Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
22. maijs, 2015
Drukāt

Kam jāmainās apbedīšanas pakalpojumu nozarē? Vērtē tās pārstāvji (3)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Kādas pārmaiņas nepieciešamas apbedīšanas pakalpojumu nozarē?

 

Sergejs Pizāns, apbedīšanas aģentūras “Paradisus” direktors: “Cik zinu, Konkurences padome (KP) ir sākusi materiālu vākšanu par apbedīšanas nozarē strādājošiem uzņēmumiem. Respektīvi, tā apzinās situāciju un mēģinās izprast, kādi spēles noteikumi valda apbedīšanas nozarē un kā šo jomu regulēt. Iniciatīva nāk no KP, un tās parstāvji ir tikušies arī ar mūsu nozares asociācijas pārstāvjiem. Labprāt sadarbojamies, jo esam ieinteresēti, lai visiem būtu vienādi spēles noteikumi. Tāpat vēlamies, lai mūsu klientiem viss būtu skaidrs – kas un cik maksā. Būtiski ir sakārtot arī nozares tiesisko regulējumu, lai būtu saprotams, kas ko dara un par ko atbild. Ir skaidrs, ka nepieciešami normatīvo aktu grozījumi vai pat jauna likuma pieņemšana. Lai konkurence būtu veselīgāka, mēs iesakām ieviest apbedīšanas pakalpojumu sniedzēju sertificēšanu vai licencēšanu, nosakot gada maksu, teiksim, 50 vai 100 tūkstošu apmērā, lai iespējamā licences zaudēšana nestu finansiālus zaudējumus.”

 

Iveta Muižniece, apbedīšanas biroja “Karāls” pārstāve: “KP iniciatīvu vērtēju atzinīgi, jo tiek domāts par to, kā uzlabot šo pakalpojumu, attieksmi pret klientiem. Piemēram, pie mums reiz vērsās kāds vecs cilvēks, kura tuvinieks bija mūžībā aizgājis Ziemassvētku laikā. Viņš pastāstīja, ka, pirms sazvanīja mūs, neviena firma viņam negribēja palīdzēt svētku laikā – prasījuši pat 100 eiro, lai atbrauktu mirušajam pakaļ. Tā ir nepieļaujama necieņa pret klientu. Mūsu uzņēmums šajā sfērā darbojas jau 22 gadus. Vienmēr cenšamies visu izdarīt pēc labākās sirdsapziņas, pēc bērēm sazināmies ar tuviniekiem un vaicājam, lai novērtē mūsu pakalpojuma kvalitāti.”

 

Dzintars Kurmis, apbedīšanas firmas “Sveces” īpašnieks: “Latvijā, it sevišķi jau Rīgā, apbedīšanas pakalpojumu nozarē valda izteikti negodīga konkurence. Un tas pat ir maigi teikts. Tiek darīts viss! Arī mirušo pārdošana un uzpirkšana. Īpaši slimnīcās, kur pie medicīnisko slēdzienu nodaļām sēž apbedīšanas firmu pārstāvji un jau tur mēģina pievilināt klientus, sakot, ka viņi ir vislabākie. Kad es vāciešiem stāstu par apbedīšanas biroju atrašanos slimnīcās, viņi atbild, ka Eiropas Savienībā tā nevarētu būt. Mēs ar KP pārstāvjiem esam runājuši, varbūt viņi varēs mainīt šo sfēru. Tām melnajām apbedīšanas firmām nav nedz sava biroja, nedz katafalku, nedz zārku, bet tās dempingo cenas, ar kurām nevaram konkurēt. Par šo problēmu esmu rakstījis uz ministrijām, pašvaldībām un visur citur, tikai Konkurences padome beidzot ir atsaukusies.”

