×
Mobilā versija
Brīdinājums +16.5°C
Alberts, Madis
Pirmdiena, 18. jūnijs, 2018
27. februāris, 2018
Drukāt

Mērķis nav pazemot pensionārus (23)

Foto: LETAFoto: LETA

Andris Siliņš

“Var aprēķināt patēriņa grozu tā vai citādi, bet tas nemainīs pensijas lielumu,” tā vakar Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) domes sēdē uz jautājumu par to, kad atkal tiks rēķināts t. s. patēriņa grozs, atbildēja Saeimas sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas vietnieks Einārs Cilinskis (Nacionālā apvienība).

Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš, būdams arī Saeimas deputāts no ZZS, par patēriņa grozu piemetināja, ka šis jautājums ticis izvirzīts vairākkārt, skatīts arī Saeimas komisijā un ka Labklājības ministrija piekritusi to risināt. Esot vienreiz jau ticis izsludināts iepirkums, taču neviens pretendents nav pieteicies.

Cilinskis: “Būšu piesardzīgs.”

Deputāts E. Cilinskis uz sēdi bija ieradies runāt par aktualitātēm pensiju lietās, taču viņam nācās atbildēt uz daudziem citiem seniorus satraucošiem jautājumiem – par nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim, par elektrības rēķiniem un OIK, un to, kāpēc deputātus neredz reģionos tiekamies ar vēlētājiem.

Stāstot, kas pēdējā laikā izdarīts pensionāru labā, E. Cilinskis pieminēja, ka, likvidējot krīzes laikā pieļauto netaisnību, ir pārrēķināts 2012. – 2015. gadā piešķirto pensiju lielums. Šogad pensiju indeksācijā lielāks pieaugums būs tiem, kam darba stāžs pārsniedz 35 un 40 gadus. Ir palielināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums: pērn tas pensionāriem bija 235, šogad – 250 eiro. “Un ir iezīmētas kāpnes, kā neapliekamais minimums tiks palielināts nākotnē,” sacīja E. Cilinskis. Te gan viņam tūlīt uzdeva jautājumu: “Vai tas nav pazemojoši, ka no pensijām vispār atvelk ienākuma nodokli? Mēs taču visu mūžu esam strādājuši un maksājuši nodokļus!” Uz to amatpersona atbildēja, ka Saeimas mērķis nav bijis pazemot pensionārus un, ja politiķi tiektos uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa atcelšanu visām pensijām, tad lielāki ieguvēji būtu relatīvi turīgākie pensionāri.

“Man droši vien būtu jāsāk stāstīt, kas viss labs pensionāriem būs nākamajā gadā, taču būšu piesardzīgs,” sacīja E. Cilinskis. Viņš norādīja, ka patlaban ekonomiskā situācija nav skaidra: “Pat tad, ja mums liela krīze nedraud, lielas bankas aizvēršana un ar to saistītās lietas budžetu tomēr kaut kādā veidā ietekmēs.”

Politiķis izteicās, ka viņam šķiet svarīgi atrisināt arvien pieaugošā nekustamā īpašuma nodokļa problēmu, taču viņš nepiekrīt pensionāru ierosinājumam atbrīvot no šā nodokļa maksāšanas vienīgā mājokļa īpašniekus. Jo tas būtu netaisnīgi pret tiem, kuri dzīvo īrētos mājokļos. “Ir diezgan skaidrs, ka visām partijām būs jāpiedāvā kāds modelis, ko darīt ar nesamērīgo nekustamā īpašuma nodokļa kāpumu,” sacīja E. Cilinskis.

Rindas pie ārstiem mazināsies

Uz LPF domes sēdi uzaicinātā Nacionālā veselības dienesta (NVD) līgumpartneru departamenta direktore Daiga Vulfa seniorus mēģināja uzmundrināt ar stāstījumu par to, ka šogad rindas pie ārstiem mazināsies, varēs ātrāk veikt arī nepieciešamos izmeklējumus. Viņa mudināja atcerēties, ka cilvēkiem, kam nepieciešama ilgstoša ārstēšanās slimnīcā, ārstniecības iestāde par vienas reizes uzturēšanos slimnīcā nevar prasīt pacienta iemaksu, kas lielāka par 355,72 eiro. Un, ja kalendārā gada laikā pacienta iemaksu summa ārstniecības iestādēs sasniegusi 569 eiro, bet nepieciešama vēl tālāka ārstēšanās, tad cilvēkam jāvēršas NVD, lai turpmāk šā gada laikā persona no pacienta iemaksām tiktu atbrīvota. (Tas neattiecas uz maksas pakalpojumiem, piemēram, zobārstniecību vai pakalpojumiem privātās medicīnas iestādēs).

