BNS foto/Scanpix/LETA

Mēs tagad esam sabesījušies… Pārņem šausmas par to, kā runā daudzi žurnālisti 47

Nesen lasīju interviju, kurā galvenais uzsvars bija likts ne tikai uz to, kā runā latvieši vispār, bet uz to, cik profesionāli latviešu valodu lieto cilvēki, kuriem tas ir maizes darbs, kuriem valoda ir vienīgais “ķirurga skalpelis”, – žurnālisti.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Lasīt citas ziņas

Jāteic – situācija nav no labajām. Es neesmu par sterilu latviešu valodu, Dies’ pas’! Nē! Bet žurnālisti ir tie, no kuriem mācās lasītāji, skatītāji un klausītāji. Tātad – viņi ir sava veida skolotāji. Protams, kā viss šajā pasaulē, arī valoda attīstās un iegūst citas formas. Bet šoreiz runa ir par ko citu. Runa ir par profesionalitāti.

Jau ilgāku laiku sekoju amatbrāļu runai dažādos elektroniskajos masu medijos. Un tagad, kad mēģinu saklausīto “uzlikt uz papīra”, mani pārņem šausmas. Lai personiski nevienu neaizskartu, minēšu tikai medijus. Runātāji, ceru, paši sevi atpazīs.

Sarunas “kafijas tases ietvaros”

CITI ŠOBRĪD LASA

Viens no galvenajiem runasvīriem “TV Rīga24” runā šādi: “… nu tad nebesamies par to, ko nevaram izsist no Briseles…”, “… mēs tagad esam sabesījušies…”, “… vai mums netiek muhļītas lietas…”, “… vai esat runājis kafijas tases ietvaros?”, “… viņš ir nokratījies no sevis visos jautājumos…”, “… skolu reforma ir skaļš politisks kartupelis…”, “… vai liberāļi trāpīs šajā sentimentā…” (ar rokām rāda nogriezni), “… katram vienam ir tiesības…” (burtisks tulkojums no angļu “everyone”) utt.

Turklāt uzkrītoši, ka runasvīrs bieži vien uzdod jautājumus un nevis ļauj uzaicinātajam cilvēkam atbildēt, bet jaucas iekšā ar savām gudrībām, tādējādi intervējamais nereti vienkārši ir spiests pārtraukt savu sakāmo.

Kāds cits šā kanāla runasvīrs lielākoties jautājumus sāk šādi: “A kāpēc…” un gandrīz vienmēr uzaicinātos familiāri uzrunā vārdā – vienalga, tas ir ministrs vai godājams, sirms profesors; arī tajos gadījumos, kad uzaicinātie cits citu uzrunā ar “jūs” vai kā citādi, bet cieņpilni.

Citos komercmedijos dzirdam, ka “informāciju skorpolozi pārbauda”, “skaidrosim, kāpēc pircēji aplaužas”, ka ir tāds “portfeļu pārvaldīšanas daļas vadītājs”, ka Liepājas teātrī būs “letāla komēdija”, bet “ASV sniegs Ukrainai letālu militāro palīdzību”, ka “Face­bookā ik pa laikam kāds postē”, “četru stundu garā šova ir iestudēta” un “vai tas var būt par iemeslu uzlikt jautājumu par…”, bet “skolēni varēs trenēties uz jauna sporta stadiona”, ka “šai medicīnas iekārtai ir pamatīgs čehols” un “policija izpildās”, taču jābrīdina, lai “iedzīvotāji nešauj uz tejieni uz dullo”.