Mobilā versija
+4.8°C
Aleksandrs, Doloresa
Sestdiena, 18. novembris, 2017
31. augusts, 2017
Drukāt

Mēs tagad esam sabesījušies… Pārņem šausmas par to, kā runā daudzi žurnālisti (47)

BNS foto/Scanpix/LETABNS foto/Scanpix/LETA

Nesen lasīju interviju, kurā galvenais uzsvars bija likts ne tikai uz to, kā runā latvieši vispār, bet uz to, cik profesionāli latviešu valodu lieto cilvēki, kuriem tas ir maizes darbs, kuriem valoda ir vienīgais “ķirurga skalpelis”, – žurnālisti.

Jāteic – situācija nav no labajām. Es neesmu par sterilu latviešu valodu, Dies’ pas’! Nē! Bet žurnālisti ir tie, no kuriem mācās lasītāji, skatītāji un klausītāji. Tātad – viņi ir sava veida skolotāji. Protams, kā viss šajā pasaulē, arī valoda attīstās un iegūst citas formas. Bet šoreiz runa ir par ko citu. Runa ir par profesionalitāti.

Jau ilgāku laiku sekoju amatbrāļu runai dažādos elektroniskajos masu medijos. Un tagad, kad mēģinu saklausīto “uzlikt uz papīra”, mani pārņem šausmas. Lai personiski nevienu neaizskartu, minēšu tikai medijus. Runātāji, ceru, paši sevi atpazīs.

 

Sarunas “kafijas tases ietvaros”

Viens no galvenajiem runasvīriem “TV Rīga24” runā šādi: “… nu tad nebesamies par to, ko nevaram izsist no Briseles…”, “… mēs tagad esam sabesījušies…”, “… vai mums netiek muhļītas lietas…”, “… vai esat runājis kafijas tases ietvaros?”, “… viņš ir nokratījies no sevis visos jautājumos…”, “… skolu reforma ir skaļš politisks kartupelis…”, “… vai liberāļi trāpīs šajā sentimentā…” (ar rokām rāda nogriezni), “… katram vienam ir tiesības…” (burtisks tulkojums no angļu “everyone”) utt.

Turklāt uzkrītoši, ka runasvīrs bieži vien uzdod jautājumus un nevis ļauj uzaicinātajam cilvēkam atbildēt, bet jaucas iekšā ar savām gudrībām, tādējādi intervējamais nereti vienkārši ir spiests pārtraukt savu sakāmo.

Kāds cits šā kanāla runasvīrs lielākoties jautājumus sāk šādi: “A kāpēc…” un gandrīz vienmēr uzaicinātos familiāri uzrunā vārdā – vienalga, tas ir ministrs vai godājams, sirms profesors; arī tajos gadījumos, kad uzaicinātie cits citu uzrunā ar “jūs” vai kā citādi, bet cieņpilni.

Citos komercmedijos dzirdam, ka “informāciju skorpolozi pārbauda”, “skaidrosim, kāpēc pircēji aplaužas”, ka ir tāds “portfeļu pārvaldīšanas daļas vadītājs”, ka Liepājas teātrī būs “letāla komēdija”, bet “ASV sniegs Ukrainai letālu militāro palīdzību”, ka “Face­bookā ik pa laikam kāds postē”, “četru stundu garā šova ir iestudēta” un “vai tas var būt par iemeslu uzlikt jautājumu par…”, bet “skolēni varēs trenēties uz jauna sporta stadiona”, ka “šai medicīnas iekārtai ir pamatīgs čehols” un “policija izpildās”, taču jābrīdina, lai “iedzīvotāji nešauj uz tejieni uz dullo”.

Pievienot komentāru

Komentāri (47)

  1. Iesaku mācīties ir lekcijas, kur var apgūt -Pareizrunas nozīme ikdienā.
    Pareizrunas nozīme ikviena indivīda dzīvē, kas atspoguļo viņa inteliģences līmeni,
    izglītības pakāpi, domāšanas procesus un palīdz savstarpējā saziņā.

