Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Aldis, Alfons, Aldris
Trešdiena, 22. novembris, 2017
3. novembris, 2017
Drukāt

Ilmārs Knaģis: It kā nebūtu bijusi okupācija (17)

Foto - Andris GrīnbergsFoto - Andris Grīnbergs

Ilmārs Knaģis

Skatoties 11. oktobra LTV pārraidi “Tieša runa”, man bija kauns. Kauns par savu valsti, par valdību, par tovakar TV sēdošo ministru. Es brīnos, kā mēs vispār atkal tikām pie neatkarības ar visu savu gļēvumu, latviskām bailēm, nenoteiktību, bakstīšanos… Jau vairāk nekā 25 neatkarības gadi pagājuši, bet mēs vēl joprojām par to pašu valodu. It kā nebūtu bijusi okupācija un viss pārējais, kas no tās izriet.

Mēs lepojamies, ka esam NATO, ka esam ES! Bet ko tas viss līdz, ja esam zaudējuši valsti. Bet vai mums tagad, pēc okupācijas, valsts vispār ir bijusi? Līdz šim mēs uzskatījām, ka valsts ir nozagta, bet ko tas nozīmē? Izrādās, ka tādas definīcijas jurisprudencē vispār nav. Un ko tad jaunajai komisijai tagad darīt ar tām vecajām sarunām? Ja kaut ko gribi nolaist “uz grunti”, iztaisi komisiju. Atskatoties pēdējo laiku vēsturē, redzam, ka tā taču ir bijis ne vienreiz vien, tikai tas ir aizmirsts.

Kādam var likties, ka esmu novirzījies no tēmas par valodu. Tā tas nav. Viss šajos pēcokupācijas gados ir savstarpēji saistīts, viens izriet no otra. Varbūt tādēļ, ka esam maza tauta?

Nupat bija TV pārraide “Punkts uz i”, atkal par valodu. Un vai pēc šīm sarunām mēs esam pavirzījušies kaut soli uz priekšu? Arī divi krievu bērni bija piesaistīti gudro onkuļu un tantuku sarunās. Gribu piebilst, ka bērns var bez problēmām runāt un mācīties vairākās valodās. To es zinu no personīgas pieredzes. Esmu no jauktas ģimenes. Mana meita vēl pirmsskolas vecumā ar vienu vecomāti runāja latviski, ar otru krieviski. Bez kļūdīšanās.

Es esmu pret asimilāciju. Nedod Dievs! Nevienam nekad nav jāaizmirst sava tautība. Katram jāciena sava tautība, bet, ja esi nokļuvis citas tautas vidē, cieni to un nemēģini pārveidot pēc savas šnites, un negaidi palīdzību no valsts un tautas, ko esi atstājis. Ja nevari, tad laidies un nepaliec par piektās kolonnas čali!

Pievienot komentāru

Komentāri (17)

  1. Padumjā savienība sabruka un sabruks arī šī bandītu,mantraušu,un liekēžu banda.Aizvāksies viņi atpakaļ uz to sūda bedri,ko sauc par krieviju.Visam ir vajadzīgs laiks.Latviešu tauta jau sāk mosties,vismaz saprot kas ir šlesers,šķēle,lembergs,kalvītis,godmanis un daudzi ,daudzi citi Latvijas nelabvēļi un mantrauši .Daudzi vēl balso par mūsu tautas iedzīvotāju slepkavu un tagad jau izdzimteņu partiju saskaņu ar žīdu ušakovu priekšgalā.Viens labums mums tomēr pagaidām ir,mēs esam Eiropā un mums ir pavērtas visas iespējas lai mēs attīstītos nekā tas bija padumjo valdīšanas laikā.Lielā mašinērija taču sabruka.Esam Latvieši vienoti,kā viena ģimene.Tas ,kas runā Latviski ,nenozīmē ka viņš ir Latvietis.Darbi parāda ,kas ir kas.

  2. Okupācijas sekas ir jālikvidē mums pašiem, un neviens cits TO NEDARĪS!
    Saeimas vēlēšanās ir jāiebalso tāda partija, kuras programmā būtu iekļauta OKUPĀCIJAS SEKU LIKVIDĀCIJA!.

  3. CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze Atbildēt

    Kas arī bija jāpierāda: MUĻĶU zeme eurolatvānija = rietumnieciski orientētā “deŖmokrātiskā brīvvalsts”.

