Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
24. februāris, 2015
Drukāt

Diāna Jance: Mēs un viņi? Nē, mēs! (6)

jance_2

Latvijā pavisam kopā dzīvo vairāk nekā 170 tautību pārstāvju.

Tomēr tāls ceļš ir no Mazirbes lībiešu pēcnācēju apdzīvotajām teritorijām līdz Latgales vecticībnieku ciemam un reizēm tikpat tāls – no vienas tautības līdz otrai. Padomju okupācijas laikā Bolderājā celtajām silikātķieģeļu daudzstāvu mājām ir maz kopīga ar trīsdesmito gadu savrupmājām Teikas rajonā. Tomēr mēs visi dzīvojam šeit, savā dzimtenē, strādājam un izglītojamies, attīstot mūsu valsti, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Vai arī visiem tiem, kuriem rūp Latvija, tās nākotne, ir tāls ceļš vienam pie otra? Pēdējā laikā īpaši daudz dzird, ka mūsu krievi Latgalē atbalstot Krievijas valsts politiku.

Aizritējušā gada laikā Latgalē esmu bijusi divas reizes. Rīgā uzskata, ka Latgalei Krievija ir daudz tuvāka par Eiropas Savienību. Tieši tā, jo “viņi” taču “tur” skatās tikai Krievijas TV. “Viņi” latviski nesaprot un vēl vairāk – negrib saprast. Abos ceļojumos biju plānojusi satikties ar “viņiem”. Ar tiem cittautiešiem, krievvalodīgajiem, kā “viņus” dēvē dažādi neatkarīgās Latvijas pētījumu un socioloģisko aptauju centri. Nedaudz maigāk skan “mazākumtautības” pārstāvji, minoritātes. Bieži tiek uzsvērts, ka latviešu un cittautiešu dzīves uzskati būtiski atšķiras. Man liekas, ka šie apzīmējumi tikai šķeļ.

Latvija lepojas ar daudzajiem cittautiešiem, kuri pārstāv Latviju. Vienmēr tiek uzsvērta viņu tautība. Vai tas tiešām ir tik svarīgi? Manos senčos ir gan turks, gan igauņi, bet vai tāpēc 21. gadsimta Latvijā esmu mazāk latviete? Francijā, Amerikā, Zviedrijā un Somijā pēc naturalizācijas eksāmena nokārtošanas sveštautietis kļūst par savējo – francūzi, amerikāni, zviedru un somu – un ar to lepojas.

Fakti liecina, ka kopumā tikai 2,8 procentiemlīdz 17 gadus veciem jauniešiem nav Latvijas pilsoņu pases. Latgalē daudziem ir krievisks vārds un latvisks uzvārds vai otrādi. Tātad – tautības ir sajaukušās. Un, ja Ivanam Kalniņam es jautāju, ko viņam nozīmē Latvija, un septiņpadsmitgadīgais Ivans man atbild – tā ir mana Dzimtene, kuru es mīlu un kuru pēc skolas beigšanas vēlos aizsargāt, kļuvis par Latvijas armijas kareivi, man nav iemesla viņam neticēt. Tāpat arī nav iemesla neticēt Kārlim Ivanovam, kura dzimtā valoda ir krievu valoda, un daudziem citiem. Šie jaunieši ir Latvijas pārstāvji un reprezentēs mūsu valsti visur, kur vien viņu ceļi nākotnē aizvedīs. Pasaulē viņus sauks par latviešiem.

“Kā vēlaties, lai jūs sauc – Latvijas krievi, krievi, latvijieši vai latvieši?” – “Protams, mēs esam latvieši,” man atbild Rēzeknes mazākumtautību skolas vecāko klašu skolēni. “Mēs nepazīstam Krieviju, mūsu mentalitāte ir latviešu. Mums ir viena valsts valoda, un ar to pilnīgi pietiek. Ieraksts pasē nav taisnīgs, mēs gribam būt vienkārši Latvijas pilsoņi.”

Daudzās mājsaimniecībās Latgalē redzami tikai Krievijas TV kanāli. Propaganda ir nomācoša un pazemojoša. Starp citu, Krievijas TV kanālus skatīties ir lētāk. Daudzviet pierobežā Latvijas TV ir grūti uztverama. Tomēr gandrīz pie pašas Latvijas robežas ar Krieviju Latgales krievvalodīgie iedzīvotāji turpina būt Eiropas Savienības pilsoņi un nepilsoņi. “Mēs esam Latvijas pilsoņi, un mūs nevar aizsargāt Krievija. Nav godīgi teikt, ja jūs esat krievi, jums jādzīvo Krievijā, tas būtu tāpat, ja kādu ar labām angļu valodas prasmēm sūtītu uz Angliju. Krievija mums ir sveša valsts,” uzsver Rēzeknes jaunieši.

Latvijā ir 76 pilsētas un 261 lielciems, 819 vidējciemi, 2078 mazciemi, 5435 skrajciemi, 243 vasarnīcu ciemi un 43 aprūpes ciemi. To ir tik daudz, ka tos var apbraukt, izbraukt cauri, var apstāties un var pabraukt garām. Domāju, ka nevienā no tiem nedzīvo tikai etniskie latvieši vien. Protams, Latvijā ir arī latviešu skolas, kurā meitene, protams, pilsone, ar latvisku vārdu un uzvārdu rūpīgi izzīmē kaimiņvalsts prezidenta portretu un vienā no Latvijas mazākumtautību valodām uzvaroši saka – tas ir mans prezidents.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Tā tāda lūzeru domāšana Atbildēt

    Latvijas pilsoņi visi ir LATVIEŠI. Tie kuri grib runāt par savu izcelsmi var minēt arī savu senču izcelsmi. Būtu ļoti dīvaini ka kāds kurš dzimis Amerikā neteiktu, ka viņš ir amerikānis, vienalga kas viņa vecāki.
    Es neesmu latvietis – tā ir tāda lūzeru domāšana.

  2. Izvēlēties savu latvisko Atbildēt

    Ir ļoti muļķīgi starp 2 miljoniem meklēt 17 tautības. Tad sanak tādi nevienam nevajadzīgi pusklaidoņi. labāk meklēt latviskā mierīguma, strādīguma un izturības saknes. Tieši saknes, jo ja neiesakņosimies šeit dzimtu dzimtām, tad viss ir garām

  3. Randy, BR-Deutschland & Latvia, EU Atbildēt

    Meitenei pozitiiva attieksme. Ja attieciibaa uz Latgali taa ir arii objektiiva – no sirds priecee.

  4. Kas izdomāja okupantus un kolonistus saukt par nepilsoņiem? Jeļcins vai Guntis Ulmanis?

    • Kas izdomāja okupantus un kolonistus saukt par mazākumtautību?

      • paši krievi kopā ar Eirokomisāru. bet pa to laiku mainījās komisāri un ir mainījies uzskats. Pat eirokomisāri uzskata ka multikulturālisms ir izgāzies un katram, kas grib dzīvot kādā valstī ir jādzīvo tā, kā dzīvo šis zemes pamatnācija.

Objektu Dobelē saista ar 11. septembri; dome aicina nedramatizēt (5)Sociālajos tīklos izraisījusies diskusija par Dobeles pilsētas domes fasādeis piestiprināto lidaparāta astes daļas mulāžu, kas daļai vērotāju likusi atcerēties 11. septembra notikumus ASV. Domes pārstāve Dzintra Matisone aicina šo instalāciju skatīties kontekstā ar ikgadējo Lielo sniegavīru saietu un nesaistīt ar traģēdijām.
Draugiem Facebook Twitter Google+