  2. drausmīgi nekulturāli [iespējams viņi [šie žurnalisti] pa naktīm pieķēza Rīgu ar grafiti

  3. TV24 Rīga aidījumu vadītāji konstanti jauc pavēles un īstenības izteiksmes, jo īpaši Pēteris Apinis.

  4. Mani arī kaitina, makaroni tagad ir pasta, bet mums makaroni ir radziņi skaidiņas, nūdeles, gliemežvāki u.c. Tāpat kūciņas ir makaro(ū)ni. Varētu saukt ja tik ļoti gribas kūciņas vai cepumi “Makarūni”… Kas par pastām, tad kā ar tomāti pastu, zob pastu,…?

  5. mūsu ‘doņecka’, zagt prot, valodu apgūt nespēj

  6. Man vislabāk patika LR1 “ģimenes studijā” tā dēvētās vadītājas teksts: “… šodien studijā ir BĒRNU ĒŠANAS SPECIĀLISTE…”. TURPMĀK raidījuma laikā noskaidrojās, ka minētā speciāliste ir dietoloģe! :)) :)) Kā tagad “runā tauta uz ielas, tramvajā un virtuvē” ir sācies latviešu valodas KAŠMARŠOVS! Latvijas Telegrāfa aģentūras LETA ziņas un komentāri vispār ir kaut kas ārpus civilizētās pasaules pārstāvju smadzeņu darbības robežām!

  7. Piekrītu teiktajam attiecībā uz Ansi Bogustovu! Klausīties viņa vadīto raidījumus ir ĻOTI GRŪTI!!! AUSIS BEZ MAZ VAI JĀPAŅEM ROKĀ! Viņš uzdod plašas atbildes iespējamus jautājums un tad REGULĀRI mēdz runātāju pārtrauKT! ĻOTI PLAŠI IZVĒRSTS IR VIŅA RUNĀJAMAIS MATERIĀLS…Raidījums” 21.gs latvietis” ir spilgts piemērs!!! Bieži runātājs ir pārsteigts (tas jūtams!) par iejaukšanos, jo savu domu nevar pabeigt un klausītājs paliek PUSRATĀ, GAIDOT runātāja interesanto stāstījumu!?? VAI TIEŠĀM ŽURNĀLISTS NEGATAVOJAS RAIDĪJUMIEM ATBILDĪGI??? VAI TIEŠĀM VIŅŠ ”NEPAŠĶIR” LPP. ATPAKAĻ UN NEANALIZĒ SAVU VEIKUMU IZSKANĒJUŠAJĀ RAIDĪJUMĀ??? VAI TIEŠĀM TĀDS ”STILS” VIŅA DARBAM??? VAI TIEŠĀM VIŅAM PATĪK JŪSMOT PAR SAVIEM IZTEIKUMIEM UN ”GUDRĪBU”??? NESAPROTU!!! TAS TURPINĀS NE JAU PIRMO GADU UN NEKAS NEMAINĀS!?

  8. Latviešu Valodas Profesors Atbildēt

    Un paldies dievam, ka ir tādi žurnālisti, kuri neievēro noteiktos standartus. Man piem. patīk.Ir jārunā tādā valodā, kādā runā tauta uz ielas, tramvajā un virtuvē. Valoda mainās un ir pilna ar rusicismiem, angliskojumiem un vienalga ko. nesaprotu kas tur slikts. Ko tā tīrība dod izņemot ierobežotu iespēju izteikt savas domas. Man piemēram nav saprotams kā var iztikt bez vārda “davai”(angļu “let’s”) , vai kuram idiotam ienāca prātā lietot formu JŪS uzrunājot vienu cilvēku un tūkstošiem citu lietu kuru latviešu valodā vai nu nav, vai nedrīkst lietot tikai tādēļ, ka skan krieviski. Valoda tikai no tā iegūst! Vienīgi besī, ka “ka” vietā “kad” lieto. Bet visādi savādāk – nevajag iespringt, bet mainīt valodu tā, lai vecvecāki vispār nesaprot ko mazbērni runā. LOL

    • Gluži vienkārši es Atbildēt

      Atbilde atviešu (v)alodas (p)rofesoram! Kāpēc tā sauktajiem žurnālistiem jārunā tā, kā runā “tauta”, varbūt tomēr uzreiz jāpāriet uz ieslodzīto žargonu vai slengu?! Tāpat jo strauji notiek Latvijas sabiedrības lumpenizācija un kriminalizācija.