  4. Pilnīgi piekrītu autoram,cien.L.A.!MAn ir neizsakāms kauns un riebums par visu to kas ir noticis šajos 27-os “neatkarības”gados.Jau pašos pirmsākumos pie varas kloķiem tupēja VDK kadri,kā Godmanis un Co,kuri te atstāja,neievērojot Ženēvas konvenciju,OKUPANTU tūkstošus gan armijniekus,gan vdekašņikus,pat varas un drošības struktūrās,kuri tup tur vēl arvien.Kur jūs redzat neatkarību,kur Latvijas valsti par ko sapņoja Sibīrijā nogalētie?Pat Krievijā tauta piespieda Putinu uzcelt pieminekli Staļina represiju upuriem.Mums izsūtītajiem kaut kur nomalē noplīsis ķieģelis uzsliets!!Maqzā tatāru tauta droši cīnās par savu valodu Krievijas kampienos,bet mums Vējonim vēl 27 gadi nav gana liels laiks lai krievi iemācītos valsts val.Un tas ir LV prezidents?Oligarhi nozog materialās vērtības,POLITIĶI NOZOG PAŠU LATVIJAS VALSTI !!
    L.A. ja te cenzējat,varbūt citādi domājošos nodrukājiet avīzē? Saldud sapņus!

  5. Tiesi ta, Ilmar! Viss precizi.
    Kada LV dzivojosa lietuviete, kura precejusies ar krievu, tieca konkreti: Ja es dzivoju Latvija, nav vispar variantu, kas es esmu.
    Tikai pie varas esosiem cekistiem gan ari nav variantu., iznemot saimnieku kolonialisma un varas nodrosinajumu.
    Tadiem izdzimteniem tikai jaatgadina, ka tadi, agrak vai velak, no tiem, vai citiem, sanems pec nopelniem. Donbasa iekarotajus ari, ka redzam, novac savejioe saimnieki pa 1 vien, lai nebutu liecinieku. Tiesi tas pats notika ar K. Ulmani un parejiem cekas pakalpiniem, kuri reize pec 1 scenarija uztaisija apversumus, lai velak lidzigi atdotu savas valstis..
    Toties pie vieniga, kurs nepaklavas, atlavas pretoties un uzvareja, somu generala Mannerheima kapa pat Putins ziedus lika.. Tie ciena stipros, bet izmantotas lupatas izmet meslaine.., ne tikai vestures..
    Bet vieniga problema ir ta, ka vergi un niecibas vispar neko nemacas, ka ari ta, ka vesture maca to, ka no tas nemacas.. un turpina tas pasas kludas…. Ne velti vel Romas ieviestie likumi darbojas bez aizkeres, gan – skaldi un valdi, utml

  6. Tiesi ta, Ilmar! Viss precizi.
    Kada LV dzivojosa lietuviete, kura precejusies ar krievu, tieca konkreti: Ja es dzivoju Latvija, nav vispar variantu, kas es esmu.
    Tikai pie varas esosiem cekistiem gan ari nav variantu.., iznemot saimnieku kolonialisma un varas nodrosinajumu.
    Tadiem izdzimteniem tikai jaatgadina, ka tadi, agrak vai velak, no tiem, vai citiem, sanems pec nopelniem. Donbasa iekarotajus ari, ka redzam, novac savejioe saimnieki pa 1 vien, lai nebutu liecinieku. Tiesi tas pats notika ar K. Ulmani un parejiem cekas pakalpiniem, kuri reize pec 1 scenarija uztaisija apversumus, lai velak lidzigi atdotu savas valstis..
    Toties pie vieniga, kurs nepaklavas, atlavas pretoties un uzvareja, somu generala Mannerheima kapa pat Putins ziedus lika.. Tie ciena stipros, bet izmantotas lupatas izmet meslaine.., ne tikai vestures..
    Bet vieniga problema ir ta, ka vergi un niecibas vispar neko nemacas, ka ari ta, ka vesture maca to, ka no tas nemacas.. un turpina tas pasas kludas…. Ne velti vel Romas ieviestie likumi darbojas bez aizkeres, gan – skaldi un valdi, utml

  7. Ar šo raudulīgo raksti grib panākt. Kur vińam mugurkauls, smadzenes? Labs vadonis netikvien saredzēs problēmu bet arī iedvesmos citus pozitīvā rīcībā. Lasot šādus gaudu rakstus redzam cik tie var būt kaitniecīg un neauglīgii ja viss ko tie pasniedz ir, maigi sakot,raudātāja nevarību… jo tā ir lipīga kaite.

    • …..Ilmārs Kņaģis…..Viņš kopā ar dokumentālā kino režisori Dzintru Geku ir fonda Sibirijas bērni dibinātāji, kā arī ir viens no Latvijas Polītiski represēto organizācijas izveidotājiem. Jau kopš 1987. gada organizējis latviešu izsūtījuma vietu apzināšanas ekspedīcijas. Par nopelniem komūnistiskā genocīda upuru piemiņas saglabāšanā 1996. gadā apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni……
      Un ko tu,kritizētāj,esi izdarījis??

  8. Ja tu esi pret asimilāciju, Knaģi, tad ceru ka tu neesi arī pret integrāciju. Ja kāds grib uzturēt savu vecāku valodu, tad tā ir viņa personīgā darīšana, nevis valsts darīšana. Valstij nav jāuztur atsevišķa skolu sistēma, lai krievi neaizmirstu krievu valodu. Tas nenotiek nevienā citā valstī ar vienu valsts valodu — arī ne Krievijā.