LPF priekšsēdis Siliņš reklamē banku

LPF sēde notika “Norvik bankas” telpās. Sēdē papildus iepriekš plānotajai darba kārtībai bija ietverta arī “Norvik bankas” prezentācija. No zāles gan dzirdēju repliku: “Vai mums vajadzīga tāda banka, kas tiesājas ar Latvijas valsti?” Taču jau no rīta visi klātesošie tika saņēmuši mapītes ar reklāmas materiāliem, pildspalvām un aptaujas anketām, kur teikts, ja tiks aizpildīta sadaļa ar vārdu, uzvārdu, tālruņa numura un e-pas-ta adresi, banka būs tiesīga izmantot informāciju, uzrunājot par īpaši aptaujātajai personai sagatavotu piedāvājumu klāstu. Turklāt “pēctecības kontu” bankas reklāmas lapiņā iesaka pats LPF priekšsēdis Andris Siliņš.

Pēc sēdes vaicāju Siliņa kungam, vai viņam, vienlaikus esot arī Saeimas deputātam, šķiet labi pašreiz reklamēt banku, kura tiesājas pret Latvijas valsti un par kuru Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs nesen stāstīja, kādas tai ir bijušas grūtības un ka tā nopirkta par aizņemtu naudu. Andris Siliņš atbildē pavēstīja, ka LPF jau pagājušā gada nogalē ar “Norvik banku” noslēgusi sadarbības līgumu: “Mana iniciatīva bija atrisināt jautājumu, kas satrauc daudzus seniorus, – viņi krāj naudu bankā, bet, pašiem aizejot mūžībā, tuvinieki to bēru rīkošanai nevar saņemt, jo jāgaida mantojuma tiesību stāšanās spēkā. Tiku domājis, kādas likumdošanas izmaiņas ir vajadzīgas, lai situāciju mainītu. Taču tādas nevajadzēja. Banka piedāvāja atvērt “pēctecības kontu”, un lieta ir atrisināta.”

Pievienot komentāru

Komentāri (23)

  1. Pensionārs, Ādams. Atbildēt

    Siliņu vajag nomainIt, jo tika ievelēts mūsu brīvā Latvijā Saeimā. Ko var teikt par šo deputātu, neko viņš neizdarīja. Vispār ,pensijas vajadzēj divreiz gadā indeksēt, neaplikt ar nodokļiem pensijas līdz 600 euro, par stāžu pirms 96gadiem,tie ir graši ta ir, kad grib raudāt par brīvo Latviju, jo biju uz barīkādēm,ko saņēmu figu un lielu ierēdņu skaitu valsti, bet krievu laika uz pusi bija mazāk, ko var teikt par so valsti,neko labu nevar teikt. Esmu pensionārs 13 gadus un saņēmu pensiju – nabadzības pabalsts.Daudz var uzrakstīt par OIK,pakalpojumiem un citiem jautājumiem.Vispār pensionāri nebalsojeit par varās partijām,Ko šis deputāts no NA teicis,ar lielo burtu NEKO. NETICU vars nevienam.

  2. Rasma Pāvuls-Pāvuliņa Atbildēt

    Bet kur tad palika iepriekš rakstītais,ka pensijas paaugstinās tiem,kuri nostrādājuši 30-40 gadus? Nē,tas jau aizmirsies ? Kaut kur pietrūka sev ko pielikt? Kauns! Mācījos kopā ar Siliņu Andri vienā Vecumnieku vidusskolā,viņš bija manas māsas klasesbiedrs,bet to, ka godīgiem vecākiem tik necilvēcisks dēls-man kauns! Vecumnieki ir mūsu dzimtā vieta -nenesiet kaunu tai!!!

  3. Jūs to vien darat ka pazemojat pensionārus.Krīzes laika pensionāriem neatgriezāt nozagto naudu,Par Parex bankā paņemto pensionāru naudu aizmirsuši.Tāpat krīzes laika pensionāru visu mūžu saņems pensiju ar zemāko koeficientu.SEVI GAN NEESAT AIZMIRSUŠI , lABDARI ATRADUŠIES.

