“Mēs un citi” vai “mēs”? Psihoterapeits un psihologs par bēgļu jautājumus 2
Bēgļu jautājums Latvijas sabiedrībā izraisījis lielu viļņošanos. To ar satraukumu un bažām apspriež sabiedriskajā transportā, veikalos, uz ielas. Kas ir šā stresa pamatā? Kā to varētu mazināt? Par to savas domas izsaka Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes psiholoģijas nodaļas profesors sociālajā psiholoģijā IVARS AUSTERS un psihoterapeite, psihoterapijas maģistre INESE PUTNIECE.
* Stress šādā situācijā var būt, tas ir pilnīgi saprotams, teic Ivars Austers. Tā pamatā ir neziņa par to, kā būs (pieredzes trūkums) un aizspriedumainas bailes par savas vērtības iespējamo pazemināšanos (viņi sabojās mūsu asinis; ko citi turpmāk par mums domās).
* Sabiedrībā pastāv daži fundamentāli psiholoģiski procesi, kuriem mēs esam pakļauti. Viens no tiem – ļaudīm ir jābūt skaidrai izpratnei par to, kas mēs esam piederības nozīmē, t. i., kāda ir mūsu identitāte. Mūsdienu pasaulē identitātes ir daudzas un tās nav akmenī cirstas. Nedaudz izmainoties ārējai situācijai un kontekstam, cilvēkam vajadzētu spēt elastīgi mainīt grupu, kurai viņš pieder. Pēc nosaukuma tā var būt tā pati grupa – latvieši, bet saturam laika gaitā vajadzētu mainīties. Ja mēs nemainītos, tad dzīvotu, par sevi domājot, piemēram, kā 18. gadsimtā. Skaidrs, ka pēc piecdesmit gadiem latvieši nebūs tādi kā šodien.
* Cilvēkiem ir svarīgi, lai viņi spētu atvasināt pozitīvu priekšstatu par sevi no grupas, kurai pieder. Tā ir stipra motivācija, kas dažkārt liek uzvesties aizspriedumaini, reizēm varbūt pat diskriminēt kādas citas grupas pārstāvjus. Jo mums vajag saglabāt pozitīvo paštēlu. Savu grupu mēs vērtējam kā pārāku par citām. Mēs esam labi! Mēs esam labāki! Šis priekšstats ir izveidojies ilgā laikposmā. Bet kas tagad notiek? Kaut kādi cilvēki grib nākt šeit dzīvot, un mainīsies mūsu grupas sastāvs. Līdz ar to būs jāmaina viedoklis par to, kādi mēs esam, teic I. Austers.
* Daudzi no mums nav gatavi mainīt savu priekšstatu par to, kas un kādi mēs esam. Jo šā priekšstata radīšanā daudzus gadus ir investējuši. Arī pārliecību un priekšstatus var uzskatīt par ieguldījumu. Ja es tagad mainīšu šo viedokli, zaudēšu investīcijas, kuras daudzus gadus esmu veicis. Salīdzinājumam piemērs – kāds man grib atņemt gandrīz izmaksātu kredītā pirktu māju.
Saprotams, ka tad, kad tiek apdraudēti daudzu cilvēku identitātes pamati, priekšstatu kopa, kurā ir daudz investēts, cilvēki jūtas slikti. Ja kāds subjektīvā aspektā apdraud viņu vērtību, tas automātiski izraisa stresu fizioloģiskā nozīmē.