  9. jau divus gadus neiesledzu tv.

  10. Man “patīk” tie mūžīgie projekti.Piemēram,mākslas filma,vai teātra izrāde,kuru visi jau sen noskatījušies un aizmirsuši,tiek dēvēta par projektu.Tā sakot,forever.

  11. Ne jau tikai žurnālisti ir vainīgi šajos nesmukumos. Ko lai saka par reklāmu tekstiem? Vai tiešām prāmis uz Stoholmu attiet no 35 eiro? Vai TV tornī ekskursijas ir no 20 cilvēkiem? Vai kāds vispār padomā par uzrakstītā jēgu? Kāpēc ” NESMĒĶĒT 10 METRUS NO IEEJAS” Vai paši skolotāji runā parezā valodā? Pirms kāda laika Burtnieku skolas direktore “atremontēja sporta zāli” Un tā runā skolas direktore. Pat nesaprot ko pateikusi. Mēs visi lielākā vai mazākā mērā atļaujamies kropķot mūsu skaisto valodu, bet žurnālisti un oficiālās personas jo sevišķi.

    • Par to smēķēšanu tiešām grūti saprast.Nezinu arī kā runājot par remontu saka ATREMONTĒT.Laikam izremontē un pēc tam atremontē vai PA LIELAM ATRUNĀ. Ir arī jauni vārdu locīšanas paņēmieni no TV un radio žurnālistiem-CEPJAS 10 GAŽU atpakaļ.Briesmīgi klausīties un lasīt.

    • Latvijā jau sen neko neremontē un nemāca.Tikai atremontē un apmāca atremontēt.

    • Tāmnieks/luterānis Atbildēt

      Un kā Tev (Jums) patīk Latvijas simtgade un neskaitāmās Liniņa desmitgades ikdienas vēstures stāstījumos?! Krāšņāko kroni varētu uzlikt sporta komentētājam, kurš teica, ka tagad (pēc neizšķirta) hokejisti ies izdarīt bullīšus! Nemaz nepieminu arogances, indikācijas, monitoringus, korelēšanas un citas “izvirtības”. Bet viss tas skan tik lepni un pašu acīs ceļ šo tukšo salmu kūlēju pašapziņu!

  12. Liela problēma ir tajā, ka mūsdienās radio un televīzijā ir modē “brīvais formāts”, vai kā nu to tur sauc. Raidījumu vadītājiem jāgvelž no galvas un jāimprovizē. Lielākā daļa raidījumu ir tiešraides. Ēterā nedrīkst būt klusums un jābūt “dzīvām sarunām”. Turklāt manāms, ka “čomošanos” un slenga lietošanu redaktori arī atbalsta kā brīvas atmosfēras radīšanu. Pirmo reizi, kad LR1 dzirdēju jaunajā stilā, nodomāju, ka diktors iereibis. Domāju, ka nav viegli kameru vai mikrofona priekšā tādā tempā izdomāt ko pateikt, kā pareizi pateikt, arī tāpēc rodas absurdas kļūdas un muļķīgi jaunvārdi.

  13. Manuprāt, viena no būtiskākajām problēmām pēdējā laikā ir neprasme atšķirt “gaidīt” no “sagaidīt”. To jau vairs pat īsti par valodas kļūdu negribas saukt, jo ir kaut kāds traucējums teksta uztverē – tagad visu tikai “sagaida”, bet ir taču starpība, vai, piemēram, zemnieki gaida palīdzību, vai arī to sagaida. Nesaprotu, kāds tam cēlonis – svešu valodu ietekme te it kā nebūtu saskatāma.

  14. Tikpat neciešami ir klausīties supergludo runu, kad tiek ”veikts darba process”, kad tiek lietoti tikai svešvārdi , vai vajag vai nevajag. Pinas un piņķerējas gari un plaši, un klausītājs nevar sagaidīt, kad beidzot kāds domas graudiņš izbirs.

