Mēs jums dzirdam cauri! 0
Novēlējuši mierīgus Jāņus un piekodinājuši veikt “elementārus drošības pasākumus, lai prieki nepārvērstos par bēdām”, abi valsts vadītāji devušies tālāk no grēka – premjerministrs gada īsāko nakti pavadīšot Vatikānā ar pāvestu, bet prezidents saulīti lecam sagaidīs ar Hilariju Klintoni.
Labu vēlēdami savai tautai, skopos vārdos atklādami, ko amatpersonas nemaz nedrīkstēja teikt, Bērziņa un Dombrovska kungi centušies brīdināt, ka šogad šašliku līgosvētki būs, jāsaka, komplicētāki, biklāki nekā citugad. Tagad tās būs skaistas, bet vītušas atmiņas – “kā bija toreiz”, kad prezidentiem un Ministru prezidentiem bija brīv pacelties un gavilēt kopā ar līgotājiem Beverīnā un citos senču pilskalnos vai uz ezera pie Vecpiebalgas ūdensrozēm, smeļoties enerģētiku no pašas mātes dabas.
Nav noslēpums, ka it īpaši 23. jūnijā sāk uzdarboties tautas ģēnijs, kad alus ar brandavīnu atraisījis mēli. No gunskura uz gunskuru ceļas dziesma, tā skan korī, bet nereti arī solopartijā, ļoti bieži tie ir dueti un citkārt mazāka izmēra vokāli muzikālās vienības – seksteti, okteti. Daudzās mājās atradīsies uz āķa pakarinātas ermoņikas vai ģitāras, inteliģentās ģimenēs pagalmos izstumj klavieres, un instrumentālais pavadījums neapšaubāmi palīdzēs dziedamās rīkles ekspluatētājiem turēt daudzmaz vienkop ritmu. Notiek tik iejūsmīga dziesmas un ziņģes vistautiska viļņošanās, ka tad, ja cilvēki saklausītu ultraskaņu, – dzirdētu, kā odi sīc latviešiem vienā meldijā līdzi!
Taču šogad jāņunakti joprojām varēsiet nezināt, kura sieva, kura meita, bet neaizbildinieties, ka likuma nezināšanai jāmīkstina sods par izdarīto zādzību – nelegālu mūzikas atskaņošanu, nesamaksājot komponistiem.
Tieši otrādi, pat līgotājs, kuru vēlāk kronēs par ieskurbušāko, ikviens Jānis un Līga, un Duņa, un Vaņa ir precīzi informēts par karagājienu, kuru pret pirātiem sākusi bargā autortiesību sardzes iestāde AKKA/KAKKA/LA-LA-LA. Šie cilvēki uzmin melodiju trīs sekundēs – kaut to uz kastaņetēm izsitīsiet, viņi momentā uzminēs, ka tās ir Pola Makartnija taktis.
Lūk, iemesls, kāpēc pagānu premjers būs prom Vatikānā – visiem zināms, ka, ugunskura oglēm izplēnējot, viņš mēdz te iedūkties kā “Depeche Mode”, te iegaudoties kā “Rammstein”. Arī prezidentam ir niķis, sēršot ar skolasbiedriem, uzvilkt veco, mūžam jauno repertuāru “Sit, Jānīti Pēterīti” un “Pif, paf, celiet stobrus”.
Daudzos ugunskurus jāņunaktī apmeklēs. Uzliks strāfi par dziedāšanu, pretošanās gadījumā sekos izvešanas un vēlāk uzlaidīs ģenerālprokuroru. Tas, ka noziegums izdarīts grupā, reibumā, ar iepriekšēju nodomu un ar ermoņikām, ir vainu pastiprinošs apstāklis. Mēģinājums sist personas uniformās ar meijām vai kukuļot ar plātsmaizi stāvokli darīs ļaunāku. Tie vīri nav jokotāji, māņticīgi ļautiņi tos neatbaidīs, izkarinot sērmūkšļa zarus, kas ticējumos itin kā sargājot no nelabā gara. Viņus neapvedīs ap stūri, apgalvojot, ka sētā notiek laikmetīga uguns, skaņas un gaismas izrāde – performance, kuras autorība nav nosakāma, varbūt skaņradis ir “Aldaris”, varbūt “Latvijas balzams”. Kunga dūšā jums neizdosies maskēties, ka esat tikai suņuburkšķis vai zālē nomests ieslēgts trimmeris. Kaut taisnā tiesa būtu žēlīga, ja pie līgotājas atradīs dziesmu kladi! Vai zemē, kur dzied, nedrīkstēs uzraut pat “Alumīnija cūku”? Jā, arī “Alumīnija cūku” ne.
Vienīgais, kas Jāņos atļauts pa vecam, būs auglības rituāls saulgriežos rasotā pļavā vai papardēs. Krūmiņš salaulās, krūmiņš atlaulās.
