Latvijā
Politika

“Mēs negribētu haotisku šķiršanos.” Britu ministrs Rīgā uzteic latviešu devumu 16

Lielbritānijas ārlietu ministrs Džeremijs Hants (no kreisās) un Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalās preses konferencē pēc tikšanās Ārlietu ministrijā. Foto – LETA

Eiropas Savienībai (ES) un Lielbritānijai jāspēj rast kompromisu “Brexit” sarunās, šādu pārliecību pēc tikšanās ar Lielbritānijas ārlietu ministru Džeremiju Hantu pauda Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Politiķis norādīja, ka ar Lielbritānijas ārlietu ministru ir vienisprātis par to, ka ir nepieciešama vienošanās starp abām sarunu pusēm, savukārt iespējas, ka tāda tiek panākta, Rinkēvičs vērtēja kā “50 uz 50”. Viņš pauda pārliecību, ka jautājumu loks, kas skar Latvijas un citu ES dalībvalstu pilsoņu dzīves Lielbritānijā un Lielbritānijas pilsoņu dzīves ES, kā arī ekonomikas, drošības un aizsardzības sadarbība, ir tas, kur abām pusēm ir jāspēj rast kompromiss. Viņš piebilda, ka Latvija ir gatava uz to strādāt, ievērojot ES vienprātības principus.

Hants neslēpa raizes, ka sarunas var nevirzīties pareizā virzienā un varētu rasties situācija, kad nekāda vienošanās netiek panākta. “Ir jāsaprot, ka 27 ES dalībvalstis būs vienotas sarunās un tām arī ir jābūt vienotām. Vēlamies, lai tās saglabā pragmatismu un partnerību ar Lielbritāniju, jo jebkas, kas šīs divas lietas apdraudētu, būtu milzīga stratēģiska kļūda, kas atstātu sekas vēl vairākām paaudzēm,” uzsvēra Lielbritānijas ārlietu ministrs.

Ministrs neslēpa, ka pastāv risks, kad sarunās netiek panākta gala vienošanās, tomēr viņš vērsa uzmanību uz to, ka arvien vairāk valstis atzīst, ka tā būtu kļūda. Tāpat Hants atzina, ka vienošanās nepanākšana nozīmētu īstermiņa ietekmi uz Lielbritānijas ekonomiku, tomēr viņš skaidroja, ka Lielbritānijas tautsaimniecība atrastu veidu, kā atgriezties iepriekšējā līmenī un arī uzplaukt. Hants norādīja, ka viņu drīzāk satrauktu ģeopolitiskā ietekme, kādu var atstāt situācija, kurā vienošanās nav panākta.

“Mēs negribētu haotisku šķiršanos, kas apdraudētu draudzību ar Latviju un citām ES dalībvalstīm. Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ir izteikusi priekšlikumus, kas risina visas bažas, ko ES ir paudusi. Mums ir skaidra vīzija par nākotnes attiecībām starp abām pusēm, un ir jāveido ļoti stipra ekonomiskā, drošības un diplomātiskā partnerība starp Lielbritāniju un ES. Esam izteikuši šos priekšlikumus un saprotam, ka ES pusei ir daudz jautājumu par tiem, bet vēlamies, lai ES tiem pievēršas rūpīgi,” uzsvēra Lielbritānijas ārlietu ministrs.

Komentējot to, kā “Brexit” bez vienošanās ietekmētu britu valdības stabilitāti, Hants pauda pārliecību, ka daudzi cilvēki līdz šim nav novērtējuši tās izturību, noturību un apņēmību. “Valdība ir ļoti spēcīga un tā vēlas panākt pareizo risinājumu Lielbritānijai. Valdība ir skaidri izteikusies, ka ir jābūt spēcīgai partnerībai un sadarbībai starp abām pusēm. Svarīgākais, kāda būs mūsu šķiršanās – vai tā liks pamatus spēcīgai partnerībai, vai tā būs šķiršanās, kas atstās rūgtumu un dusmas,” vaicāja Hants.

Komentējot latviešu devumu Lielbritānijas tautsaimniecībā, Lielbritānijas ārlietu ministrs sacīja, ka ļoti daudz cilvēku no Latvijas Lielbritānijā strādā arī veselības aprūpē, tajā skaitā māsas un arī ārsti. Lielbritānija vēlētos, lai šie cilvēki arī pēc “Brexit” paliktu Lielbritānijā, teica ministrs, paužot pateicību visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas dažādās jomās devuši ieguldījumu Lielbritānijā.

Hants piebilda, ka nav nevienas Eiropas valsts, kas labāk par Latviju saprastu brīvības vērtību. Tāpat viņš pauda lepnumu, ka tieši Lielbritānija atzina Latvijas neatkarību nedēļu, pirms tika proklamēta Latvijas valsts, tādējādi var teikt, ka abām valstīm ir ciešas vēsturiskas saites. Hants arī pateicās Latvijai par pausto atbalstu Soslberi incidentā.

Arī Latvijas ārlietu ministrs pauda prieku, ka Lielbritānija ne tikai palīdzēja izcīnīt Latvijas neatkarību brīvības cīņās, bet arī atzina Latvijas neatkarību nedēļu pirms valsts proklamēšanas. Sarunās ar Lielbritānijas kolēģi Rinkēvičs konstatējis, ka starp abām pusēm pastāv labs politiskais dialogs un labas ekonomiskās attiecības. Puses runājušas arī par sadarbību stratēģiskās komunikācijas jomā un to, kā veicināt pieredzes apmaiņu un cīņu pret propagandu un informatīvo karu sociālajos tīklos.
“Pārrunājām sadarbību starp Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) un britu regulatoru. Zināms, ka vairāki Krievijas televīzijas kanāli ir reģistrēti Lielbritānijā. Redzam, ka vēl ir atsevišķi jautājumi, par kuriem jāvienojas. Varu teikt, ka Lielbritānijai ir absolūta izpratne par to, ko nozīmē informatīvais karš un nepieciešamība sadarboties, lai propagandu ierobežotu,” teica Rinkēvičs, piebilstot, ka diskusija starp Lielbritānijas un Latvijas amatpersonām par šo tematu jau ir bijušas dažādos līmeņos.

Latvijas ārlietu ministrs vienlaikus gan atzina, ka jautājumā redzams labs progress, tomēr katrā valstī ir likumi un to piemērošana ne vienmēr esot tikai regulatoru ziņā. Rinkēvičs atzina, ka pēdējā laikā dialogs ar Lielbritāniju un Zviedriju, kurā arī ir reģistrēti vairāki Krievijas telekanāli, ir uzlabojies.

Tāpat puses pārrunājušas arī NATO tematiku un reģionālās drošības jautājumus. “Esam apmierināti ar NATO Briseles samita rezultātiem, kā arī esam vienisprātis, ka visiem jāvelta vairāk pūļu aizsardzības izdevumu palielināšanai. Varam pateikties Lielbritānijai par to, ka tā kopā ar mums un Dāniju Latvijā veidos štābu, lai uzlabotu komandvadības struktūru. Esam arī vienisprātis, ka NATO un ES politikā attiecībā pret Krieviju uzņemtais kurss ir jāturpina,” uzsvēra Rinkēvičs, piebilstot, ka Latvija ir solidāra ar Lielbritāniju Solsberi incidentā, jo tas bijis ne tikai uzbrukums Lielbritānijai, bet pēc būtības agresija NATO un ES dalībvalsts teritorijā.

LA.lv