  15. Bieži nāk prātā kāda veca, bet patiesa anekdote par pirmo Latvijas laiku medicīnas profesoru, kam padomju kolēģi un komjaunieši pārmeta rupjību – sirmais kungs lekcijās lietojis nevis smalko svešvārdu “urīns”, bet pirmskara medicīnā pieņemto latvisko “mīzali”. Uz to profesors atbildēja – “mīzali” ir dabisks ķermeņa darbības galaprodukts, bet “urīns” irtas, kas sakāpj galvā tiem, kas izliekas smalkāki nekā patiesībā ir. Tā viš i…

  16. Jā. Tas nu tiešām tā ir, ka mūsu žurnālisti, laikam nav nemaz mācījušies kā profesionāli lietot valodu žurnālistikā.Arī tas, ka žurnālists pārtrauc savu iztaujāto cilvēku pusvārdā tik ļoti kaitina, sevišķi ikvakara raidījumos TV24,kurus vada Ansis Bogustovs.Iespaids tāds, ka galvenā persona ir nevis iztaujātais , bet pats raidījuma vadītājs.

  17. Raksta autorei, kura vēlas kritizēt žurnālistus, vajadzētu rūpīgāk pārskatīt savu valodu. Latviešu valodā rusicisms “uzsvars tiek likts” uzskatāms par barbarismu un šādas nozīmes vārdam uzsvars nav ( sk.tēzauru: uzsvars -a, v.
    1. Izcēlums (piemēram, domai, formas elementam runā, tekstā, mākslas darbā u. tml.).
    2. val. Zilbes izcēlums (izrunājot to augstāk vai spēcīgāk); šī izcēluma grafiskais apzīmējums; akcents (1).) Tas nav vienīgais autores valodas negludums, bet pats elementārākais.

  18. Teicams raksts. Šajā jautājumā vēl varētu pateikt ļoti daudz. Intervijas un/vai debates, pat ja piedalās interesanti cilvēki, bet vada Ansis Bogustovs, skatīties/klausīties nav IESPĒJAMS vispār.
    Bet pie mums vēl ir daudz citu problēmu, piem., zemnieki “slauc pienu”, nevis govi, “pļauj sienu,” nevis zāli vai gatavo sienu, veikalos “dārgas cenas”, nevis preces, ja paklausīties sporta žurnālistus, tad mums ir vieni TRIUMFATI….

  19. Ideāla analīze! Neesmu valodas speciāliste, bet skatoties TV raidījumus, ir kauns par tā saucamajām ētera personībām. Nerunājot nemaz par nepareiziem un kļūdainiem faktiem, valoda ir kā sētas puišiem, intervijas notiek kā pratināšanas vai arī intervētājs runā vairāk par viesi. Tāda augstprātība- domāt, ka skatītājiem šādas ētera personības viedoklis ir intetesants… arī attieksme pret intervējamiem ir zem katras kritikas, neskatoties uz to, kāda amatpersona vai speciālists tiek intervēts.
    NOŽĒLOJAMI.

  20. Ko dara VVC?

  21. Paldies par rakstu. Rodas jautājums par mūsu izglītības kvalitāti. Divpadsmit gadus mācīties, vēl 10.klasē nezināt reizrēķinu, nezināt, kas ir Igaunija, kas ir tās galvaspilsēta, kas ir Lietuva, kur tā atrodas – vai tas nav izmisums?! Žurnālisti, kuri beiguši augstskolu, neprot gramatiski pareizi rakstīt . Vismaz 20 reižu rakstu redakcijai, ka avārija notika nevis Tallinas un Brīvības IELU, bet gan Tallinas un Brīvības IELAS (vienskaitlī ) krustojumā. Mācījos padomju vidusskolā, kuru absolvēju pirms 55 gadiem…

  22. Ziniet, par tām žurnālistu frāzēm pilnīgi piekrītu, bet, kas attiecas uz pēdējo daļu par erudīcijas konkursiem, nav tik viennozīmīgi. Par to Cīruļputeni un krāsainajām grāmatām, manuprāt, tās ir informācijas pārbagātības sekas, kad cilvēka smadzenes vienkārši nav spējīgas to visu apstrādāt. Bet par Dž. Londonu, nu tie jau, manuprāt, padomju laiku izglītības sistēmas stereotipi par konkrēta daudzuma faktu obligātu zināšanu. Kāpēc visiem būtu jāpazīst Dž. Londons? Iespējams, tie, kas nepazīst Dž.Londonu zina, ko tādu, ko nezina Dž.Londona biogrāfijas pārzinātāji.