  9. Vispār dīvaini, ja salīdzina ar Īriju, kura bija formāli-juridiski (uz papīra) laika posmā 1945-1990, taču kultūras līmenis bija krietni zemāks par Latvijas. Anglosakši (L-Britānija), kā gādīgi kaimiņi paveica daudz vairāk par sovjetiem, kuri pieļāva iespēju iegūtu izglītību dzimtajā valodā (LPSR Konstitūcijas 43.pants.)
    Ieva Struka: Tukšā zeme
    (..) Savā zemē, brīvā, demokrātiskā, kulturālā valstī tajā runāt spēj nepilni 20% īru. Turklāt gados jaunie īru gidi pauda savu vienaudžu viedokli – kāda jēga īru valodu mācīties visus skolas gadus, ja pēc tam to dzīvē nevajadzēs. Tas ir tas pats, kas mācīties latīņu valodu. Mirušu valodu. Vajadzēs angļu valodu. Un var būt, ka vajadzēs poļu valodu, jo tā, ziniet, Īrijā ir nākamā dzīvākā, t. i., vairāk runātā valoda. (LA, 10.10.2017.)

    • “pieļāva iespēju iegūtu izglītību dzimtajā valodā (LPSR Konstitūcijas 43.pants.)”
      – – – – – – – – – –
      Krievi uz papīra pieļāva daudz ko, arī izstāšanos no PSRS. Neesi vientiesis ! Vismaz neizliecies.

    • Ieva Sprukta kā īstena pastala satraucas par Gaeilge likteni Īrijā…Īru jauniešiem pilnīga taisniba. Ja Īrija būtu pie savas Gaeilge turējusies, tā būtu palikusi tāda, kāda bija – nabaga, bez ražošanas, atpalikusi un dīvaina. Ja tā būtu turējusies pie savas valodas un uzplijusies ar to visiem, kas nāca iekšā ar naudu un investīcijām, nekā tur nebūtu. Nu bet pastalas jau tālāk par savu pidrallā neredz…
      Un nav kauna pamācīt citas, pārtikušas un turīgas valsts iedzīvotājus, kādā valodā viņiem runāt!

      • Par visu jāmaksā! Ja Kr.Valdemārs, Kr.Barons, A.Pumpurs u.c. jaunlatviešu nebūtu iespītējušies ar latvietības uzturēšanu 19.gs. otrajā pusē, tad nekādas brīvvalsts 1918.g. novembrī nebūtu – būtu tagad Ostlande ar 20%, kas latviski runā. Un nebūtu nekādas Lāčplēša dienas 11.novembrī,lai atcerētos un slavēto tos latviešus, kas sagrāva Bermonta-Avalova vadīto Rietumu brīvprātīgo armiju, un patrieca no mūsu zemes kopā ar vācu baroniem. Tagad ko, jāsvin, jāslavē 18.novembra republika, un par spīti liberastiem ar labu vārdu jāpiemin Ulmaņlaiki!
        p.s. Latvieši nav īri – par treknākām desām dzimto valodu nepārdod.

  10. vajag uzaicinaat šo vīru un tos, kas bija tur salikt vienā studijā!

  11. netrāpīji īstajos krūmos ! Atbildēt

    “lat-viskas” bailes, varbūt, bija pirms 100 gadiem un vairāk atpakaļ(vairāk tēlotas, nekā īstas).
    “lat-v(ij)iskas” ir tagad !

Kārlis Kangeris: Politiķi, netēlojiet pārsteigumu! (8)Kad Ivara Godmaņa čekas lietas pazušanas sakarā no jauna tiražēti
Anda Līce: Prasi vairāk! (3)Garīgās vērtības nav tikai gara laika vai enerģijas pārpalikumi, to radīšana prasa ne mazāk laika un spēku kā materiālās dabas lietas.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Dievs ir dzirdējis ne tikai “Rīdzenes” sarunas…

Sestdien, 18. novembrī, valsts svētku svinīgajā dievkalpojumā Doma baznīcā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags sacīja tradicionālo sprediķi, kur pieskārās dažādām tēmām. “Ceļu no šī brīža uz Latvijas simtgadi arī vajadzētu mērot ar to pašu jautājumu. “Kā es stāvēšu Dieva priekšā?” Visiem reiz tur būs jāstāv un Dievs jautās, kā reiz jautāja Kainam: “Ko tu esi darījis?”. Kā es stāvēšu Dieva priekšā, kurš zina visu un ir dzirdējis ne tikai “Rīdzenes” sarunas, bet visas sarunas? Dievam nebūs nekādu šaubu par to, cik autentisks ir tas, ko viņš ir redzējis un dzirdējis. Par to ir jānodreb līdz dvēseles dziļumiem,” teica J. Vanags.

Vai jūs uztrauc atšķirīgi standarti pārtikas produktiem Latvijā un citviet Eiropā?
Draugiem Facebook Twitter Google+