  4. ” …Jo tas būtu netaisnīgi pret tiem, kuri dzīvo īrētos mājokļos… ”
    Mērkaķi, tad jau tava “alga” nav taisnīga pret tiem, kuri saņem mazāk par 100 jevrikus mēnesī ?
    Atdod, netaisnīgi, par gudru iršanu saņemto, atpakaļ valstij !!

  5. ” …Jo tas būtu netaisnīgi pret tiem, kuri dzīvo īrētos mājokļos… ”
    Mērkaķi, tad jau tava “alga” nav taisnīga pret tiem, kuri saņem mazāk par 100 jevrikus mēnesī ?
    Atdod netaisnīgi, par gudru iršanu saņemto, atpakaļ valstij !!

  6. Tas vien, ka šī sēde notiek krievu mafijas pārstāvja telpās daudz ko pasaka par Siliņu. Īstais pensionāru aizstāvis atradies, prasts krievu interešu bīdītājs.

  7. Kamēr Siliņš nebija iekārtojies Saeimā – o, kā viņš runāja!!!!! Tagad tas ir cits cilvēks – kā jau visi no ZZS. Nevaru vairs viņu klausīties, šo divkosi!!!!!

  8. Bez sašutuma nevar lasīt nedz tā Cilinska, nedz Siļiņa skaidrojumus Kā mele nenokalst, skaidrojot glupības nabaga pensionāriem, kuri, muļķi būdami , Iet un balso par šiem kretiniem Palielināja neapliekamo minimumu par kapeikām un to pašu ar nodokļi pievāca, lai tak var alkatīgiem palielināt algu. Viena, otrs pensionārs gadā nesaņem tik, cik tie dīkdeņi mēnesī. UN par ko ??? Balsojumos par īpašuma nodokļi daļa – “atturas”. Ko sēž tad tur, ja viedokļa nav sava? Vai tiešam tik truli viņi ir, ka nesaprot reālo situāciju valstī?

