Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
4. jūnijs, 2013
Drukāt

“Mēs esam pārdrošs sapnis un brīnums”


Foto - LETAFoto - LETA

Tikko apritējuši 25 gadi kopš divām ļoti īpašām dienām Latvijas vēsturē. Toreiz, 1988. gada 1. – 2. jūnijā, Latvijas Radošo savienību plēnumā pirmo reizi atklāti tika apspriestas latviešu tautas 20. gs. vēstures problēmas, tautas dramatiskais stāvoklis ekonomikas, politikas, demogrāfijas un kultūras jomā.

 

 

Mavriks Vulfsons nolasīja Molotova–Ribentropa pakta slepenos protokolus, atklāti paziņojot, ka Latvija ir okupēta. Rezultātā pieņemtā rezolūcija iezīmēja ceļu uz demokratizācijas procesu virzību Latvijā un kļuva par Latvijas Tautas frontes dibināšanas ierosinātāju. Pēc šīm divām dienām Latvija bija kļuvusi citādāka. Plēnums ielika pamatus Trešajai atmodai un Latvijas ceļam uz neatkarības atjaunošanu.

Šodien Latvijas radošo profesiju aprindās ir ienākušas jaunas paaudzes. Latvijā dzīvojošie mākslinieki jo
projām spēj radīt izcilus starptautiski godalgotus un atzītus mākslas darbus. Ir piepildījušies daudzi 1988. gada sapņi un cerības.

Radošās savienības ir pārstāvētas gan svarīgākajos nacionālās kultūras attīstības procesos, gan starptautiskās organizācijās, kā UNESCO Nacionālās komisijas asamblejā, Baltijas asamblejā, katra savienība atsevišķi ir pārstāvēta un darbojas nozares nacionāla un starptautiska mēroga organizācijās. Radošās savienības joprojām ir spēks, kas svarīgos un izšķirošos brīžos spēj vienoties un strādāt kopā.

Tomēr upe, kurā šodien stāvam, ir pavisam citādāka. Latvijai joprojām ir jāizšķiras, pa kādu ceļu iet, kā saglabāt un attīstīt neatkarību atguvušo valsti. Joprojām aktuāls ir jautājums par mūsu valsts pamatvērtībām – latviešu valodu un kultūru. Tāpēc, atceroties Radošo savienību plēnuma 25. gadskārtu, aicinājām vairākus vēsturiskā notikuma dalībniekus dalīties ar savām pārdomām, kur šajos gados esam nonākuši.

Akadēmiķis Jānis Stradiņš: “Rakstnieku plēnums 1988. gada 1. – 2. jūnijā palīdzēja atdot tolaik nomāktajiem latviešiem pašapziņu, pārvarēt vairāk nekā 50 gadus ilgušo baiļu sindromu, apātiju un neticību.

Dienas kārtībā nāca latviešu valodas tiesības, demogrāfiskās situācijas normalizēšana, iestāšanās pret forsēto industriju, pret nacionālo un sociālo netaisnību, par Latvijas vēstures objektīvu izvērtēšanu. Uzdevums bija pamodināt tautu, nāciju, atdot tai ticību pašai sev. Šajā ceturtdaļgadsimtā esam guvuši ārkārtīgi daudz, taču plaisa starp varu un tautu šodien diemžēl ir dziļa kā viņos laikos. Vai inteliģence šodien, pēc 25 gadiem, jūtas atstumta vai arī kļuvusi gļēva? Vai tā šodien spētu uzstāties pret jauno melu gaisotni? Esam taču kungi savā dzimtajā zemē. Viennozīmīgas atbildes nav.”

Dzejnieks Jānis Peters: “Tagad, pēc 25 gadiem, redzams, ka vēsturiskajā plēnumā visi pēc būtības esam runājuši par vienu un to pašu, tātad – par Hitlera–Staļina 1939. gada noziegumu un tā sekām mūsu tēvzemē. Katrs ar saviem vārdiem un saviem piemēriem. Profesora Mavrika Vulfsona apbrīnojami precīzā jauno PSRS–ASV attiecību izjūta, spēja iegūt aktuālu, kaut slēptu informāciju ļāva latviešu radošo darbinieku sanāksmē atklāti runāt par okupāciju. Pēc gada šī Rīgā iesāktā tēma, igauņu akadēmiķa Endela Lipmā pārtverta, tika iekļauta PSRS Tautas deputātu 2. kongresa darba kārtībā.”

