Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
8. aprīlis, 2014
Drukāt

Kūtsmēslu krātuvēm vajag 320 miljonus eiro, valsts palīdz ar četriem
 (9)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Lauku atbalsta dienests (LAD) aprīlī izsludinās pieteikšanos atbalsta saņemšanai pasākumā “Lauku saimniecību modernizācija”, kur četri miljoni eiro ir paredzēti kūtsmēslu krātuvju būvniecībai, pārbūvei un vajadzīgo būvmateriālu un iekārtu pirkumiem. Zemkopības ministrijā (ZM) nekomentē, vai naudas pietiks visiem gribētājiem. ZM Lauksaimniecības departamenta direktores vietniece Iveta Ozoliņa teic, ka atbalsts paredzēts betonētu pakaišu kūtsmēslu krātuvju būvniecībai un šķidrmēslu krātuvēm, tostarp slēgta tipa un lagūnas ar pārklājumu krātuvēm.

Kam vajadzīgas 
krātuves


Ministru kabineta noteikumi nr. 628 “Īpašas vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs” pēc šā gada 27. jūlija paredz kūtsmēslu krātuvju esamību visās saimniecībās, kur ir vismaz desmit dzīvnieku vienības, bet īpaši jutīgajās teritorijās – piecas un vairāk dzīvnieku vienības. Paskaidrošu, ka viena dzīvnieku vienība ir nosacīts dzīvnieks, kas gada laikā ar kūtsmēsliem saražo 100 kg slāpekļa. Piemēram, septiņas govis atbilst desmit dzīvnieku vienībām, 10 nobarojamās cūkas – trīs dzīvnieku vienībām, bet 100 zosis – vienai dzīvnieku vienībai.

Valsts vides dienests patlaban pārbaudījis aptuveni 60% no 2010. gada lauksaimniecības skaitīšanā fiksētajām kūtsmēslu krātuvēm un secinājis, ka aptuveni puse neatbilst kūtsmēslu glabāšanas prasībām.

Sods par krātuvju neesamību pēc šā gada 28. jūlija fiziskajai personai būs līdz 700 eiro, bet juridiskajai personai līdz 4300 eiro. I. Ozoliņa teic, ka sarunās ar EK, visticamāk, neizdosies panākt kūtsmēslu krātuvju termiņa pārcelšanu uz vēlāku laiku.

Jāuzbūvē 
astoņos mēnešos


LAD par projektu apstiprināšanu lems līdz šā gada 30. septembrim, bet projektam jābūt īstenotam ne vēlāk kā līdz 2015. gada 1. jūnijam, informē ZM. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs intervijā “Latvijas Avīzei” iepriekš uzsvēra – saimniecības, kurām nebūs kūtsmēslu krātuvju, nevarēs pretendēt uz ES atbalstu citos pasākumos.

Atbalsta intensitātes pamatlikme kūtsmēslu krātuvju būvniecībai vai pārbūvei – tikpat liela, cik tā bija iepriekšējās projektu pieņemšanas kārtās, proti, 40%. Vēl papildus 5% lielu atbalstu no projekta attiecināmajām izmaksām saņems personas, kas projekta iesnieguma iesniegšanas dienā būs jaunākas par 40 gadiem. Papildu 10% atbalsta intensitāti saņems saimnieki, kas darbojas mazāk labvēlīgajos lauku apvidos. Tāpat atbalsta intensitāti par 10% palielinās piensaimniekiem, uz kuriem attiecas padomes 2007. gada 22. oktobra regulas (EK) nr. 1234/2007 nosacījumi.

Tātad maksimāli iespējamā atbalsta intensitāte ir 65%, iepriekšējos pasākumos tā bija 70% liela. 
Latvijas Lauku konsultāciju centra mājas vietnē var izvēlēties tehniskās kūtsmēslu krātuvju skices dažāda lieluma lopkopības saimniecībām. Ar šo skiču palīdzību saimnieki var saprast, kāds risinājums viņu saimniecībām būtu vislabākais.

Viedoklis


Dainis Arbidāns, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra konsultants, eksperts veterinārmedicīnā: “Kūtsmēslu krātuvju izveidei atvēlētie 4 miljoni eiro ES fondu modernizācijas projektu ietvaros problēmu Latvijā līdz 27. jūlijam, visticamāk, neatrisinās, tomēr tas ir labāk nekā apaļa nulle. Pēc LLKC datiem, Latvijā patlaban aptuveni 4000 saimniecību ar šo vides aizsardzībai svarīgo jautājumu nav tikušas galā. Pēc ļoti aptuveniem aprēķiniem, minimālie ieguldījumi, kas vēl nepieciešami mēslu krātuvju izbūvei, valstī kopā ņemot, varētu būt vismaz 320 miljoni eiro. Kārtējo reizi gribu atgādināt, ka atbalsts šim mērķim bija pieejams jau kopš 2004. gada un daļa lopkopju to ir sekmīgi izmantojuši. Diemžēl ir saimnieki, kam līdz šim nepietika resursu ieguldījumiem mēslu krātuvēs. Tādēļ iesaku ikvienam lopkopim, kam krātuves izveide ir nepieciešama, sagatavot plānu, kā šo problēmu risināt, un ķerties pie darba.”

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Jau 20 gadus iznīcina mazos piensaimniekus vietējie klērki (Zemkopības ministrija + PVD). Tie dabas piesāņotāji ir lielie ,biezie(zagļi).Mazajam nepietiek mēsli zemes ielabošanai. Tas virzīts speciāli lai iznīcinātu mazos piensaimniekus (kokurentus).
    Tie vietējie klerki (Eiropas Savienības pakalpiņi),kuri barojas no nodokļa unEiropas naudas izdarīs visu,lai sava āda būtu vesela. Tas skaitās pilsoņu karš. Tā iznīcina lauku tautu.

  2. izskatās, ka manām 50 galvām likteni izlēmusi ES un ierēdņi

  3. Kā var Eiropa prasīt un sodīt , ja viņiem pašiem nav.Mūsu ierēdņi atkal tēlo labiņos.

  4. jebkurā normālā saimniecība jau tāda ir,kur tad tas mēslus liek tagad

    • vedu uz lauka un gāžu čupā(kūtsmēsli ar salmiem, piesietā turēšana), peļķe lielā ka par 20-25m2 neveidojas un negāžu grāvja malās bet ieplakās kuras katru kadu mainās un katru gadu izkaisu un mainu laukus.

  5. pilnīgas muļķības un vietējo ierēdneļu lobijs ES naudas apguvējiem bet ne ieguvums mazajām fermām-aizbrauciet ,paskataties,kā izskatās mazās fermas Austrijā,kalnu kūrortu viducī-tur nespiež mazo ražotāju taisīt mēslu krātuves ar zeltītām maliņām……

    • grib Latvijā mazos nolikvidēt ,jo tie jau pārsvarā ir pirmspensijas gados ,gribas vēl kādu gadiņu pastrādāt ,bet laikam jau nesanāks

  6. Rakstā var izlasīt, ka septiņas govis atbilst desmit dzīvnieku vienībām -pareizi gan būtu, ka desmit govis atbilst septiņām dzīvnieku vienībām!

  7. Ir jau milzīga daudzstāvu mēslu krātuve, kam vēl jaunu būvēt?

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepesSIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (5)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+