  9. VEJOŅA KANCELEJĀ!!!!!!!!!!!!!!!!!!
    Pilnu pārskatu par prezidenta kancelejas darbinieku pērn saņemtajām prēmijām, piemaksām un naudas balvām, kā arī par to oficiālo pamatojumu publicējis portāls Pietiek.com.
    Regulāras piemaksas pie algas ar identisku pamatojumu mēnesi pēc mēneša. Pat vairāk nekā divarpus tūkstošus eiro lielas prēmijas nevis par konkrētu veikumu, bet vienkārši „atbilstoši darba izpildes novērtēšanas rezultātiem”. Naudas balvas it kā par darbinieka padarīto ar viņa specialitāti pilnīgi nesaistītās jomās. Valsts prezidenta kancelejā, kā rāda līdz šim nepubliskoti finanšu dati, pērn ir sākušies jauni „treknie gadi”, secina portāls.
    Regulāras piemaksas ar īpatniem pamatojumiem
    Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejā pērn finanšu līdzekļi dāsni tērēti darbinieku atalgošanai arī papildus darba līgumos noteiktajām summām, – šādu secinājumu liek izdarīt pēc oficiāla pieprasījuma prezidenta kancelejas sagatavotais pārskats par 2016. gadā šajā iestādē aprēķinātajām un izmaksātajām prēmijām, naudas balvām un piemaksām.
    Kā rāda šis pārskats, pērn ik mēnesi virknei prezidenta kancelejas darbinieku papildus noteiktajai darba algai piešķirtas vērā ņemamas piemaksas – turklāt ne tikai gadījumos, kad bijis jāaizvieto kāds kolēģis, bet arī ar acīmredzami formāli piemeklētu pamatojumu.
    Tā, piemēram, kancelejas Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece Linda Puķīte visu gadu ik mēnesi saņēmusi piemaksu, kuras lielums bijis no 220 līdz 730 eiro pirms nodokļu nomaksas. Šī amatpersona katru mēnesi esot īpaši intensīvi „nodrošinājusi tiesisko pamatojumu Rīgas pils Priekšpils aprīkojuma un mēbeļu restaurācijai, jaunu, analogu un reprezentācijas mēbeļu izgatavošanai un iegādei”.
    Savukārt Valsts prezidenta ekonomikas padomnieks Andis Jēkabsons piemaksas saņēmis trīs gada pēdējos mēnešus – attiecīgi 683 eiro, 1024 eiro un 878 eiro. Viņš tieši šajos trijos mēnešos īpaši intensīvi un nepārtraukti esot nodarbojies ar „ārējās ekonomiskās sadarbības veicināšanu un investīciju piesaisti, apzinot Latvijas un ārvalstu investorus, izstrādājot iespējamos darbības virzienus potenciālo investīciju piesaistei”.
    Naudas balvu un prēmiju lietus
    Pagājušā gada oktobrī pār Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem masveidā nolijis arī īsts naudas balvu lietus, – tikai tādu naudas balvu, kuru lielums pārsniedzis tūkstoš eiro, bijis kopumā 34, bet lielākā pārsniegusi 2600 eiro. Taču arī daudzu šo balvu piešķiršanas pamatojums rada neizpratni.
    Valsts prezidenta padomniekam Jānim Plepam, kurš oficiāli nodarbojas ar konstitucionālo tiesību jautājumiem, 2241 eiro naudas balva piešķirta par kaut ko pilnīgi citu – par starptautiskas konferences „dalībnieku pieņemšanu Rīgas pilī plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu”.
    Savukārt ar „augstāko Latvijas valsts apbalvojumu svinīgo pasniegšanas ceremoniju 2016.gada 4.maijā Melngalvju namā, plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu” īpaši intensīva darba apstākļos esot nodarbojusies… Apžēlošanas dienesta vadītāja Elena Lodočkina, par to arī saņemot 1906 eiro lielu naudas balvu.
    Divus mēnešus vēlāk, pagājušā gada decembrī ir pienācis lielais prēmiju izmaksas brīdis. Tikai tādu prēmiju skaits, kuru lielums pārsniedzis 1000 eiro, bijis deviņpadsmit, bet lielākā prēmija bijusi gandrīz 2000 eiro. Tiesa, pamatojums visām bijis pilnīgi identisks – „par darbu 2016.gadā atbilstoši darba izpildes novērtēšanas rezultātiem”.
    Uz iespaidīgo četrciparu balvu un prēmiju fona izceļas vienkāršajiem darbarūķiem izmaksātās summas. Leģendārais Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas ugunsdrošības un civilās aizsardzības inspektors Rolands Majors, kurš Rīgas pilī aizvadījis 62 darba gadus, par pagājušā gada veikumu saņēmis 193 eiro prēmiju, bet par darbu pils iekārtošanā un prezidenta rezidences pārcelšanā no Melngalvju nama uz Rīgas pili – 258 eiro naudas balvu.
