×
Mobilā versija
Brīdinājums +24.4°C
Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs
Svētdiena, 15. jūlijs, 2018
17. marts, 2018
Drukāt

Mēs neaizmirsīsim nelikumīgi okupēto Krimu (18)

AFP, AP, EPA/Scanpix/LETA Collage made with FotoJetAFP, AP, EPA/Scanpix/LETA
Collage made with FotoJet

ES astoņu valstu ārlietu ministri: mēs neļausim Krimas jautājumam nemanāmi pazust no starptautiskās dienaskārtības

Pirms četriem gadiem, 2014. gada 18. martā, Krievija spēra pēdējo soli, lai nelikumīgi okupētu Krimu – suverēnās Ukrainas teritorijas daļu, kuru Krievija bija atzinusi vairākos starptautiskos līgumos. Šo Krievijas veikto aneksiju veidoja virkne vienlīdz pretlikumīgu darbību: gan tika izmantotas Krievijas armijas specvienības bez atšķirības zīmēm, gan, pārkāpjot Ukrainas un starptautiskos tiesību aktus, steidzīgi sarīkots nelikumīgs “referendums”. Prezidents Putins sākotnēji apgalvoja, ka šie karavīri nekādi neesot saistīti ar Krieviju, bet tad atzina, ka 2014. gada februāra beigās pats esot devis rīkojumu par Krimas pārņemšanu. Vēlāk viņš dāsni apbalvoja Krievijas militārpersonas ar medaļām par dalību šajā okupācijā.

Krimas iedzīvotāji negaidīti nonāca faktiskā Maskavas pakļautībā. Kopš tā laika viņiem tiek uzspiesta Krievijas pilsonība un viņus iesauc Krievijas militārajā dienestā – kā viens, tā otrs ir starptautisko tiesību pārkāpums. Ir sekojušas plašas represijas dažādās politikas jomās, izraisot ievērojamus cilvēktiesību pārkāpumus, to skaitā brīvības atņemšanu politisku iemeslu dēļ, plašsaziņas līdzekļu un skolu slēgšanu, kā arī vairākus nogalināšanas un bezvēsts pazušanas gadījumus. No tām īpaši cieš pamatiedzīvotāji – Krimas tatāri un etniskie ukraiņi, daudzi no kuriem ir pret nelikumīgo aneksiju. Desmitiem cilvēku ir apcietināti pēc safabricētām apsūdzībām, piemēram, ukraiņu kinorežisoram Oļeham Sencovam tika izvirzīta apsūdzība “terorismā”, kam sekoja šausminošs spriedums par 20 gadu cietumsodu.

Sencovs un vairāk nekā 60 citi politieslodzītie ir nekavējoties jāatbrīvo. Bez vilcināšanās jārisina smagā cilvēktiesību situācija Krimā, par ko ir ziņojusi ANO Cilvēktiesību uzraudzības misija Ukrainā un citas organizācijas. Starptautiskajām uzraudzības organizācijām ir jānodrošina piekļuve Krimai. Dažas drosmīgas pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir uzņēmušās grūto uzdevumu aizsargāt cilvēktiesības un ir pelnījušas, ka mēs tās pilnībā atbalstām.

Krievija uzstāj, ka “aneksija” atspoguļojot “jauno situāciju uz vietas”. Apgalvojumus, ka atbilstoši starptautiskajām tiesībām Krima joprojām ir Ukrainas daļa, Krievija uzskata par separātisma izpausmi, kas sodāma ar likumu. Taču Krievijas pretenzijas uz Krimu nav atzinusi neviena valsts vai starptautiska organizācija. Starptautiskā sabiedrība ir plaši nosodījusi Krievijas izdarītos starptautisko tiesību pārkāpumus un nepārtraukto Krimas militarizāciju. ANO Ģenerālā Asambleja ir pieņēmusi virkni rezolūciju, atkārtoti apliecinot atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei. Kopā ar daudziem citiem partneriem, tostarp ASV, Kanādu un Norvēģiju, ES ir ieviesusi neatzīšanas politiku un sankciju režīmus, vēršoties pret personām un uzņēmumiem, kas ir veicinājuši nelikumīgo aneksiju. Kerčas tilta būvniecība tiks vērtēta šādā kontekstā. ES ir arī ieviesusi tirdzniecības un investīciju aizliegumu un ierobežojumus saistībā ar ceļošanu un tūrismu. ES neatzīst Krievijas rīkotās vēlēšanas Krimā.

Minētais apliecina, ka mēs neļausim Krimas jautājumam nemanāmi pazust no starptautiskās dienaskārtības. Šajā nolūkā ES augstā pārstāve Federika Mogerīni ES vārdā katru gadu nāk klajā paziņojumu par Krimu. Kamēr vien turpināsies Krimas nelikumīgā aneksija, mēs saglabāsim savus ierobežojošos pasākumus un sankcijas.

