Mēs viena tauta, mums likten’s viens. Saruna ar arhibīskapi electa Laumu Zušēvicu 5
“”Latvijas Avīzi” lasām bieži, jo vienam no mūsu Milvoku draudzes locekļiem radi no Latvijas to regulāri piesūta pakās pa vairākiem numuriem uzreiz, un Osvalds Moks, izlasījis pats, atnes laikrakstus uz draudzes grāmatu galdu,” stāsta Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas (LELBĀL) arhibīskape electa Lauma Zušēvica.
L. Zušēvicu 19. aprīlī oficiāli konsekrēs amatā, un tad viņa kļūs pilntiesīga LELBĀL arhibīskape, saņemot arhibīskapa zizli no Elmāra Ernsta Rozīša, kurš šos amata pienākumus pildījis jau trīs termiņus pēc kārtas, kopumā 21 gadu.
LELBĀL arhibīskapa vēlēšanās bija trīs kandidāti, un kopumā balsošanā piedalījās 196 draudžu garīdznieki un pārstāvji desmit valstīs – ASV, Austrālijā, Beļģijā, Jaunzēlandē, Kanādā, Krievijā, Latvijā, Lielbritānijā, Vācijā un Zviedrijā. Par Laumu Zušēvicu balsoja 140 vēlētāji. Viņa bija nominēta amatam arī pirms septiņiem gadiem, taču toreiz izlēma nekandidēt, bet tagad teic, ka ir sakrājusi vajadzīgo pieredzi: “Deviņus gadus strādāju par arhibīskapa Rozīša vadītās baznīcas viceprezidenti un šajā laikā esmu ļoti daudz iemācījusies.”
– Jūs mācītājas amatā esat jau nokalpojusi 36 gadus. Vai tas bija bērnības sapnis – kļūt par mācītāju?
L. Zušēvica: – Uzaugu latviskā ģimenē. Māte vienmēr bija aktīva draudzes darbā un gaidu organizācijā, un paps arī to vienmēr atbalstīja. Latviešu skolā es dziedāju korī, ansamblī, un man ļoti patika iet baznīcā, būt dievkalpojumos. Jā, es vienmēr biju gribējusi būt mācītāja.
Šogad paiet 30 gadi, kopš kalpoju Milvoku Sv. Trīsvienības draudzē, un tā ir svētīta ar ļoti aktīviem, sirsnīgiem un dziļi ticīgiem locekļiem, kas līdz ar manu ģimeni visus gadus ir atbalstījuši manu darbu Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā Amerikā (LELBA) un LELBĀL.