    Salīdzinājumam – Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece administratīvajos jautājumos Ramona Umblija par „Valsts prezidenta atzinības raksta “Cildinājuma raksts” idejas izstrādi un to īstenošanu” vien pagājušā gada oktobrī ir saņēmusi 910 eiro lielu naudas balvu.
    Grūtības ar pamatošanu
    Vairāku dienu laikā Valsts prezidenta kanceleja, kuru nu jau vada bijušais Latvijas Pasta vadītājs Arnis Salnājs, nespēja vai nevēlējās viest skaidrību par iespaidīgo izmaksu piešķiršanas pamatotību gadījumos, kas LA radīja īpašas aizdomas.
    To jautājumu vidū, uz kuriem saistībā ar dāsnajām izmaksām un to pamatojumu nekādas atbildes nespēja sniegt ne tikai A. Salnājs, bet arī prezidenta kancelejas Preses dienests (tā vadītāja Ilze Salna pērn prēmijā un naudas balvā kopā saņēmusi 2990 eiro) un prezidenta preses padomnieks Jānis Siksnis (pērn prēmijā un naudas balvā kopā saņēmis 4431 eiro), bija šādi:
    – kā tieši Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece visu gadu katru mēnesi „nodrošināja tiesisko pamatojumu” mēbeļu izgatavošanai un iegādei?
    – kā tieši prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks ir veicis „starptautiskas konferences dalībnieku pieņemšanu Rīgas pilī plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, sagatavošanu un sekmīgu īstenošanu”?
    – kādas tieši ārvalstu investīcijas ir piesaistījis prezidenta ekonomikas padomnieks un kā ir iespējams iepazīties ar viņa it kā izstrādātajiem darbības virzieniem?
    – kā tieši prezidenta nacionālās drošības padomnieks „nodrošināja Latvijas pārstāvību un dalību NATO Varšavas samitā” – un vai tiešām tieši viņš bija tas, kas organizēja un nodrošināja šo pārstāvību un dalību??
    – kādi tieši ir tie „kultūras un sabiedriski valstiska un starptautiska mēroga projekti”, kurus ar īpašu darba intensitāti ir plānojusi un koordinējusi Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniece?
    – kā tieši Apžēlošanas dienesta vecākā speciāliste īstenoja augstāko Latvijas valsts apbalvojumu svinīgās pasniegšanas ceremoniju 2016.gada 4.maijā Melngalvju namā – un kāpēc šāds darbs bija uzdots Apžēlošanas dienestam, kuram it kā ir pilnīgi citas funkcijas?
    Valsts kontrole pievērsīšot uzmanību
    Valsts kontroles pārstāve Zane Ozola pašlaik atturas komentēt konkrētas izmaksas Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem un to pamatojumu, vien norāda, ka vispār likums ļauj „valsts un pašvaldību iestādēs nodarbinātajiem piešķirt naudas balvas, maksāt prēmijas, kā arī maksāt dažādas piemaksas, ievērojot likumā noteiktos nosacījumus un ierobežojumus”.
    Taču vienlaikus Valsts kontrole norāda, ka atlīdzības jautājumi ir tās aktuālo revīzijās pārbaudāmo jautājumu lokā: „Informējam, ka šobrīd Valsts kontrole veic saimnieciskā gada pārskata revīziju par valsts iestāžu, tajā skaitā arī Valsts prezidenta kancelejas 2016.gada pārskata sagatavošanas pareizību. Revīzijas ietvaros tiks pievērsta uzmanība arī valsts iestādēs izmaksātajai atlīdzībai.”
    Citās institūcijās – vēl „treknāk”?
    Valsts prezidenta kanceleja gan ir pagaidām vienīgā valsts iestāde, kas pēc oficiāla informācijas pieprasījuma saņemšanas bez kavēšanās ir atklājusi prēmēto, apbalvoto un piemaksām apveltīto darbinieku sarakstu.
    Tikmēr, piemēram, Edgara Rinkēviča vadītā Ārlietu ministrija šādus precīzus datus nodot atklātībai atsakās. Informācijas prasītājam esot visas tiesības ministrijas lēmumu apstrīdēt administratīvajā tiesā, norāda valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs, tā netieši apliecinot neoficiālo informāciju, ka salīdzinājumā ar Ārlietu ministrijas pērnajiem tēriņiem šajā jomā prezidenta kancelejas „treknais gads” vēl ir bijis diezgan liess.
    19 prēmijas virs 1000 eiro „par darbu”
    Egitai Kazekai, kancelejas vadītāja vietniecei – 1974,23 eiro
    Guntim Puķītim, kancelejas vadītājam – 1952,75 eiro
    Kristīnei Jaunzemei, Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskajai padomniecei – 1921,05 eiro
    Jānim Kažociņam, Valsts prezidenta nacionālās drošības padomniekam, Nacionālās drošības padomes sekretāram – 1869,82 eiro