 

Rasma Bērziņa, “Rasmas Bērziņas, Agra Kalniņa apbedīšanas pakalpojuma biroja” īpašniece: “Nav likuma par apbedīšanu, un mums nav pie kā turēties. Cenu jau nevar regulēt. Šobrīd viss tiek darīts pēc katra paša sapratnes un sirdsapziņas. Mēs cenšamies godprātīgi pildīt savus pienākumus. Varbūt lielajās pilsētās ir vieglāk kaut ko noslēpt, bet mazpilsētās saziņa notiek no mutes mutē. Ja tu kaut ko darīsi ne tā kā vajag, cilvēki pie tevis nenāks. Katrs cilvēks izvēlas to, ko viņš vēlas. No daudz kā var atteikties, lai ietaupītu. Citi savukārt grib ļoti šikas bēres. Dažreiz rodas kāds pārpratums, bet es neatceros, ka kāds būtu sūdzējies par mūsu darbu. Vienmēr esmu teikusi, ka šajā jomā strādājošiem jābūt ļoti godprātīgiem. Konkurence mūsu jomā pastāv, bet mēs mirušos no rokām ārā neraujam. Ja cilvēks ir izvēlējies attiecīgo firmu, tad nav nekādu pārmetumu.”

 

UZZIŅA

* Lai apzinātu, vai apbedīšanas pakalpojumu tirgū nepastāv konkurences kropļojumi un netiek pārkāptas patērētāju tiesības, kā arī meklētu iespējas nepilnības novērst, Konkurences padome sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru ir sākusi tirgus uzraudzību.

* Eiropas Komisijas sabiedriskās domas izpētes vietnē “EUSurvey” līdz 2. jūnijam gan iedzīvotāji, gan arī uzņēmumi, kas darbojas šajā tirgū, ir aicināti ziņot par nepilnībām un negodprātīgu rīcību, ar ko viņi saskārušies.

* Ziņot iespējams anonīmi, aizpildot aptaujas anketu, kas atrodama 
https://ec.europa.eu/eusurvey/runner/Apbedisanas-Pakalpojumi-Pateretaji

Avots: KP

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Tām melnajām apbedīšanas firmām nav nedz sava biroja, nedz katafalku, nedz zārku, bet tās dempingo cenas, ar kurām nevaram konkurēt.
    **** ***** ***** *****
    (?? viņi aprok papīra maisos ?? viņi ar ķerru stumj līdz bedrei ?? galu gala – birojs lielāks par ražootni -( kapa bedri )-ir bezjēdzīga izašķerdība – arī tā Dievam riebjas )

    PS

    trirgus ekonomikā ir “tiesības uz darbu” – defaultas un jebkuram

    šis kadrs gaudo pēc “garantēti apmaksatas darbavietas” – nav un nedrīkst būt tādas – ne kapu rokot ne skolā bērnus mācot.

    Drīzāk izšaut vajag tādus sākot ar KP – liekie ir realitate – mani vnk nesajūsmina apstāklis ka kāds no malas regulē ko kuram darīt vai nedarīt – kurš sev iztiku gadās – kurs aborigēnu rezervatā nīks- es nesaku ka pasaule kurā katrs sev vietu un darbu ar ieroci izcīna būtu mierīgāka – bet labāka un taisnīgaka noteikti …

  2. nav jabūt nekam vairāk par vnk mironi lai to apglabātu – tas ir Dioevam tīlams darbs kuru nedrīkst liegt darīt jebkuiram – neviens likums nedrīkst liegt labu darbu darīt

    jau ideja ka te kādu licencēe un srtificēs – tas noved pie dažu PRIVILĒGIJĀM nevis pie vienlīdzības – un ja kadam ir privilēgija tad citam tas ir jau aizliegums lietot dabisakās TIESĪBAS

    likums izraisa neraisnību – tā ir tirana griba – tiesības nāk no Dieva

  3. bav jabūt bekam vairāk par mironi lai to apglabātu – tas ir Dioevam tīlams darbs kuru nedrīkst liegt darīt jebkuiram – neviens likums nedrīkst liegt labu darbu darīt

    jau ideja ka te kādu licencēe un srtificēs- tas noved pie dažu PRIVILĒGIJĀM nevis pie vienlīdzības – un ja kadam ir privilēgija tad citam tas ir jau aqizliegums lietot dabisakās TIESĪBAS

    likums izraisa neraisnību – tā ir tirana grina – tiesības nāk no Dieva

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+