Latvijā
Sabiedrība

Mēs nekad neatteiksimies no savas vēstures. Reportāža no Lestenes 16

Timurs Subhankulovs/Latvijas Avīze

16. marta leģionāru piemiņas brīdī Lestenes Brāļu kapos šogad biežāk nekā citus gadus tika runāts par izaicinājumiem un briesmām, ar kādām šobrīd jārēķinās mūsu valstij. No runātāju mutēm skanēja aicinājumi gan audzināt jauniešos patriotismu, gan stāties Zemessardzē, būt gataviem aizstāvēt savu zemi un Latvijā runāt tikai latviski. Tāpat klātesošajiem tika atgādināts par Krievijas agresīvo politiku. Bija mudinājumi būt gataviem dažādām situācijām un provokācijām, tajā skaitā gaidāmo Saeimas vēlēšanu sakarā. Bet galvenais – nenoniecināt pašiem sevi un savu valsti.

Tukuma novada Lestenes Brāļu kapos atdusas vairāk nekā 1200 leģionāru, bet vēl 18 tūkstošu kritušo vārdi iekalti memoriālajās sienās. Ļaužu uz piemiņas brīdi, jādomā, aukstā un vējainā laika dēļ šogad bija sanācis nedaudz mazāk nekā iepriekšējās reizēs – laukumā pie pieminekļa “Dzimtene Māte – Latvija” pulcējās ap 500 gados jaunu un ne tik jaunu leģionāru pieminētāju. Viņu rindās zemessargi, jaunsargi, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības un Latviešu virsnieku apvienības, “Daugavas Vanagu” pārstāvji.

Ierasti plaša bija Nacionālā apvienības (NA) un tās Saeimas deputātu pārstāvniecība. Kāda jauniešu grupa bija ieradusies arī no Igaunijas. Starp ziedu nolicējiem redzēja Rīgas domes Jaunās konservatīvās partijas frakcijas vadītāju Jāni Bordānu un viņa partijas kolēģi Jutu Strīķi, kā arī “Vienotības” frakcijas vadītāju Rīgas domē Vilni Ķirsi. Valsts vadību pārstāvēja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA).

Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs Edgars Skreija, atklājot pasākumu, uzsvēra, ka leģionāri par savu uzdevumu uzskatījuši aizstāvēt savu zemi un tautu: “Neviens nedomāja par kaut ko citu, kad devās cīņā – tikai par Latviju. Par savas tautas interešu aizstāvēšanu”. Skreija kā pozitīvu “taisnības augšāmcelšanos” atzīmēja pagājušā gada nogales Saeimas lēmumu piešķirt Otrā pasaules kara dalībnieka statusu kā leģionāriem tā tiem, Latvijas pilsoņiem, kas karojuši frontē padomju pusē.

Tikmēr Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece atgādināja, ka latviešu leģionāri nav bijuši iesaistīti ne holokaustā, ne kara noziegumos, ne noziegumos pret cilvēci: “Leģionāri turēja fronti, traucējot padomju armijai no jauna okupēt Latviju. Nirnbergas tribunālā tika skaidri un gaiši pateikts, ka latviešu leģionāri nav noziedznieki. Mēs nekad neatteiksimies no no savas vēstures. Leģionāri ir mūsu tautas daļa. (…) Leģionāri savu valstsgribu pauda, karojot ar ieročiem rokās, ar domu un svētu pārliecību par brīvu un neatkarīgu Latviju. Arī emigrācijā leģionāri bija tie, kas aktīvi darbojās trimdas organizācijās un uzturēja dzīvu patriotisma garu.”

Pievēršoties mūsdienu procesiem, Saeimas priekšsēdētāja pieminēja kaimiņvalsts vadītāja atkārtoti izteikto nožēlu par PSRS izjukšanu: “Baltijas valstu pierobežā notikušajās mācības “Zapad 2017″ Krievija neizspēlēja aizsardzības operācijas, bet gan agresiju. Jāvaicā: kādēļ? Mums jābūt gataviem dažādiem scenārijiem, mums jābūt gataviem arī šobrīd aizstāvēt savu valsti. Kopā ar NATO nācijām, kas šobrīd atrodas Latvijā, mēs esam tam gatavāki nekā jebkad agrāk.”

Mūrniece uzrunā tāpat pieminēja šoruden gaidāmās Saeimas vēlēšanas: “Arī tās var izrādīties par vienu no Krievijas provokāciju mērķiem. Kā tas jau arī iepriekš noticis ar citām vēlēšanām Rietumvalstīs. Mēs nedrīkstam ļaut kādam nozagt mūsu vēlēšanas. (…) Nenoniecināsim paši sevi. Mums ir ar ko lepoties.”

Saistītie raksti

Vislielāko klātesošo atzinību un aplausus par spīti saltajam laikam tomēr izpelnījās Daugavas Vanagu Centrālās valdes priekšsēdētāja amatā nesen ievēlētā Gunāra Spodra emocionālā uzruna. “Daugavas Vanagu” vadītājs uzsvēra, ka “cīņa vēl turpinās”, taču ne vairs ar ieročiem, bet kultūras un valodas laukā. “Mugurkauls, kas šodien satur Latviju, ir latviešu valoda. Mums jābūt lepniem par to un tajā jārunā visur un vienmēr,” aicinot nekaunēties no savas valodas lietošanas paziņoja runātājs. Otra lieta, kas Latvijā būtu steigšus jākopj, ir patriotiskā audzināšana: “Ja neizaudzināsim jauno paaudzi kā Latvijas patriotus, tad nekā daudz no Latvijas nebūs.”

Galerijas nosaukums
LA.lv