    • Tagad jaunā paaudze vispār neko nespēj atcerēties, pat elementāras ikdienas lietas. neprot bez GPS orientēties pat Latvijā (kaut kartei ar apdzīvotām vietām un vismaz galvenajiem ceļiem būtu jābūt zināmiem neskatoties kartē). Nezina ne tuvinieku dzimšanas/vārda dienas, ne citas svarīgus datus, grāmatas vienkārši nelasa, kā lai zinātu pasaules literatūras vai latviešu klasiķus.
      Es nezinu par kādu informācijas pārbagātību Jūs runājat – jauniešu galvās ir Toričelli tukšums.

    • Tāmnieks/luterānis Atbildēt

      Šīs nedēļas VIP raidījumā RPI (RTU) pasniedzēji pārliecinoši zaudēja studentiem!! Tās divas klukstes neko daudz nezināja un arī nezīmējās, bet gailis!
      Ja augstskolu mācību spēki nezin Durbes pili(!) un daudz kā cita, tad jādomā, vai ir vērts savus bērnus sūtīt šajā skolā.
      Malači studenti, sevišķi studente! Parādīja, ka jaunie nebūt nav zemē metami, kaut gan fons bija ļoti švaks.

  23. Pilnīgi piekrītu,beidzot kāds to pateicis.

    • Būtu labi, ja kāds kompetents cilvēks tiešām nopietni tam pievērstos un lūkotu to vērst uz labu, jo aizvien biežāk ir tā, ka šādu kļūdu dēļ teksts dažkārt pat nav saprotams. Bieži ir bijis tā, ka vienkārši jāpārtrauc lasīt, un tas tiešām ir nopietni un satraucoši.

  24. Interesanti,vai neviens no viņiem nav paklausījies savu runu kādā ierakstā…Kauns viņu vietā.Un tad vēl tā nemitīgā “”šis te,šo te,šajā te,šim te u.t.t. daudzināšana.Naglas kundze,kura tagad,ja nemaldos,strādā Briselē,spēja vienā stundu garā raidījumā pateikt šo te septiņdesmit trīs reizes.Es saskaitīju.To pašu dara Evelīnas kundze tv3 Bez tabu.Un bezgala prasti izklausās A.Ceriņa kunga ‘tutošana””viņam vienalga,kas ir raidījuma viesis,cik vecs u.t.t.Visi viņam ir labi ”čomi””,bet tas taču nenozīmē,ka čomiskās attiecības jādemonstrē publikai un jāuzrunā raidījuma dalībnieki priekšvārdos un uz tu.Tāds tutotājs tas puisis.Bet raksta autores piesauktie piemēri ir šokējoši.Liekas,ka “‘žurnālistu”dāmas un kungi savā dzīvē nav izlasījuši nevienu grāmatiņu latviešu valodā.Paldies raksta autorei!

  25. Skurpulozi un ar entuāzismu izlasīju rakstu. Ausīs duras, klausoties LR un acīs – lasot TV. Steiga,nevīžība,neprasme? Vai viss kopā? Ja jāizsaka kāds garāks, līdz šim nepazīts vārds, tad vajadzētu pirms raidījuma iemācīties to izrunāt vai uzrakstīt .

  26. Pateicība jau par to vien, ka jautājums par runas kultūru ir ticis pieminēts. Patiešām – žurnālisti ir sava veida skolotāji, kurus atdarina gan apzināti, gan neapzināti. Bargi runājot par žurnālistu runas kvalitāti … kaut kur pazuda jautājums par žurnālistu izglītības kvalitāti. Nav iespējams, ka runa sabojājās , līdz ko jaunais censonis ieraudzīja studijas videokameru. Es domāju, ka ar izglītības kvalitāti arī jāsāk. Tiem, kuru vervelēšanu jau esam spiesti klausīties, tiem es ieteiktu noskatīties pašiem savas runas ierakstu. Varbūt, ka rodas kāda pozitīva atziņa.

  27. Autorei taisnība – žurnālistu līmenis traģisks.
    Kauns lasīt un klausīties.

Draugiem Facebook Twitter Google+