Mobilā versija
Brīdinājums +1.1°C
Oļģerts, Aļģirds, Aļģis, Orests
Piektdiena, 20. janvāris, 2017
4. marts, 2016
Drukāt

Aksels Rēcs: Merkeles grūtās dienas (2)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Vācijas kanclere Angela Merkele saņem daudz kritikas, viņas reitingi krietni kritušies. Pēc desmit gadiem amatā šobrīd politiskie komentētāji jautā – vai Merkele drīz atkāpsies vai viņas valdība tiks gāzta?

Nopietnāka viņas problēma ir bēgļu krīze. 2015. gadā slavens kļuva Merkeles teiciens: “Mēs tiksim galā.” Daudzi vācieši Minhenes stacijā sagaidīja vilcienus ar bēgļiem, turot lozungu “Laipni lūgti”. Tomēr daudziem pilsoņiem jau sen šķiet, ka svešnieku ir par daudz, īpaši tas vērojams Austrumvācijā. Tur dibināja PEGIDA kustību, kas tagad rīko protestus pret Vācijas islamizāciju. Cilvēki skandina: “Mēs esam tauta!” Tas ir lozungs no atmodas laika pretestības pret komunistiem. Bet daudzus šīs tendences neapmierina, ir arī demonstrācijas pret PEGIDA.

Var secināt, ka tauta ir sašķelta. Aptuveni miljons bēgļu, protams, ir daudz, tomēr, skatoties uz 81 miljona iedzīvotāju Vāciju, varētu arī teikt, ka nav tik traki. Vācija Eiropas vidū ir vienmēr bijusi imigrācijas zeme. Mūsdienās neviens vairs nebrīnās par uzvārdiem Šimanskis, Kovačs, de Mezjērs utt. Pēc Padomju Savienības sabrukuma bija pēdējais lielais vilnis, galvenokārt krieviski runājoši imigranti. Protams, nedrīkst aizmirst arī pašas Vācijas savulaik uzaicinātos viesstrādniekus no Spānijas, Itālijas, Turcijas, kuri sākotnēji plānoja atgriezties dzimtenē, tomēr palika Vācijā.

Taču Merkeles situāciju šie vēsturiskie fakti neatvieglo. Lai viņa zaudētu amatu, pēc konstitūcijas faktiski ir tikai divas iespējas. Vai viņa pati atkāpjas vai arī parlaments balso ar tā saucamo konstruktīvo neuzticības balsojumu. Pati viņa diez vai aizies. To varēja arī saprast no pēdējās lielās televīzijas intervijas. Konstruktīvā neuzticība nozīmētu, ka deputāti gāž valdības galvu, taču jau iepriekš ir skaidrs, kas nāks viņas vietā. Proti, koalīcijai, kurā ietilpst kristīgie demokrāti (Merkeles partija) un sociāldemokrāti, jābūt gatavai tālākajam plānam.

Žurnālisti, protams, ar šādām lietām vienmēr spekulē. Ir piesaukti vairāki potenciālie kandidāti – finanšu ministrs Volfgangs Šoible, aizsardzības ministre Urzula fon der Leijena, iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs. Bet aptaujās reitingus zaudējušajai kanclerei Merkelei priekšā ir tikai finanšu ministrs 
Šoible, un viņam jau ir pāri 70 gadiem. Pārējie minētie pat par spīti kancleres problēmām neapsteidz Merkeli.

Pēc divām nedēļām būs vēlēšanas trijās federālajās zemēs. Vai iespējamais Merkeles partijas zaudējums paātrinātu notikumus? Tas ir maz ticami, jo ar tādu pamatojumu tam vajadzēja notikt jau sen. Merkeles valdīšanas laikā viņas partija jau zaudējusi vēlēšanās vairākās zemēs. Merkeles “melnā josla” turpinās jau kopš 2015. gada – sākās ar eiro krīzi un Grieķiju, sekoja bēgļu krīze un nesaskaņas Eiropas Savienībā. Tomēr grūtības nav bijušas iemesls, lai kanclere sāktu šaubīties.

Skatoties uz aptaujām, arvien populārāka kļūst labēja populistiskā AfD – “Alternatīva Vācijai”. AfD dibināja profesori, kuri asi kritizēja eiro. Tomēr pērn viņi brīvprātīgi partiju pameta, un virsroku ņēma ļoti konservatīvi un nacionāli spēki. Partijas popularitāti veicināja bēgļu krīze. AfD sekmes apgrūtina iespēju arī turpmāk veidot Vācijai klasiskās partiju koalīcijas no labējiem kristīgiem demokrātiem un liberāļiem vai arī kreisajiem sociāldemokrātiem un zaļajiem. Liberālā partija jau 2013. gada vēlēšanās vispār nepārvarēja piecu procentu barjeru, un pēc aptaujām tas pats liktenis to gaida arī nākamajās vēlēšanās. Īsāk sakot, Vācija sāk līdzināties citām Rietum­eiropas valstīm, kur vairs nav stabilas partiju sistēmas.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. svarīgākā ziņa ir tā, ka “… virsroku ņēma ļoti konservatīvi un nacionāli spēki.” Un tas nozīmē, ka Eiropa vēl ir spējīga normalizēties un attīstīties kā dabiska – nacionāli integrētu tautu savienība, bet ne lēta darba spēka meklējumos veidota “multi-miskaste”.

  2. Tas ūsaiņa pēcteča ledlauzis būs salauzis Vāciju, briti jau kapitulē un vel un vel…. Kas gaida Merkeli- vai amats Gazprom? Vai nekas ?
    Ir tikai divi jautājumi – muļkība vai uzdevums…

Tramps spiests taisnoties: Man nav nekā kopīga ar Krieviju (1)Draudzības ordeni nāksies sūtīt atpakaļ
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Ticība pensiju sistēmai – jauna reliģija

“Swedbank” šonedēļ pasākumā žurnālistiem analizēja Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju un stāstīja par Latvijas iedzīvotāju vēlmēm vecumdienās. Bankas veiktā sabiedriskās domas aptaujā atklājies, ka attiecībā uz vēlamo pensijas apmēru cilvēku gaidas kļūst arvien augstākas – kā vēlamo pensijas apmēru cilvēki min 885 eiro. Taču vienlaikus aptauja liecina, ka Latvijas iedzīvotāji ir skeptiski noskaņoti par pensiju sistēmas ilgtspēju un 10 ballu skalā to novērtē vien ar piecām ballēm. Bankas sniegtā informācija un komentāri tika apspriesti arī sociālajos tīklos, un, lūk, Ojārs Stūre savā tviterkontā raksta: “Diskusija par pensijām no sociālekonomiskas lēnām pārtop reliģiskā – daži tic, ka pensijas būs, citi ne…” Kāds Igors viņa domu paturpina: “… jāiet skaitīt lūgšanu svētdienā pie Valsts sociālās apdrošināšanas biroja.”

Juris Lorencs: Diena, kas izmainīs pasauli?Līdz ar Trampa ievēlēšanu kārtis pasaules politikā izdalītas no jauna.
Lasītāju aptauja
Vai atbalstāt militārās mācības ieviešanu vidusskolā?
Draugiem Facebook Twitter Google+