Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
18. augusts, 2016
Drukāt

Mēs gribējām, bet mums neizdevās. Saruna ar krievu vēsturnieku Ņikitu Petrovu (7)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Šajās dienās atzīmējam 25. gadadienu kopš 1991. gada augusta notikumiem, kas galīgi pārvilka svītru PSRS un ļāva Baltijas valstīm beidzot praksē iegūt jau agrāk juridiski atjaunoto neatkarību. Nav noslēpums, ka toreiz puča sagrāvē liela nozīme bija 20. un 21. augusta barikādēm Maskavā un Krievijas Federācijas prezidenta Borisa Jeļcina pozīcijai. “Uzskatu, to vajadzētu nosaukt par “Lielo augusta revolūciju”, kas deva Krievijai iespēju kļūt par demokrātisku, tiesisku valsti. Diemžēl iedzīvotāju vienaldzība un paklausība situāciju padarījusi ļoti tālu no tā laika ideāliem. Jautājums šobrīd ir, vai esam kļuvuši vai neesam kļuvuši brīvi. Atbilde varētu būt: mēs gribējām, bet mums neizdevās,” teic krievu vēsturnieks, profesors, starptautiskā zinātniskā centra “Memoriāls” priekšsēdētāja vietnieks un agrākais padomju laika disidents Ņikita Petrovs.

Saruna ar Petrovu notika augusta vidū, kad vēsturnieks uzturējās Rīgā, piedaloties zinātniskajā konferencē “Lielais brālis tevi vēro: VDK un tās piesegstruktūras”. Padomju specdienestu vēstures pētnieks Petrovs jau toreiz prognozēja, ka valsts līmenī Krievijā nez vai kādi piemiņas pasākumi tiks rīkoti, jo šajā valstī sabiedrība patlaban tiek orientēta spriest “mēs – viņi” kategorijās un objektīva pagātnes izvērtēšana maz kuru interesē. “Domāju, ideoloģiski būs apmēram tā – bija reiz PSRS un, ai, ai, ai, kas ar to notika,” viņš pasmejas. Tomēr pilnībā 1991. gada gars vēl neesot zudis, tāpat kā cerības, ka Krievija reiz atkal varētu būt demokrātiska un tiesiska valsts. Jāteic, ka apgāds “Lauku avīze” plāno izdot Ņikitas Petrova grāmatu “Bendes. Viņi izpildīja Staļina pavēles”, kas stāsta par vadošākajām un asiņainākajām personībām padomju represīvajos orgānos represiju un staļiniskā terora laikā. Arī par latviešiem šajā mehānismā.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Очередной либеральный придурок. Испокон веков богата была русь на юродивых.

  2. Situaacijas iztirzaajums ir lielisks. Zheel, ka nav arii receptes, kaa no shiem suudiem Krievijai tikt laukaa

  3. No nelatviets-Nikolaj Atbildēt

    Molodec! Pareiz vārdi un pareizs cilvek Nikita Petrov

  4. Ne viena jauna fakta, tikai labas gribas stāsts. Kā sauca tos kas grib, bet nevar? Acimredzot “disidents” ir sinonims. Ne jau tāpēc krievs “tic” savai propagandai ka viņu māna, bet tāpēc, ka viņam tas ir izdevīgi. Viņš ļoti labi saprot, ka izņēmot problēmas, neko nav spējigs dot pārejai pasaulei, tāpēc jāturās pie sava saimnieka vai viņš ir labs vai slikts nav svara, lai pat visi stiķi trūkst – kaut kā pabaros no iekaroto dabas bagātību rentes. Ir, papiemēru, tāds Nikita Mihalkovs, kas ļoti labi to izmanto. Tā dara visi krievi – katrs atbilstoši savam mērogam.

  5. “Domāju, ideoloģiski būs apmēram tā – bija reiz PSRS un, ai, ai, ai, kas ar to notika,” viņš pasmejas.
    ==================================================================
    Atliek vien Krievijas demogrāfijas datus pēc demokrātu uzvaras 1991.g. līdz 1999.g., papētīt (piem. mirstības koeficentu), tad par vēsturnieka “jautrību” smiekli nenāks. “Mēs par uzvaras cenu nekaulēsimies?”, Petrov’ kung?

Draugiem Facebook Twitter Google+