Foto – Timurs Subhankulovs

Arvien biežāk Latvijā apkrāpj un apzog cilvēkus, nevis ielaužoties viņu dzīvokļos vai kādā sabiedriskā vietā iebraucot roku viņu kabatās, bet virtuāli, izmantojot internetu vai banku izsniegtās maksājumu kartes, kā arī citus personas datus.

Lasītākie

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154

Lasīt citas ziņas

“Swedbank” elektronisko kanālu speciālists Leonīds Malgins atzīst, ka virtuālā pasaule nav mazāk zagļu apdraudēta kā reālā. Tā kā banku elektroniskās sistēmas ir pietiekami drošas, krāpnieku uzbrukumi parasti tiek vērsti pret bankas klientiem, kuri ikdienas maksājumos izmanto internetu.

Arī Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas (CERT.LV) vadītāja Baiba Kaškina apstiprina, ka noziedznieku darbība virtuālajā pasaulē ir ar to pašu mērķi – nozagt svešu naudu.

Putins tagad fokusē hibrīduzbrukumus pret Somiju, lai destabilizētu šo valsti

“Vai tad nevarēji rītu sagaidīt? Ko tu vispār atbrauci?” Paciente piedzīvojusi pazemojošu situāciju slimnīcā

Kokteilis

VIDEO. “Par šo jautājumu var piedot Kaimiņam visus grēkus.” Kaimiņš uzdod kultūras ministrei šī brīža kutelīgāko jautājumu

Viltus rēķini un viltotas internetbankas

Pagājušā gada decembrī krasi pieauga krāpnieku uzdarbošanās internetā, lai izkrāptu naudu. Gada nogalei raksturīgi bija viltus rēķini par it kā nenomaksātajiem komunālajiem pakalpojumiem un viltus loteriju laimestu paziņojumi.

Kā stāsta Leonīds Malgins, viens no krāpšanu īstenošanas paņēmieniem – personai piederošais dators tiek inficēts ar datorvīrusu. To var izdarīt dažādi. Bet visizplatītākais paņēmiens – nosūtot šo vīrusu e-pastā. Datora lietotājs var to pat nepamanīt, un, ikdienā turpinot veikt maksājumus, tāpat kā agrāk ievada internetbankas prasīto lietotājvārdu, paroli un klienta kartes kodus. Taču e-pastā atsūtītais vīruss savu jau ir paveicis – datus ieguvis noziedznieks, saglabājot tos sava datora atmiņā. Atliek tikai iztukšot izraudzītā upura bankas kontu. Pēc CERT.LV datiem, pagājušā gada pēdējos trijos mēnešos starp visizplatītākajiem bijis “Conficker” vīruss, kas apdraudējis datoru lietotājus 40 314 gadījumos.

Citas tikpat bēdīgas sekas ar vīrusu inficētajam datoram – tā lietotājs atver viltotu internetbanku. Atveidotā dizaina ziņā datora ekrānā tā pat neatšķiras no īstās. Tāpat kā līdz šim datora īpašnieks veic maksājumus, bet tie nonāk nevis līdz īstajiem adresātiem, bet noziedznieka rokās. CERT.LV dati par pagājušā gada pēdējo ceturksni liecina, ka visbiežāk datorus inficējuši “open-netbios” un “open-SSDP” vīrusi (attiecīgi 32 646 un 31 653 gadījumos), novirzot datora lietotājus uz viltotām internetbankām.

Arī paradumi ir personas dati. Saruna ar EP deputātu Janu Filipu Albrehtu