Vidējās izglītības dēļ jāgroza Satversme 2
Nākotnē vidējai izglītībai Latvijā būtu jābūt obligātai, tomēr steigā šo reformu ieviest nevajadzētu: tā vienojās Saeimas deputāti. Turklāt atklājies: lai ieviestu obligātu vidējo izglītību, ir jālabo Satversme.
Savulaik Latvijā jau bija obligāta vidējā izglītība, taču kopš 1998. gada Satversme paredz, ka obligāta ir tikai pamatizglītība. Kopš šā gadsimta sākuma gan daļa partiju vairākkārt solījušas atjaunot obligātu vidējo izglītību. 2004. gadā tas arī solīts valdības deklarācijā, taču, kā atzīst izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”), pietrūcis politiskās gribas vai valdības spējas šādas pārmaiņas ieviest. Tagad esot gan griba, gan kapacitāte.
Par iespējamo obligāto vidējo izglītību sprieda Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes, kā arī Budžeta un nodokļu (finanšu) komisijas. Priekšlikumu par vidējās izglītības ieviešanu iesniedzis Saeimas deputāts Ints Dālderis no frakcijas “Vienotība”. Viņš uzskata, ka tādējādi varētu “uzlabot Latvijas cilvēkresursu”. K. Šadurskis piekrita: darba tirgū nav sevišķi pieprasīti darbinieki, kuriem ir tikai pamatizglītība.
Saeimas Izglītības komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs (“Vienotība”) norādīja, ka izglītības jomā tagad jau notiek ap 20 reformu, tāpēc ar vidējās izglītības atzīšanu par obligātu nevajadzētu steigties. Arī pats I. Dālderis atzina: steiga te būtu nevietā, tomēr vajadzētu konceptuāli vienoties par laiku, piemēram, 2022. gadu, no kura ievieš obligātu vidējo izglītību. Latvijas pašvaldību savienības pārstāvis Māris Pūķis pauda bažas: ja ieviesīs obligāto vidējo izglītību, tad līdzīgi kā padomju gados cauri vidusskolai vilkšot arī tos skolēnus, kam trūkst nepieciešamo zināšanu. “Tāpēc jautājums, vai tiešām, ieviešot obligātu vidējo izglītību, paaugstināsies izglītības kvalitāte. Varbūt drīzāk tā pasliktināsies,” viņš teica.
K. Šadurskis mierināja, ka tie, kam nebūs piemērotas mācības vidusskolā, varēs iet uz profesionālajām vidusskolām. Daļa deputātu norādīja, lai jaunieši būtu pieprasīti darba tirgū, svarīgas arī profesionālas prasmes. Jūtams, ka daļa parlamentāriešu varētu iestāties par to, lai obligāta būtu vai nu vidējā, vai profesionālā izglītība.
Galu galā abas komisijas vienojās, ka IZM līdz 1. februārim jāsagatavo ziņojums par to, cik jauniešu neiegūst vidējo izglītību, par to, cik obligāta vidējā izglītība izmaksātu valstij un pašvaldībām.
