Mobilā versija
Brīdinājums +26.4°C
Vilis, Vilhelms
Svētdiena, 28. maijs, 2017
26. februāris, 2015
Drukāt

Arvien biežāk apzog, izmantojot virtuālajā vidē atrodamos personas datus (1)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Arvien biežāk Latvijā apkrāpj un apzog cilvēkus, nevis ielaužoties viņu dzīvokļos vai kādā sabiedriskā vietā iebraucot roku viņu kabatās, bet virtuāli, izmantojot internetu vai banku izsniegtās maksājumu kartes, kā arī citus personas datus.

“Swedbank” elektronisko kanālu speciālists Leonīds Malgins atzīst, ka virtuālā pasaule nav mazāk zagļu apdraudēta kā reālā. Tā kā banku elektroniskās sistēmas ir pietiekami drošas, krāpnieku uzbrukumi parasti tiek vērsti pret bankas klientiem, kuri ikdienas maksājumos izmanto internetu.

Arī Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas (CERT.LV) vadītāja Baiba Kaškina apstiprina, ka noziedznieku darbība virtuālajā pasaulē ir ar to pašu mērķi – nozagt svešu naudu.

Viltus rēķini un viltotas internetbankas

Pagājušā gada decembrī krasi pieauga krāpnieku uzdarbošanās internetā, lai izkrāptu naudu. Gada nogalei raksturīgi bija viltus rēķini par it kā nenomaksātajiem komunālajiem pakalpojumiem un viltus loteriju laimestu paziņojumi.

Kā stāsta Leonīds Malgins, viens no krāpšanu īstenošanas paņēmieniem – personai piederošais dators tiek inficēts ar datorvīrusu. To var izdarīt dažādi. Bet visizplatītākais paņēmiens – nosūtot šo vīrusu e-pastā. Datora lietotājs var to pat nepamanīt, un, ikdienā turpinot veikt maksājumus, tāpat kā agrāk ievada internetbankas prasīto lietotājvārdu, paroli un klienta kartes kodus. Taču e-pastā atsūtītais vīruss savu jau ir paveicis – datus ieguvis noziedznieks, saglabājot tos sava datora atmiņā. Atliek tikai iztukšot izraudzītā upura bankas kontu. Pēc CERT.LV datiem, pagājušā gada pēdējos trijos mēnešos starp visizplatītākajiem bijis “Conficker” vīruss, kas apdraudējis datoru lietotājus 40 314 gadījumos.

Citas tikpat bēdīgas sekas ar vīrusu inficētajam datoram – tā lietotājs atver viltotu internetbanku. Atveidotā dizaina ziņā datora ekrānā tā pat neatšķiras no īstās. Tāpat kā līdz šim datora īpašnieks veic maksājumus, bet tie nonāk nevis līdz īstajiem adresātiem, bet noziedznieka rokās. CERT.LV dati par pagājušā gada pēdējo ceturksni liecina, ka visbiežāk datorus inficējuši “open-netbios” un “open-SSDP” vīrusi (attiecīgi 32 646 un 31 653 gadījumos), novirzot datora lietotājus uz viltotām internetbankām.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Nepublicēt sociālajos tīklos informāciju par saviem ienākumiem… Smieklīgi. Jebkura valsts ierēdņa ikmēneša ienākumi ir atrodami internetā.

Valsts uzņēmums iesaistīsies interaktīvo azartspēļu tirgūVAS "Latvijas Loto" nākamgad varētu iesaistīties interaktīvo azartspēļu tirgū, informēja Finanšu ministrijā (FM).
Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+