    Maijai Manikai Valsts prezidenta ārlietu padomniecei – 1869,82 eiro
    Andim Jēkabsonam, Valsts prezidenta ekonomikas padomniekam – 1869,82 eiro
    Jānim Siksnim, Valsts prezidenta preses padomniekam – 1869,82 eiro
    Jānim Plepam, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomniekam – 1636,09 eiro
    Mairai Sudrabiņai, Ordeņu kapitula sekretārei – 1467,68 eiro
    Ilzei Salnai, Preses dienesta vadītājai – 1426,60 eiro
    Lindai Puķītei, Juridiskās nodaļas vadītāja vietniecei – 1346,12 eiro
    Jānim Māsiņam, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas informācijas tehnoloģiju galvenajam speciālistam – 1337,22 eiro
    Ingai Šteinbrikai – 1302,04 eiro
    Renāram Vildem, Valsts prezidenta protokola vadītājam – 1284,10 eiro
    Skaidrītei Zarānei, Valsts prezidenta protokola konsultantei – 1133,70 eiro
    Ilonai Kancānei, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas vecākai grāmatvedei – 1088,58 eiro
    Inesei Kahanovičai, Juridiskās nodaļas juristei – 1067,99 eiro
    Ievai Viļumai, Juridiskās nodaļas juristei – 1067,99 eiro
    Evitai Brečai, vecākajai ekonomikas konsultantei – 1052,90 eiro
    Naudas balvas – pat virs divarpus tūkstošiem eiro
    Egitai Kazekai, kancelejas vadītāja vietniecei – 2632,31 eiro
    Kristīnei Jaunzemei, Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskajai padomniecei – 2561,40 eiro
    Andim Jēkabsonam, Valsts prezidenta ekonomikas padomniekam – 2561,40 eiro
    Jānim Kažociņam, Valsts prezidenta nacionālās drošības padomniekam, Nacionālās drošības padomes sekretāram – 2561,40 eiro
    Maijai Manikai, Valsts prezidenta ārlietu padomniecei – 2561,40 eiro
    Jānim Siksnim, Valsts prezidenta preses padomniekam – 2561,40 eiro
    Jānim Plepam, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomniekam – 2241,23 eiro
    Mairai Sudrabiņai, Ordeņu kapitula sekretārei – 2010,52 eiro
    Elenai Lodočkinai, Apžēlošanas dienesta vadītājai – 1906,65 eiro
    Lindai Puķītei, Juridiskās nodaļas vadītāja vietniecei – 1844,00 eiro
    Jānim Mūsiņam, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas informācijas tehnoloģiju galvenajam speciālistam – 1831,81 eiro
    Renāram Vildem, Valsts prezidenta protokola vadītājam – 1759,04 eiro
    Evitai Brečai, vecākajai ekonomikas konsultantei – 1754,84 eiro
    Ingai Steinbrikai, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas galvenajai grāmatvedei – 1736,05 eiro
    Ilzei Salnai, Preses dienesta vadītājai – 1563,40 eiro
    Ilonai Kancānei, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas vecākajai grāmatvedei -1491,20 eiro
    Inesei Kahanovičai, Juridiskās nodaļas juristei – 1423,99 eiro
    Ievai Viļumai, Juridiskās nodaļas juristei – 1423,99 eiro
    Tomam Kalniņam, Preses dienesta fotogrāfam – 1387,87 eiro
    Annai Hrapan-Gromņickai, Preses dienesta tulcei – 1386,42 eiro
    Lailai Rutks arī Rutkis, sekretariāta vadītajai – 1338,92 eiro
    Vitai Ruksei, Valsts prezidenta protokola konsultantei – 1323,00 eiro
    Kristīnei Vilkai, Apžēlošanas dienesta vecākajai speciālistei – 1302,22 eiro
    Inetai Zavadskai, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas grāmatvedei – 1268,69 eiro
    Guntai Slesarei, Valsts prezidenta ārlietu padomnieces konsultantei – 1250,50 eiro
    Anetei Ugainei, Preses dienesta komunikācijas speciālistei – 1243,00 eiro
    Skaidrītei Zarānei, Valsts prezidenta protokola konsultantei – 1242,42 eiro
    Elvīrai Stepanovai, Preses dienesta komunikācijas speciālistei – 1241,85 eiro
    Zigmundam Liniņam, Jūrmalas rezidences pārvaldniekam – 1196,20 eiro
    Gatim Bergmanim, Preses dienesta operatoram – 1170,31 eiro
    Andai Pečulei, konsultantei plānošanas jautājumos – 1150,00 eiro
    Kristīnei Reisai-Dāboliņai, sabiedrisko projektu konsultantei – 1150,00 eiro
    Intai Butkus, Administratīvā nodrošinājuma nodaļas vecākajai lietvedei – 1014,25 eiro
    Žannai Trankalei, Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītājas vietniecei – 1002,94 eiro

