Andris Siliņš
Andris Siliņš
Foto: LETA

Mērķis nav pazemot pensionārus 22

“Var aprēķināt patēriņa grozu tā vai citādi, bet tas nemainīs pensijas lielumu,” tā vakar Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) domes sēdē uz jautājumu par to, kad atkal tiks rēķināts t. s. patēriņa grozs, atbildēja Saeimas sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas vietnieks Einārs Cilinskis (Nacionālā apvienība).

Reklāma
Reklāma
Krimināls
Krituši visi antirekordi – savākts 600 000 narkomānu izlietoto šļirču. Atrasta arī traģiskā “narkozombiju” viela 8
Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis 183
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Lasīt citas ziņas

Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš, būdams arī Saeimas deputāts no ZZS, par patēriņa grozu piemetināja, ka šis jautājums ticis izvirzīts vairākkārt, skatīts arī Saeimas komisijā un ka Labklājības ministrija piekritusi to risināt. Esot vienreiz jau ticis izsludināts iepirkums, taču neviens pretendents nav pieteicies.

Cilinskis: “Būšu piesardzīgs.”

Deputāts E. Cilinskis uz sēdi bija ieradies runāt par aktualitātēm pensiju lietās, taču viņam nācās atbildēt uz daudziem citiem seniorus satraucošiem jautājumiem – par nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim, par elektrības rēķiniem un OIK, un to, kāpēc deputātus neredz reģionos tiekamies ar vēlētājiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Stāstot, kas pēdējā laikā izdarīts pensionāru labā, E. Cilinskis pieminēja, ka, likvidējot krīzes laikā pieļauto netaisnību, ir pārrēķināts 2012. – 2015. gadā piešķirto pensiju lielums. Šogad pensiju indeksācijā lielāks pieaugums būs tiem, kam darba stāžs pārsniedz 35 un 40 gadus. Ir palielināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums: pērn tas pensionāriem bija 235, šogad – 250 eiro. “Un ir iezīmētas kāpnes, kā neapliekamais minimums tiks palielināts nākotnē,” sacīja E. Cilinskis. Te gan viņam tūlīt uzdeva jautājumu: “Vai tas nav pazemojoši, ka no pensijām vispār atvelk ienākuma nodokli? Mēs taču visu mūžu esam strādājuši un maksājuši nodokļus!” Uz to amatpersona atbildēja, ka Saeimas mērķis nav bijis pazemot pensionārus un, ja politiķi tiektos uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa atcelšanu visām pensijām, tad lielāki ieguvēji būtu relatīvi turīgākie pensionāri.

“Man droši vien būtu jāsāk stāstīt, kas viss labs pensionāriem būs nākamajā gadā, taču būšu piesardzīgs,” sacīja E. Cilinskis. Viņš norādīja, ka patlaban ekonomiskā situācija nav skaidra: “Pat tad, ja mums liela krīze nedraud, lielas bankas aizvēršana un ar to saistītās lietas budžetu tomēr kaut kādā veidā ietekmēs.”

Politiķis izteicās, ka viņam šķiet svarīgi atrisināt arvien pieaugošā nekustamā īpašuma nodokļa problēmu, taču viņš nepiekrīt pensionāru ierosinājumam atbrīvot no šā nodokļa maksāšanas vienīgā mājokļa īpašniekus. Jo tas būtu netaisnīgi pret tiem, kuri dzīvo īrētos mājokļos. “Ir diezgan skaidrs, ka visām partijām būs jāpiedāvā kāds modelis, ko darīt ar nesamērīgo nekustamā īpašuma nodokļa kāpumu,” sacīja E. Cilinskis.

Rindas pie ārstiem mazināsies

Uz LPF domes sēdi uzaicinātā Nacionālā veselības dienesta (NVD) līgumpartneru departamenta direktore Daiga Vulfa seniorus mēģināja uzmundrināt ar stāstījumu par to, ka šogad rindas pie ārstiem mazināsies, varēs ātrāk veikt arī nepieciešamos izmeklējumus. Viņa mudināja atcerēties, ka cilvēkiem, kam nepieciešama ilgstoša ārstēšanās slimnīcā, ārstniecības iestāde par vienas reizes uzturēšanos slimnīcā nevar prasīt pacienta iemaksu, kas lielāka par 355,72 eiro. Un, ja kalendārā gada laikā pacienta iemaksu summa ārstniecības iestādēs sasniegusi 569 eiro, bet nepieciešama vēl tālāka ārstēšanās, tad cilvēkam jāvēršas NVD, lai turpmāk šā gada laikā persona no pacienta iemaksām tiktu atbrīvota. (Tas neattiecas uz maksas pakalpojumiem, piemēram, zobārstniecību vai pakalpojumiem privātās medicīnas iestādēs).

Reklāma
Reklāma

LPF priekšsēdis Siliņš reklamē banku

LPF sēde notika “Norvik bankas” telpās. Sēdē papildus iepriekš plānotajai darba kārtībai bija ietverta arī “Norvik bankas” prezentācija. No zāles gan dzirdēju repliku: “Vai mums vajadzīga tāda banka, kas tiesājas ar Latvijas valsti?” Taču jau no rīta visi klātesošie tika saņēmuši mapītes ar reklāmas materiāliem, pildspalvām un aptaujas anketām, kur teikts, ja tiks aizpildīta sadaļa ar vārdu, uzvārdu, tālruņa numura un e-pas-ta adresi, banka būs tiesīga izmantot informāciju, uzrunājot par īpaši aptaujātajai personai sagatavotu piedāvājumu klāstu. Turklāt “pēctecības kontu” bankas reklāmas lapiņā iesaka pats LPF priekšsēdis Andris Siliņš.

Pēc sēdes vaicāju Siliņa kungam, vai viņam, vienlaikus esot arī Saeimas deputātam, šķiet labi pašreiz reklamēt banku, kura tiesājas pret Latvijas valsti un par kuru Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs nesen stāstīja, kādas tai ir bijušas grūtības un ka tā nopirkta par aizņemtu naudu. Andris Siliņš atbildē pavēstīja, ka LPF jau pagājušā gada nogalē ar “Norvik banku” noslēgusi sadarbības līgumu: “Mana iniciatīva bija atrisināt jautājumu, kas satrauc daudzus seniorus, – viņi krāj naudu bankā, bet, pašiem aizejot mūžībā, tuvinieki to bēru rīkošanai nevar saņemt, jo jāgaida mantojuma tiesību stāšanās spēkā. Tiku domājis, kādas likumdošanas izmaiņas ir vajadzīgas, lai situāciju mainītu. Taču tādas nevajadzēja. Banka piedāvāja atvērt “pēctecības kontu”, un lieta ir atrisināta.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.