Kultūra
Literatūra

“Mēs esam skaļi saldumi”. Laura Kampāna dzeja 16


Lauris Kampāns
Lauris Kampāns
Foto no personiskā arhīva

Droši zināms vien tas, ka Lauris Kampāns nāk no Jēkabpils. Bet par sevi viņš ir piekritis stāstīt šādi: “Nodarbojies ar velosportu

uzrakstījis tik daudz dziesmu, ka nevar atcerēties

pārkrāsojis savu velosipēdu desmit reižu

centies iziet ārpus rāmjiem un atgriezies tajos

sācis rakstīt dzeju un tikai tad pievērsies grāmatām

grāmatu lasīšana sabiedriskajā transportā

vilcienu dzeja

lauku dzeja

izbraucienu dzeja

apziņas plūsmas un sprosti

Rīgas ielas

Jēkabpils ielas

plenēru dzeja

dzeja no vientuļām salām

svārstīšanās starp eksakto un humanitāro

centieni izzināt dzīves jēgu

mājdzīvnieku mīlestība

viss ir izdomāts – skaitļi, burti, mērvienības, visu lietu lietojums, skats uz dzīvi, attieksme pret īstenību

spīts, mīlestība, naids, maigums, ciešanas un prieks

klusums arī daudz ko izsaka

Nevajag pārvērtēt sevi

Slikti ietekmē gan labais gan ļaunais

100 vientulības gadi šeit un tagad

pēc visa labā nāk sliktais

attīstība nav iespējama bez krituma

ir laba sajūta, ka vari salabot jebkuru iekārtu, ka tu pats vari kaut ko jaunu izdomāt

mēs visi kaut ko mantojam un no kaut kā ceļamies

nevar paturēt visu

mēs visi kaut kam ticam.”

 

– Kas ir tas, ar ko dzeja ir pārāka par citām mākslām?

L. Kampāns: – Manuprāt, dzeja nav pārāka. Tā ir citāda. Bet, ja palūkotos uz dzejas plusiem, tad viens varētu būt tas, ka tā ir piemērota cilvēkiem arī dzīves aizņemtajos brīžos. Jebkurā situācijā ir iespējams piefiksēt idejas. Būtībā dzejot iespējams pat bez papīra, nepieciešama tikai valoda.

– Kustība un skaņas – šķiet, šie elementi spilgti raksturo tavus tekstus ikvienam, kas pirmoreiz ie­skatās. Uz kurieni īsti tava dzeja tiecas?

– Man spilgti palicis prātā Jāņa Rokpeļņa sacītais par to, ka mēs visi esam spoguļa lauskas un katrs kaut ko atspoguļojam. Šķiet, manai dzejai nav tieksme kaut kur tiekties, tā vienkārši atspoguļo mirkļus, kustību refleksus.

– Kāpēc kādam joprojām ienāk prātā rakstīt dzeju, ja daudz izdevīgāk ir nerunāt?

– Ekrānu laikmetā, protams, mazinās vēlme lasīt un rakstīt, biežāk izvēlamies sekot minimizētai informācijai. Dzejai ir tieksme izplatīties kā slimībai. Kādā brīdī inficējamies ar dzejas pasauli un tieksme rakstīt uzrodas hroniski bez redzama iemesla. Dzejas slimība mūsos ir tik dziļi, ka esam ar to līdz mūža galam.

 

dzejas ABC

Literatūrzinātniece Jūlija Dibovska: “Daudz ko nozīmē gan autora pieteikums – stāstīt par sevi tādā kā dzejas formā, gan nespēja atbildēt uz jautājumu, ko viņš teiktu Rainim, ja satiktu. Nepārprotiet – aiz oriģinalitātes ir arī laba daļa pietātes, dzejas tradīcijas ir ievītas personībā, savukārt personība ir lepna par to, ka to veidojušas diezgan labi tvertas 20. gadsimta dzejas tradīcijas.”

 

“KZ Grāmatplaukta” lasītājiem piedāvājam Laura Kampāna jaunākos dzejoļus.

an nan nan nan nan nan nan

 

mans mopēds ir

vecāks par mani

tad re kā es izskatīšos

pēc piecdesmit gadiem

bāka

mana galva būs nobružāta

karburators

mana sirds raustīsies

cilindri

mani muskuļi

būs padiluši

sēdeklis

izsēdēts

riepas

sasprēgājušas

diskos

olas

izpūtējs

sarūsējis

bet mani tik un tā kaut

kas vadīs

 

***

salūta šāviņi sprāgst

kā manas jūtas

es nezinu ko es mīlu

bet mīlu

 

haizivis debesīs apēda

visus cīruļus

 

***

es redzēju uz sētas

uzkārtu spoku

viņš nespīrājās

un šķita miris

viņš it nevienu nebaidīja

un likās nošļucis

un drapērijas bija

izplūdušas nedaudz

un bēši netīrie pasteļ

krītiņi bija izsmērēti pa visu spoku

 

***

es esmu baranka no betas

es esmu sasalusi

desiņa brokastīs

un sauss maizes gals

es esmu zemeņu

ievārījums

 

es esmu

banānu

ķiršu

ērkšķogu

plūmju cukurotais

biezenis

es esmu jogurts kas

nesadalās

es esmu ūdens

ūdens

un vēlreiz ūdens

es esmu steigā apēsts

šokolādes batoniņš

 

***

mana velosipēda rāmis

ir sarūsējis

un laipas

un ķēde

uz riepām rakstīts

neilons

uz kamerām raksta stikli

 

mani spieķi ir iestiguši

aploces mugurkaulā

saka velosipēds

 

stūre nedaudz žļodzīga

un lukturis vairāk nedeg

***

trink trank

velosipēdi rīgo

velosipēdisti kulleņo

trink trank

spieķi bēg

rumba rotē

trink trank

ķēde pārplīsa

 

***

šokolāde cepumi tēja

grāmata

grāmatu grāmatu

grāmata

grāmatu ķirzaku asaka

grāmatu tējkarošu

vjetnama

grāmatu vikingu bārda

grāmata nav grāmata

ir grāmata

aizlūza cepumi

aplējās asakas

izmirka bārda

gara grāmata

 

***

labdien

labdien

un tad pārtrauca

tagad pie darba

purvciema komentāri

purvciems guļ

purvciems apčurājas

purvciems strādā un mācās

purvciems ir viens

 

***

acis zilas

acis brūnas

skatos uz jēkabpili

aizved mani tur

kājas un mazliet pirksti

nošļukusi zeķe

vecu cilvēku skaits ir

ierobežots

 

***

tumsā vīrietis cīnās ar

gaisu

rokas no elkoņiem

nenokrīt

ēna kā dumjš kucēns skraida pa trotuāru

bezdibeņa cīņai viņš

nolemts uz minūti

vīrietis nogurst un

nokrīt vienatnē

sviedri viņu līdz

miegam ieaijā

 

***

mēs esam nejauša

pastaiga

mēs esam pa kluso

izdzerts kvass

mēs esam skaļi saldumi

esam migrēna

pneimonija esam

mums patīk skaļi dziedāt

un izlikties ka viss kārtībā

 

***

krēslu atzveltnes

putekļu grīdas gribēju es

 

tukšas pudeles

netīras salvetes gribēji tu

 

es dabūju netīrumus

uz ceļiem un nedaudz

pasēdēt

 

tu dabūji iesnas

LA.lv