Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
13. oktobris, 2015
Drukāt

“Mēs un citi” vai “mēs”? Psihoterapeits un psihologs par bēgļu jautājumus (2)

1. Bēgļu jautājums Latvijas sabiedrībā izra

1no2
Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

* Stress šādā situācijā var būt, tas ir pilnīgi saprotams, teic Ivars Austers. Tā pamatā ir neziņa par to, kā būs (pieredzes trūkums) un aizspriedumainas bailes par savas vērtības iespējamo pazemināšanos (viņi sabojās mūsu asinis; ko citi turpmāk par mums domās).

* Sabiedrībā pastāv daži fundamentāli psiholoģiski procesi, kuriem mēs esam pakļauti. Viens no tiem – ļaudīm ir jābūt skaidrai izpratnei par to, kas mēs esam piederības nozīmē, t. i., kāda ir mūsu identitāte. Mūsdienu pasaulē identitātes ir daudzas un tās nav akmenī cirstas. Nedaudz izmainoties ārējai situācijai un kontekstam, cilvēkam vajadzētu spēt elastīgi mainīt grupu, kurai viņš pieder. Pēc nosaukuma tā var būt tā pati grupa – latvieši, bet saturam laika gaitā vajadzētu mainīties. Ja mēs nemainītos, tad dzīvotu, par sevi domājot, piemēram, kā 18. gadsimtā. Skaidrs, ka pēc piecdesmit gadiem latvieši nebūs tādi kā šodien.

* Cilvēkiem ir svarīgi, lai viņi spētu atvasināt pozitīvu priekšstatu par sevi no grupas, kurai pieder. Tā ir stipra motivācija, kas dažkārt liek uzvesties aizspriedumaini, reizēm varbūt pat diskriminēt kādas citas grupas pārstāvjus. Jo mums vajag saglabāt pozitīvo paštēlu. Savu grupu mēs vērtējam kā pārāku par citām. Mēs esam labi! Mēs esam labāki! Šis priekšstats ir izveidojies ilgā laikposmā. Bet kas tagad notiek? Kaut kādi cilvēki grib nākt šeit dzīvot, un mainīsies mūsu grupas sastāvs. Līdz ar to būs jāmaina viedoklis par to, kādi mēs esam, teic I. Austers.

* Daudzi no mums nav gatavi mainīt savu priekšstatu par to, kas un kādi mēs esam. Jo šā priekšstata radīšanā daudzus gadus ir investējuši. Arī pārliecību un priekšstatus var uzskatīt par ieguldījumu. Ja es tagad mainīšu šo viedokli, zaudēšu investīcijas, kuras daudzus gadus esmu veicis. Salīdzinājumam piemērs – kāds man grib atņemt gandrīz izmaksātu kredītā pirktu māju.

Saprotams, ka tad, kad tiek apdraudēti daudzu cilvēku identitātes pamati, priekšstatu kopa, kurā ir daudz investēts, cilvēki jūtas slikti. Ja kāds subjektīvā aspektā apdraud viņu vērtību, tas automātiski izraisa stresu fizioloģiskā nozīmē.

  1. Bēgļu jautājums Latvijas sabiedrībā izra
  2. * Ļaudis, kuri patlaban dzīvo stresā, sa

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Pie Kalē Francijā imigranti rada “jaunus resursus”, regulāri aplaupot fūres. Kas negrib tikt aplaupīts, brauc pa nakti, kad laupītāji guļ. Zviedrijā imigranti rada “jaunus resursus”, izvarojot sievietes, 10-11 gadīgas meitenes peldbaseinā. Zviedrija ir 1.vietā Eiropā izvarošanas ziņā, sievietēm vairs nav droši iet vienai pašai pa ielu.

  2. Pirmkārt, derētu virsrakstu gramatiski pareizi uzrakstīt.
    Otrkārt, stresa nav, jo latvieši kā vienota kopīga valsts tāpat nevar izdzīvot. Varbūt kļūdos, bet tad citi rādīs piemēru, mēs tikai pēc tam
    Kamēr mēs būsim vairākumā, viņi paši gribēs aiz žoga. Nebūs veiksmes stāsta, tāda nav nekur.
    Cik krievu ir integrēts 75 gados? Labāk būtu pajautāt, cik latviešu ir pārkrievojušies?

Gribi pilnībā mainīt stilu? Kā spert pirmo soli, iesaka stiliste Una BernatovičaLūdzu, pastāstiet, kas jādara, lai sieviete pilnībā mainītu savu stilu! Kā panākt efektu, lai neviens viņu vairs nepazīst? ILONA KULDĪGĀ
Pieci sejas kopšanas rituāli pārejai uz "ziemas laiku"Mainoties gadalaikiem, jāmaina sejas kopšanas paradumi.
Draugiem Facebook Twitter Google+