  10. jau izveidojusies situācija , ka Maskavas Augstākajā Komunistu partijas skolā mācījies Andris Siliņš ir Latvijas Pensionāru ,, pārstāvis ,, un reizē Saeimas deputāts , kuŗš aci nemirkšķinot pēc 1. marta 2018. g mierīgi saņems par vienu tūkstoti lielāku algu ir pensionāru pazemošana !

  11. Piesardzīgais C..... Atbildēt

    Kļūdas labojums: jābūt “neatkarīgas slimokases”.

  12. Baigi gribās atkārtoti būt ievēlētam tādēļ jau jāsāk zīmēties publikai.

  13. Piesardzīgais Cilinskis Atbildēt

    Tas nav tikai pensionāru ierosinājums,Cilinska kungs! Un,aizbildināšanās,ka vienīgā mājokļa īpašnieka atbrīvošana no NĪN būtu netaisnīga pret tiem,kuri dzīvo īrētos mājokļos,ir vienkārši smieklīga,ja no visām trim Baltijas valstīm vienīgi Latvijā tiek ieturēts NĪN par vienīgo ģimenes mājokli! Cilinska kungs to nevar nezināt! Tāpat,kā nevar nezināt,ka abās Baltijas kaimiņvalstīs jau sen ieviestas ir neatkarīgas arodbiedrības un atraitņu pensijas,par ko Cilinska kungs klusē! Klusē tāpat,kā par 21% PVN likmi, luksusa precēm pielīdzinātajiem pārtikas pamatproduktiem,kas ir otra augstākā visā pasaulē un ne reizi vēl nav atcerējies par Visu Latvijai rosināto 12% PVN likmi pārtikai! Nav vēl ,izdomājis attiecīgus pretargumentus??!

  14. Siliņa kungam tūlīt jānoliek deputāta mandāts!!!!! Kā var tā rīkoties???? Kā nav kauna???? Solīt cilvēkiem tādas nereālas lietas????? Pēctecības ….. utml. Kad tā banda būs izsūkusi mūsu naudu, tad aizmirsīs par pēctecības lietām un aidā…. tas jau notiek.

  15. Šogad pensiju indeksācijā lielāks pieaugums būs tiem, kam darba stāžs pārsniedz 35 un 40 gadus.

    Lūdzu, kad tas tiks darīts. Vai datumus vienreiz varat nosaukt? D.Reizniece Ozola nosauca radio intervijā 1.jūliju 2018. Vai tas atbilst patiesība?

    • nezinu kāpēc, bet pensionāriem gads sākas tikai oktobrī, jūlijs būs saistīts ar pirms reformas laika strādāšanu un praktiski ar kapeikām!

  16. Pensionāru federācijas priekšsēdētājs nedrīkst būt kādas partijas biedrs to jau redz kā Siliņš balsoja un aizstavēja oligarhus.Arī pensiju pielikumus viņš iesaka tādus,kas pašam izdevīgs.Pensionāru federācijā ir tikai 10% no visiem Latvijas pensionāriem ,bet jārunā un jāuzklausa visus pensionārus.Tādēļ Siliņa kungam nav nekādas tiesības runāt visu pensionāru vārdā.

  17. Kur tā parrēķināta pensija?
    Pensija aizgāju 2013.g.- solīto pārrēķināto pensiju joprojām neesmu saņemis.

    • Gaidi es jau sanemu

      • Ar vienu roku pieliks,bet ar otru atņems iedzīvotāju nodokli…Rezultātā čiks vien iznāk.Godīgi būtu pensijas līdz minimālai algai neapliktu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli,Latvijas dārdzības pieaugums liels:mājokļa nodoklis,OIK elektrībai,drīz būs vēl gāzes pieslēguma maksa un cenas,atkritumu izvešanas un produktu cenu pieaugums 2018.g.Skumji,ka pensionārus tā slauc….

        • Esmu brīnījusies ,kā tiem sludinātājiem neiesprūgst rīklē šis teksts -”naudas ir tik ,cik ir”.Itkā tā nomierinot pensionāru massas.Vai uz valdošo pulciņu arī tas attiecas, neapstājoties pieprasa sev pielikumus algās? Smieklīgi ,viņiem jālīdzinās Pasaules līmenim!
          Ticu ,ka nauda neaug zemē kā Nezinītim.Kamēr neieviesīs progresīvo nodokli ,nekas nemainīsies.BET NO TAK BAIDĀS ,KĀ VELNS NO PESTEĻA 1

        • Kā man gribētos atgriezties mājās, bet kā lai tur Latvijā dzīvo?

Draugiem Facebook Twitter Google+