Foto – LETA

Mēs paši sev apkārt veidojam krievisku dzīves telpu
 0

Bez latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nav arī Latvijas valsts. Vēršanās pret latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu ir vēršanās pret Latvijas valsti. To skaidri pauduši vadošie politiķi un Jaungada uzrunā arī Valsts prezidents. Beidzot!


Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154
Lasīt citas ziņas

Pirmkārt, šo atziņu vajadzētu izprast pašiem latviešiem. Apjēgt pēc būtības un iekļaut savā dvēselē. Sekot šai atziņai, kopt to katru dienu. Sadzīvē nevērīgi izturoties pret valodu un latvisku vidi, mēs paši sev apkārt veidojam krievisku dzīves telpu, daudzos radot ilūziju, ka visam krieviskajam te īstā vieta, kur zelt un plaukt. Gada pirmajā dienā televīzijas kanāli vēstīja, cik skaisti gadu miju sagaidīja citās zemēs. Esam Eiropas Savienības dalībvalsts, un cerēju, ka pirmās reportāžas būs no Eiropas galvaspilsētām. “Panorāmas” diktorei fonā Kremļa kurantu attēls un pirmā reportāža no Maskavas. Tikai pēc tam seko Parīze. Sadzīvisks sīkums, bet piederības sajūtu konkrētam reģionam neuzkrītoši veido. Pilienu pa pilienam, no dienas dienā. Iegāju latviskas mazpilsētas pasta nodaļā. Vitrīnā novietoti dažādi sīkumi – pildspalvas, apsveikumu kartītes, “Dzintara” kosmētika. Sagadīšanās pēc visas parfimērijas kārbiņas pret skatītāju izliktas ar sānu, uz kura uzraksti krievu valodā. Kastītes apgriezu otrādi – ar latviskajiem burtiem pret pircēju. Pasta darbinieces iepakojumam nebija pievērsušas uzmanību un sabēdājās, ka tagad arī visas cenu zīmītes būs jāpārsprauž otrā pusē. Ķēpāšanās nieku dēļ. Sadzīvisks sīkums, bet piederības sajūtu konkrētam reģionam veido. Graudiņš pie graudiņa, no dienas dienā.

Dzīvi ir krieviem tik mīļie mīti par krievu valodas mūžseno un dabisko klātbūtni mūsu zemē. Kopš sendienām Latvijā runājot latviski, krieviski un vāciski. Jāsaka skaidri un gaiši – krievi nekad nav bijusi pamattauta un šeit nav viņu etniskā dzimtene. Līdz Livonijas karam (1558 – 1585) slāvus Latvijas teritorijā varēja uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt. Krievu klātbūtne nostiprinājās, vien beidzoties Ziemeļu karam (1700 – 1721). Atlikušā gadsimta laikā Latvijas teritorija pakāpeniski nonāca Krievijas impērijas sastāvā un pie mums iebrauca impērijas ierēdņi. Ilgstoši atrodoties divgalvainā ērgļa skāvienos, krievu skaits pakāpeniski pieauga, bet nekad nesasniedza lielus apjomus. Apmēram četrus – sešus procentus. Masveidā krievi ieradās pēc Otrā pasaules kara.

 

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijā krievu valoda vienmēr ir bijusi kaklakungu pārvaldes valoda! Cara ierēdņu un padomju okupantu pārvaldes valoda, tāpēc nav nekāda pamata to pielīdzināt valsts valodai! Šo vienkāršā patiesība skaidrā latviešu valodā jāstāsta mītu cienītājiem katru mīļu brīdi.

 

Latviešiem stingri jāiestājas par latviešu valodas lietošanu ikdienā. Jābeidz ticēt brīnumiem. Dienu pēc parakstu vākšanas par krievu valodu kā otro valsts valodu nav glupā naivumā jāprasa Rīgas mēram, kā viņš rīkosies referenduma dienā. Tas sāk atgādināt dialogu starp lētticīgo sievu un dzērājvīru. Tu taču solījies vairāk nedzert, solījies taču!

Integrācijas pamatno-
stādnēs kā pirmā prioritāte minēta latviešu valoda. Šogad paredzēti dažādi interaktīvie kursi, speciālas programmas radio un televīzijā, tālmācības kursi. Būšot kampaņa “Runāsim latviski!”. Lai veicas, bet, manuprāt, prātīgāk atgriezties pie elementāras loģikas un valsts finansētajās skolās pāriet uz mācībām vienīgi valsts valodā.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.