Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
9. oktobris, 2015
Drukāt

Uldis Šmits: Latvijā ir liela paļāvība, ka Vācija visu domā un dara pareizi (22)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Nupat ir aizvadīta Vācijas atkalapvienošanās divdesmit piektā jubileja. Savukārt nākamajā mēnesī kanclere Angela Merkele varēs atzīmēt desmito gadskārtu, kopš viņa atrodas valdības priekšgalā. Un prese apspriež viņas izredzes iegūt Nobela Miera prēmiju.

Kancleres Merkeles iemiesotā Vācijas politika nu jau labu laiku ir vispārējas uzmanības centrā. Gan nevis pateicoties jubilejām, bet dažādām Eiropu piemeklējušajām krīzēm, kuru risinājumi tiek gaidīti pārsvarā no Berlīnes. Taču Vācijas vai, pareizāk, Merkeles izvirzīšanās priekšplānā nozīmē arī to, ka Eiropai trūkst citu līderu un ka Berlīnē pieņemtie lēmumi aizēno Eiropas Savienības kolektīvo lomu. Turklāt neviena krīze nav atrisināta.

Mēs uzlūkojam Vācijas pieņemšanos spēkā ar lielu un varbūt pārlieku paļāvību. Latvija parasti vairāk vai mazāk ērti iekārtojas flagmaņa ķīļūdenī, un tāpat sabiedriskā doma visnotaļ atzinīgi uztvēra, piemēram, Grieķijai noteikto taupības kūri. Mēs labi saprotam vāciešu attieksmi, ņemot vērā, ka viņi ir kreditori un spēkā esošie ekonomikas likumi un spēles noteikumi nemainās pat tad, ja kāda valsts sarīko referendumu, lai, rupji izsakoties, atteiktos maksāt parādus. Latviešu un vāciešu šķietami tuvā mentalitāte un vēsturiskā pieredze, kaut arī atšķirīgos laikos dažādi vērtējama, mums liek uztvert Berlīnes piedāvājumus kā saprātīgākos, kas vairākumā gadījumu droši vien ir pamatoti. Tomēr Eiropas attīstības vīzijas nav sagaidītas. Būtu gan muļķīgi par to vainot tikai Vāciju.

Saimniecisko lietu kārtošanā taupīgie vācieši un praktiskie latvieši tātad it kā ir vienisprātis. (Kaut arī, godīgi sakot, bijām gaidījuši plašāku Vācijas iesaistīšanos mūsu ekonomikā.) Cita lieta – ģeopolitisko interešu sakritība, jo Vāciju un Baltijas valstis vai, plašāk ņemot, visa bijušā Austrumu bloka valstis vieno dalība ES un Ziemeļatlantijas aliansē. Bet tieši NATO ietvaros domstarpības reizēm atklājas ļoti uzskatāmi. Pērn augustā vizītes laikā Rīgā Merkele ļoti kategoriski iestājās pret alianses spēku pastiprināšanu jeb bāzu izvietošanu Baltijā. Vai varbūt sāksim ar attālāku jautājumu: kas var apgalvot, ka Albānija visos kritērijos ir piemērotāka valsts iekļaušanai NATO nekā Gruzija, kurai šķēršļi uz aliansi visvairāk tika likti no Berlīnes puses? Šodien ir manāmas Berlīnes rūpes paslaucīt zem paklāja Krimas aneksijas tēmu. Vācija droši vien izmantos savu ietekmi, lai pēc iespējas ilgākā laika periodā novērstu Ukrainas iestāšanos NATO un ES. Ukrainā tirgus tomēr ir mazāks nekā Krievijā. Ak, jā, Vācijas industrija nemaz neesot ētiski tik nevainojama, kā izskatās. Visur pasaulē izplatītie “VW” autiņi bijuši aprīkoti ar programmatūru, kas uzrāda falsificētus kaitīgo izmešu datus. Bet tāpēc jau mēs nepārstāsim ticēt vācu auto kvalitātei un Vācijas autorūpniecībai. “Le Monde” raksta, ka Briselē par uzticību “VW” zīmolam gādā 43 no 240 tur reģistrētajiem autoindustrijas lobistiem. Šis starpgadījums sevišķi neiedragās Vācijas ekonomiku, kas arvien izceļas ar konkurētspēju, kas tiek panākta arī ar Eiropas izpratnē lēta darbaspēka piesaisti – viens no neafišētajiem iemesliem kancleres labvēlībai pret bēgļu uzņemšanu valstī. Viņu tomēr savācās pārāk daudz, tāpēc parādījās Berlīnes un tikai vēlāk arī Parīzes uzstādījumi par “bēgļu godīgu sadali”.

Nenoliedzami, mūsu politiķi varētu daudz ko pamācīties no vāciešiem. Pirmām kārtām, valdošo partiju prasmi saliedēties valsts interešu vārdā. Bet visvairāk to, ka valsts politiku veido pati valsts un galvenokārt pati aizstāv, nevairoties no partneru viedokļu apstrīdēšanas un kritizēšanas. Kas Latvijas gadījumā nozīmētu arī Vācijai adresētu kritiku.