Kinorežisors Jānis 
Streičs: “No 1988. gada skatpunkta mēs esam pārdrošs sapnis un brīnums. No šodienas pozīcijas arī brīnums – tikai ačgārns. Jo kā gan Latvija, kas okupācijas gados skaitījās visattīstītākā republika, tikusi brīvībā, ir kļuvusi Eiropas nabadzīgākā valsts? Bet nedzīsim Dievu mežā, jo tautas lūgšana tika uzklausīta. Mēs esam Valsts, un tas ir galvenais.”

Gleznotāja Džemma Skulme: “Pašreiz inteliģences vairākuma neprasme domāt un analizēt ir liels vājums. Cilvēkos pašu novērtējums ir vājš. Neprasme patiesībai acīs raudzīties – ir vājums. Ar analīzi joprojām nodarbojas mazākums. Viss pašreizējā dzīvē ir jāizcīna, tikai cīnītāju spēki ir sadalīti. Toreiz tā bija dabiska cīņa pret tiem, kas mūs apspieda. Patoss nebija māk-slīgi jāveicina. Taču kompromiss ir māksla – tas bija un tam arī tagad ir jābūt kā vienam no instrumentiem.”

Fotogrāfs Gunārs Janaitis: “Strādājot kultūras nedēļ-
rakstā “Literatūra un Māk-sla”, man tajā laikā personīgās emocijas nācās atstāt otrajā plānā, jo visam pāri kā cerību gaisma tautai nāca taisnības vulkāna izlaušanās Radošo savienību plēnumā. Mēs visi bijām vēsture – kā plēnuma dalībnieki, tā atbalstītāji. Tikai tad vēl nezinājām, ka tas ir sākums padomju varas nomaiņai pret naudas visuvareno varu, pret demokrātiskā kapitālisma nežēlību. Vai tāds bija Radošo savienību plēnuma mērķis?”

Mūzikas vēsturnieks Arnolds Klotiņš: “1988. gada 1. un 2. jūnija radošo savienību sanāksme bija viens no svarīgākajiem impulsiem, lai Latvija sāktu virzīties pa neatkarības atgūšanas ceļu. Esam atbrīvojušies no pakļautības lielvalstij, kur latviešiem draudēja pārtautošana. Esam nodrošināti pret ārvalstu militāru intervenci.

Esam kļuvuši par lielas ekonomiskas savienības dalībvalsti. Taču, strauji mainot saimniecisko sistēmu, sabiedrība šos gadu desmitus ir atradusies it kā saimnieciska samulsuma stāvoklī. Tai nav izskaidrots, kā darbojas modernais kapitālisms. Turklāt Latvija nav spējusi izvirzīt intelektuāli spēcīgu līderu grupu, kas spētu definēt ilglaicīgu valsts kursu un apvienot latviešu tautu noteiktu lielu nacionālu mērķu sasniegšanai. Tā vietā notikusi kusla manevrēšana, iztopot dažādu citu valstu grupu un to ideologu interesēm.”

Pārlasot Radošo savienību 1988. g. un 2009. g. plēnumu runas šodienas kontekstā, arvien vairāk noprotams, ka pamata problēmu un neatrisināto jautājumu loks ir palicis tāds pats kā toreiz. Tikai šobrīd mēs neesam izolēti un atrauti no pārējās pasaules. Mums ir sava valsts, kurā varam veikt katrs savas izvēles. Aicinu novērtēt un pateikties visiem tiem, kam bija spējas un drosme pirms 25 gadiem divās jūnija dienās satricināt totalitārisma pamatus un pamodināt ticību nākotnei.”

 

Latvijas Radošo savienību padomes valdes priekšsēdētāja Dace Bluķe
Latvijas Arhitektu savienība

Latvijas Dizaineru savienība
Latvijas Dramaturgu ģilde

Latvijas Fotogrāfijas mākslas savienība
Latvijas Kinematogrāfistu savienība
Latvijas Komponistu savienība
Latvijas Mākslinieku savienība
Latvijas Teātra darbinieku savienība
Latvijas Zinātnieku savienība
Latvijas Rakstnieku savienība

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+