Krimas prettiesiskā okupācija paaugstina drošības riskus Melnās jūras reģionā, bet tās ietekme sniedzas tālu pāri reģiona robežām. Līdztekus pašreizējai Krievijas agresijai Donbasā šī okupācija pārkāpj arī Eiropas drošības kārtību – tādu noteikumu un principu kopumu, kuri kopš aukstā kara beigām ir kalpojuši par Eiropas stabilitātes un drošības pamatu. Tas, kas notika Krimā, skar ne tikai Ukrainu – tas attiecas uz mums visiem. Tādēļ mēs nedz aizmirsīsim Krimu, nedz pametīsim to vienu.

Anderss Samuelsens, Dānijas ārlietu ministrs
Svens Miksers, Igaunijas ārlietu ministrs
Edgars Rinkēvičs, Latvijas ārlietu ministrs
Lins Linkevičs, Lietuvas ārlietu ministrs
Jaceks Čaputovičs, Polijas ārlietu ministrs
Teodors Viorels Meleškanu, Rumānijas ārlietu ministrs
Margota Valstrēma, Zviedrijas ārlietu ministre
Pavlo Klimkins, Ukrainas ārlietu ministrs

Pievienot komentāru

Komentāri (18)

  1. Vai LIKUMĪGA okupēšana būtu labāka?

  2. Virsrakstā manāma īpatnība – cik noprotams var okupēt ari likumīgi… 🙂

  3. Un arī zviedri, tie kuri savulaik atzina PSRS okupācijas tiesības Baltijā? Paies laiks un arī atzīs to pašu Krimā.

  4. Vai tad likumīgā okupācija arī ir?

  5. Var ņemties ar to krimu cik grib nekas tur neiznāks, 40 okupēja baltijas valstis tad arī kaunināja psrs.Viss pļāpu līmenī. Vienīgā iespēja ietekmēt krievus NEPIRKT no viņiem gāzi un naftu, bet to jau eiropa nedarīs.

  6. 8 ASV kājslauķi

  7. ko var b rakstīt muļķīgus tekstus…
    putins pateica,ka neatdos un viss…un tā tas paliks….ASV tā teritorija nav vajadzīga….
    tas ko te čiepst šie ministri,ir pie kājas

  8. vajag govij dirsā ielīst!savā valstī problēmas dēļ varas smerdeļiem!jālien un jāmaisa sūdi lai vēl vairāk smirdētu!te no valdības tā smirt,ka dzīvus jāaprok!

  9. latvija sūdos līdz ausīm valdības smerdeļu dēļ!a jālien citā valstī,savā nevar visu noregulēt,a vienalga `jalien govij dirsā un jāmaisa sūdi,lai aizvien vairāk smirdētu!

  10. Pēdējais laiks šos mēslus pielikt pie vietas! Putins un viņa banda rada pretīgumu!

  11. vai tas,kas veidoja šo reportāžu nezināja kad ukraina nav ES valsts!tātad tikai septiņi no visām ES dalībvalstīm!

  12. Смешные вы, господа. России поХ на вас и на ваше мнение! Atbildēt

    Vot tak!

  13. Tā nav jūsu darīšana. Krima ir Krievijas jau no Patjomkina laikiem un tauta tam piekrīt. Jūs imperiālisti būtu paklusējuši

    • Tā ir visas pasaules darīšana Atbildēt

      Ja Krima pieder Kreivijai, tad to vajadzēja diplomātiskā ceļā pierādīt un panākt pievienošanu Krievijai. Bet laikam jau tomēr nepieder vis, ja vajadzēja līst kauties. Beidzot arī pārējā pasaule saprot ko nozīmē krievu šovinisms.

    • Tad lai atdod okupētās Somijas teritorijas un Karalauču apgabalu. Tie vēsturiski nu nekādi nav Krievijas apgabali! Un piekrīt tikai iebraucēji, bet ne Krimas tatāri. Tā, ka paklusē…

  14. un no latvijas puses sankcijas ir- 5 vēlēšanu iecirkņi, kas dos iespēju vēlēt krievijas pilsoņiem latvijas teritorijā. malači

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Šodien spēle notiek pēc taktiskās shēmas!

Svētdien ar finālspēli Lužņiku stadionā Maskavā noslēgsies pasaules čempionāts futbolā, kas visu mēnesi turēja līdzjutējus pie TV ekrāniem.

Kā vislabāk pārdzīvot karstuma vilni?
Draugiem Facebook Twitter Google+