Pievienot komentāru

Komentāri (22)

  1. Latviešiem vairākumā nav paļāvība
    uz Merkeles prāta spējām, tāpat kā Bavārijas vāciešiem un angļiem un ungāriem, Vācijas juristi iesaka bērniem un radiniekiem piefiksēt vecāku sarunas, ja tās ir pret imigrāciju, lai varētu pieslēgt juristus un atņemt tādiem vecāku tiesības, Vāciešu totalitārā apziņas kontrole, ceru ka pie mums tik tālu neaizies,
    ļoti ceru,,,,

    • Latvijā “varētu pieslēgt juristus” tiem troļļotājiem, kuri agītē par bēgšanu un jau nolemtu bojāeju, bet vienlaicīgi darbojas pret pret NA politiskajām iniciatīvām, kas aizstāv nacionālas Valsts attīstību.

  2. Merkele un Straujuma ir savu tautu slepkavas !!! Ja Vācija vēl kādus gadus 30 nepaliks pavisam melna ,tad Latvija pie šāda bēgļu pieplūduma likvidēsies jau pēc 10 gadiem ! Laikam jālaižas uz Austrāliju , kamēr kāds čurka nav galvu nogriezis !

  3. Nu nevar gribēt, lai Latvijā politiķi un valdības pārstāvji spētu tā pa riktīgam valstiski domāt, ja tā reāli Latvija kā valsts ar lieliem pārtraukumiem pastāv nepilnus 50 gadus, kamēr citām valstīm valstiskā domāšana attīstījisies gadsimtiem ilgā pieredzē. Latvieši skatījušies-te uz Austrumiem, te uz Rietumiem, bet savējos pa vienam vien žmieguši nost aiz zaļas skaudības un nenovīdības ar viensētnieka domāšanu.

  4. 1939.gadā pēc Hitlera aicinājuma Baltijas vāciešiem repatriēties Latvija samaksāja Vācijai par atstātajiem vācu īpašumiem līdz pēdējam santīmam par atstāto zīmuļa galu. Pēc tam Vācija Baltijas valstis pārdeva Staļinam – pārdeva to, kas tai nemaz nepiederēja.

    Ar iebrukumu Polijā Vācija iesāka WWII. Mūsu tēvus un vectēvus nelikumīgi mobilizēja vācu karā par “jauno Eiropu”, kurā Latvijai kā valstij vieta nebija paredzēta. Desmitiem tūkstoši kritušo, desmitiem tūkstoši izpostītu latviešu ģimeņu, otrreizēja okupācija turpat 50 gadu garumā…

    Merkeles būvētajā “jaunajā Eiropā mums atvēlēta patērētāja, rietumvalstu produkcijas pircēja loma, mūs uzskata par Aukstā kara rezultātā no PSRS iegūtu teritoriju, kuru izmantot, kropļojot konkurenci un pašu sludināto brīvo tirgu. Tāda ir kancleres Merkeles attieksme, tāda bija Putina drauga Šrēdera attieksme, nemaz nerunājot par resno Kohlu, kurš par Latvijas neatkarību pat klausīties negribēja…

    Vācieši par pastrādāto holokaustu norēķinājās tā, ka maz neliekas. Par pastrādāto pret mums mēs bez pašcieņas kautrīgi klusējam, samierināmies ar to, ko mums atmet. Un Latvijai atmet vismazāk.

    Attieksme pret Baltijas valstīm mainīsies tikai tad, kad liksim saprast visā pilnībā pret mums pastrādāto, sarēķināsim visu, ko Vācija pastrādājusi pret mums Hitlera – Staļina noziedzīgā pakta rezultātā. Vācija tagad ir bagāta, ir gatava maksāt miljardus migrantu aicināšanai un uzturēšanai. Vai vispirms tai nebūtu jānorēķinās ar mums par WWII, tāpat kā norēķinājās par holokaustu, nevis jācenšas uzkraut mums savas migrantu problēmas?

    Vācija tagad runā par solidaritāti, kad savulaik kušināja mūs par PSRS migrantiem, kas ir 40% pret pamatnāciju. Procentuāli Vācijai tagad būtu jāuzņem un jāintegrē vismaz 30 miljoni migrantu, tikai tad prasīt solidaritāti no Baltijas valstīm.

  5. Protams – Europas naudas vismaz aiziet tautā. Tauta kaut ko iegūst – palīdz nodibināt biznessu. a ko krievijas nauda? ceļ tikai mājas krieviem jūrmalā to izpārdojot. Jā protams – rodas darbavietas etc no tās krievu naudas – bet tas ir īstermiņā.

  6. Putins ir Brežņeva VLKSM komjaunietis, Merkele – Ulbrichta FDJ komjauniete. Gara radinieki.

  7. Kam vēl Latvijā ir tāda pārliecība, izņemot valdošo kliķi?

    • Man ir liidziiga paarlieciiba, un es nepiederu nekaadai klikjei. Merkele ir fizikje, es esmu kjiimikjis, abi esam dabas zinaatnieki, maakam logjiski domaat!

