angela Merkele – patiešām dūšīgā sieviete, kuru daudzi uzskata par “Rietumu atbildi Trampam”, – pie varas noturējusies 12 gadus, un tagad pienācis laiks ir viņas ceturtajam uznācienam uz Vācijas politiskās skatuves. Ja viņa turpinās vadīt Vācijas valdību (un faktiski valsti) konstitūcijā paredzētos nākamos četrus gadus, tad tas nozīmēs, ka vesela vāciešu paaudze uzaugusi, nepazīstot citu kancleri kā Merkeli.

2005. gadā pirmoreiz kļuvusi par valdības vadītāju, pateicoties savas partijas – Kristīgi demokrātiskās savienības (CDU/CSU) – uzvarai vēlēšanās, Merkele, luterāņu mācītāja meita, bija pazīstama kā nevardarbīgas protesta kustības dalībniece 1989. gada rudenī. Šī kustība paātrināja Kremļa protektorāta VDR agoniju. Uzaugusi šajā valstiskajā veidojumā, viņa teicami apguva krievu valodu un, kancleres amatā vairākkārt tiekoties ar Vladimiru Putinu, brīvi un nepiespiesti varēja ar viņu sarunāties – vēl jo vairāk tāpēc, ka Putins, bijušais KGB rezidents Drēzdenē, savukārt runā vāciski.

2015. gads Angelai Merkelei bija divējādi liktenīgs: apliecinājusi gatavību uzņemt Vācijā ap miljonu bēgļu, patvēruma meklētāju un citu migrantu no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem, viņa uzņēmās milzīgu atbildību, smagu nastu (“Wir schaffen das” – “Tiksim galā”) un reizē iemantoja ļoti daudzu vāciešu nīgru protestu un naidu. Zināms mierinājums viņai bija “Gada personas” tituls uz amerikāņu žurnāla “TIME” vāka.

Visu cieņu Merkeles aukstasinībai un izturībai: 2016. gadā migrantu vilnis manāmi noplaka, daudzi atrada darbu, citus sāka sūtīt atpakaļ, un vienlaikus uzplauka Vācijas ekonomika, tās ražojumu eksports auga, un šā gada 24. septembra Bundestāga vēlēšanu priekšvakarā maz kāds šaubījās par viņas uzvaru. Diemžēl Merkeles ceturtais uznāciens sakrita ar “Alternative für Deutschland” – “AfD” pirmo uznācienu

“AfD”, nebaidos teikt, ir ģiftīga, kauslīga, izteikti prokrieviska un labēji radikāla partija, kuras elektorāts zināmā mērā atgādina Donalda Trampa elektorātu: ne pārāk izglītota “krogu publika”, mazpilsētu mājsaimnieces u. tml. Viņus pārbiedēja “nebalto” migrantu bari. Viņi uzķērās uz “AfD” politiķu retoriku – sak, pietiek kaunēties par tiem nacistiskā “trešā reiha” gadiem, nav ko mūžīgi pieminēt holokaustu… Viens no “AfD” runasvīriem pat aicināja “lepoties par mūsu karavīriem abos (!) pasaules karos”. Un tai pašā laikā “AfD” sludina, ka ar Putina Krieviju jāsaprotas, jo “mums ar Krieviju ir kopīgas vērtības”. Naida un tumsonības sprediķu rezultātā “AfD” deputāti nu iesoļos Bundestāga zālē zem apaļā kupola.

Angelas Merkeles uzvara Bundestāga vēlēšanās sola pasaulei, ka Vācija arī turpmāk būs ekonomiski spēcīgs stabilizējošs faktors Eiropas Savienībā un pildīs savas saistības, stiprinot NATO aliansi. Bet “AfD” frakcija Vācijas parlamentā noteikti ievieš disonansi, bojā gaisotni arī opozīcijas solos.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. par Trampu un citiem .. Atbildēt

    Acīmredzot, modernā rietumnieku izpratnē demokratija ir laba tikai kamēr tiek ievēlēts “pareizais” kandidāts — ar “pareiziem” uzskatiem. To varētu saukt par selektīvo demokratiju.

  2. Bet tā tas ir populāri Atbildēt

    modīgo izglītības reformu iespaidā galvenokārt visā rietumu pasaulē. Reformas attīstītas ideāliem apstākłiem kur arī nemazākais financiālsis trūkums neapdraud. Un realitāte ir pavisam, pavisam cita. Nauda pat parastai publiskai izglītībai nepietiek pat bagātā Amerikā, Anglijā, Francijā, Vācijā….. un tas nav nekāds noslēpums. Skolotājiem ir jāimprovizē, jāziedo no savām kabatām un jānoslogojas ar jauno teoriju nastu bez līdzekłiem lai šo ideālo pasauli savās klasēs ievest. Un birokrāti tikai smaida savā apgaismoto līgsmībā.

  3. Soreiz divains raksts,kurs tikai daleji atbilst faktiem.Par vinu solidaritati ar kremla cekistiem ir jasaubas.Kas attiecas uz pasreizejiem Vacijas politikiem,tad rodas jautajums vai vini kaut vai vienu Vacijas Grundrecht un Kriminallikumu paragrafu ir izpildijusi.Slimnicas parveidodas par firmam no kuram padzen darbiniekus,ja vini izpilda biznesa planu!Auto industrija nesoditi nozog miljardus.Pensijas nepietiek lai nosegtu dzivokla nomas izdevumus.Skolas katastrofala stavokli.Lielpilsetas arabu mafija,ciganu zaglu bandas un islamistu galvugriezeji nesoditi terorize iedzivotajus.Viens miljons islamistu galvugriezeji sanem lielaku valsts atbalstu ka pensionars kurs ir padarijis Vacijas valsti par vadoso valsti Eiropa.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Kārtējās finanšu nedienas

Pēc valsts neatkarības atgūšanas Latvijai ne pārāk veicas finanšu jomā – ķibeles ar bankām notiek ik pa laikam, nupat aktuālākā problēma ir ar komercbanku “ABLV Bank”, pret kuru ASV institūcija “FinCEN” plāno noteikt sankcijas. Tādēļ pagājušās nedēļas laikā no bankas klienti esot izņēmuši 600 miljonus eiro. Bankai uz laiku noteikti maksājumu ierobežojumi.

Vai piekrītat, ka pret Latviju patlaban vērsta kampaņa no ārpuses?
Draugiem Facebook Twitter Google+