Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
4. marts, 2015
Drukāt

Mēs viena tauta, mums likten’s viens. Saruna ar arhibīskapi electa Laumu Zušēvicu (5)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs
Uzziņa

Laumas Zušēvicas dzīves gājums

Dzimusi 1954. gada 3. jūlijā Klīvlendā (ASV).

1976. gadā ieguvusi bakalaura grādu reliģijas zinātnē un valodās Klīvlendas Valsts universitātē un turpinājusi studijas Jēlas universitātē, kur 1978. gadā ieguvusi maģistra grādu reliģijas zinātnēs, specializējoties Jaunās Derības ekseģēzē un vēsturē. 1980. gadā saņēmusi Jēlas universitātes M.Ph. grādu reliģiskās zinātnēs.

Ordinēta mācītājas amatā 1978. gadā. 1980. gadā kļuvusi par Ņujorkas latviešu draudzes mācītāju. 1995. gadā ievēlēta par LELBA vidienes apgabala prāvesti un 2005. gadā – par LELBA pārvaldes priekšnieci.

Precējusies ar arhitektu Ivaru Zušēvicu, ģimenē ir divas meitas – Zīle un Kaija.

“”Latvijas Avīzi” lasām bieži, jo vienam no mūsu Milvoku draudzes locekļiem radi no Latvijas to regulāri piesūta pakās pa vairākiem numuriem uzreiz, un Osvalds Moks, izlasījis pats, atnes laikrakstus uz draudzes grāmatu galdu,” stāsta Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas (LELBĀL) arhibīskape electa Lauma Zušēvica.

L. Zušēvicu 19. aprīlī oficiāli konsekrēs amatā, un tad viņa kļūs pilntiesīga LELBĀL arhibīskape, saņemot arhibīskapa zizli no Elmāra Ernsta Rozīša, kurš šos amata pienākumus pildījis jau trīs termiņus pēc kārtas, kopumā 21 gadu.

LELBĀL arhibīskapa vēlēšanās bija trīs kandidāti, un kopumā balsošanā piedalījās 196 draudžu garīdznieki un pārstāvji desmit valstīs – ASV, Austrālijā, Beļģijā, Jaunzēlandē, Kanādā, Krievijā, Latvijā, Lielbritānijā, Vācijā un Zviedrijā. Par Laumu Zušēvicu balsoja 140 vēlētāji. Viņa bija nominēta amatam arī pirms septiņiem gadiem, taču toreiz izlēma nekandidēt, bet tagad teic, ka ir sakrājusi vajadzīgo pieredzi: “Deviņus gadus strādāju par arhibīskapa Rozīša vadītās baznīcas viceprezidenti un šajā laikā esmu ļoti daudz iemācījusies.”

– Jūs mācītājas amatā esat jau nokalpojusi 36 gadus. Vai tas bija bērnības sapnis – kļūt par mācītāju?

L. Zušēvica: – Uzaugu latviskā ģimenē. Māte vienmēr bija aktīva draudzes darbā un gaidu organizācijā, un paps arī to vienmēr atbalstīja. Latviešu skolā es dziedāju korī, ansamblī, un man ļoti patika iet baznīcā, būt dievkalpojumos. Jā, es vienmēr biju gribējusi būt mācītāja.

Šogad paiet 30 gadi, kopš kalpoju Milvoku Sv. Trīsvienības draudzē, un tā ir svētīta ar ļoti aktīviem, sirsnīgiem un dziļi ticīgiem locekļiem, kas līdz ar manu ģimeni visus gadus ir atbalstījuši manu darbu Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā Amerikā (LELBA) un LELBĀL.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Pirms 18 gadiem ,vienu gadu, biju Milvokos un man bij tā laime dzirdēt mācītājas Laumas sprediķus, sajust latviešu kopību, justies kā Latvijā.Viņa ir gudra, talantīga ( dziedātāja un dejotāja), asprātīga, atsaucīga īsta sabiedrības dvēsele, par ko pārliecinājos Latviešu nama sarīkojumos.Vissiltākās atmiņas
    par to laiku. Ļoti sirsnīga, izpalīdzīga draudze, neaizmirstami Ziemsvētku un Lieldienu Dievkalpojumi.
    Paldies visiem, vēlu veselību, sirdsmieru un mīlestību. Marija.

  2. ko viņa uzbāžās ar savu tumsonību.Vai nepietiek ar tik daudzām sektām kuras visas maļ par savu lielo taisnību,bet tauta veidojas kašķīga,ja nav vienots garīgums..Ja Jēzus atbrīvojies no važām debesīs,tad arī baznīcā sen jau vajadzēja Jēzum noņemt piekaltās važas.

  3. katrs savā vietā Atbildēt

    Sievietes nav vīrieši, un vīrieši nav sievietes.

  4. Ziedojiet,ziedojiet ... Atbildēt

    Nekrajiet baznicas naudu bankas,atsakieties no pasakainajam algam un baznicas torni varesiet pat apzeltit.

  5. sieviete nezina savu vietu

Draugiem Facebook Twitter Google+