  8. EKSPERTA VIEDOKLIS Atbildēt

    kad Vācija samaksās Latvijas tautai 128 miljardus eiro par 2, Pasaules kara noziegumiem Latvijas teritorija (vairāk kā 130 000 civiliedzīvotaju tīsu noslepkavošanu un vairāk kā 41 000 ēku un infrastruktūras objektu tīšu iznīcināšanu) tad varbūt šī valstele arī paglābsies no neizbēgamā soda un gala…Nacistu epigoņiem jāapzinas savi šausmīgie, necilvēcīgie noziegumi pret Austrumeiropas tautam.

  9. Ko gribat no zvērinātas komunistes, Ļeņingradā studējušas ?
    Putins perfekti runājot vāciski, Merkele – perfekti krieviski…
    Saprotas lieliski !

  10. Man gan tā neliekas, viņu politika novedīs pie kultūru sadursmes

  11. NAV JĀAIZMIRST, KA VĀCIJA DEMOKRĀTISKĀ CEĻA IEVĒLĒJA HITLERU. Vācu tautas līderi ir atvainojušies par šo grēku, bet vienlaicīgi navsaprotama viņas divkosība pēc tik daudz gadiem.

  12. Būšu parupjš – tā tante ir iekāpusi govs pļekā un nu stāsta, ka tas ir labi – kājām silti, bet smirdēs gan…Ja savādāk – kaut kas ar galvu… Jo tie ”bēgļi” dodas uz Vāciju ne jau strādāt, bet uz mūža pabalstiem…

  13. Man nav ar vāciešiem līdzīga mentalitāte. Neizjūtu neko kopīgu.
    Man ir simpātijas Eiropā pret britiem, Ziemeļeiropiešiem, Holandiešiem.
    __
    Manuprāt tauta, kas laiza purngalus saviem bijušajiem smagiem ilgstošiem okupantiem, ir mazohiste. Reiz nācās dzrdēt izbrīnu par to ari no kādas vācu tūristes Latvijā. Loģiski..
    __
    Bez tam vajadzētu atvērt acis mūsu tautai, ka
    1) šī mīla ir vienpusēja – neskatoties uz tik ilgiem gadiem kolonizētāja lomā, vāciešiem tagad par mums ir dziļi nospļauties
    2) Vācija ir viena no tām valstīm, kas visvairāk zem galda flirtē ar Krieviju un ir visnodevīgākā un mums politiski bīstamākā e.s. valsts no šī viedokļa. vai tiešām tik ātri ir aizmirsts ribentropa-Molotova pakts..
    __
    Mana tauta, Tu mani pārsteidz.
    Tauta, kas laiza purngalus savam smagam okupantam un mīl to ar neatbildētu suņa mīlestību ir spļāviena vērta.
    Celiet galvas!!

    • Aizmirsu piebilst, ka viņiem ir ne tikai dziļi vienaldzīga Baltija, BET ācijā ir dzīvelīgi strāvojumi ne tikai kas simpatizē Kremlim, bet ari proimperiālistiski – kas saskata Baltijas tautas kā tādas, kam būtu jābūt Krievijas imperijas sastāvā. Bijušie vergi, plebeji, kam nepienākas brīvība. Tie ir bijušie muižniecības un baronu pēcteči ar nostalģiju pēc zaudētās varas un pārākuma un reakcionāriem mūsu tautām klaji naidīgiem uzskatiem.
      __
      Brīnos par tautu, kas ir tik akla un tik satriektu driskās un salauztu pašapziņu.

      • he, he, muļķa ļautiņi, – fricis Vācijā (savās mājās un relatīvā drošība, ka nedabūs pa purnu) arī Kazahstānas vāciešus 90. gadu sākumā lielā skaitā ieceļojušos (atgriezušos dzimtenē ) vēl 2015. gadā mēdz saukt par “šaiserīgajiem krieviem”…Par grašiem kopa ar zviedreļu atraugam nozagt Baltijas zemi un mezus, meklet slampas un nodarboties ar pedofīluju, – tās ir šo memļu priooritates. Tas neattiecas uz kārtīgiem Vācijas cilvēkiem, neparprotiet, bet šeit parasti ierodas zaglīgi miskastnieki- Fliki, tas p!dars kas 400 miljonu vekseli “ņēma ” priekš Brocēnu cementa rūpn., Rīgas Finiera rūpnicas nozadzēji un tamlīdz…

    • “Tauta, kas laiza purngalus saviem bijušajiem smagiem ilgstošiem okupantiem” – to tu par latviešu attieksmi pret krieviem?

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (31)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. No elektrības cenām neatkarīgs slēpošanas kalns

Dažas Latvijas slēpošanas trases uzsāka sezonu jau novembra pirmajā pusē, kad uzsniga pirmais sniegs. Ja laika apstākļi turpmāk būs labvēlīgi, slēpotāji drīz atkal varētu atsākt ziemas sportošanu. Vienīgais sarūgtinājums, ka elektrības izmaksu pieauguma dēļ jāpaaugstina arī cenas. Daži uzņēmēji pat teikuši, ka elektrības izmaksas ir tik lielas, ka trase vispār jāslēdz.

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+