Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
13. maijs, 2013
Drukāt

Mēslo uz labu laimi – izpēti veic retais

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Augšņu agroķīmiskā izpēte, ko veic Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD), pēdējo sešu gadu laikā veikta vien 10 procentiem lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

 

Jāteic, daļa lauksaimnieku mēslošanas plānu sastādīšanā izmanto dažādu pakalpojumu sniedzēju veiktās augšņu analīzes, līdz ar to pašu lauksaimnieku rīcībā ir informācija par nedaudz lielāku lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību.

 

Sekas neizdarībai

“Liela daļa Latvijas lauksaimnieku audzē kultūraugus, nezinot augsnes agroķīmisko īpašību rādītājus. Notiek mēslošana uz labu laimi, tāpēc patlaban redzam sekas,” teic Valsts augu aizsardzības dienesta Agroķīmijas departamenta direktore Skaidrīte Rulle. Pērn reprezentatīvā lauku saimniecību izlases kopā – 127 saimniecībās 10 000 ha platībā – veiktā augšņu agroķīmiskā izpēte parādīja, ka Latvijā augsnes ne tikai kļūst skābākas, bet tajās – 48,8% izlases kopas augšņu – ir arī ļoti mazs fosfora daudzums. Fosfors ir svarīgs nosacījums labas ražas gūšanai.

“Viens no vissvarīgākajiem iemesliem zemajam fosfora saturam varētu būt nesabalansēta mēslošanas līdzekļu lietošana,” teic S. Rulle.

Savukārt skābu augšņu auglības atjaunošana lauksaimniekiem prasa papildu naudas ieguldījumu kaļķošanā. Skābās augsnēs vairumam Latvijā audzēto kultūraugu nevar iegūt optimālu, pārējiem augsnes agroķīmiskajiem rādītājiem (organisko vielu, kālija un fosfora saturam) atbilstošu ražu.

Augšņu agroķīmiskā izpēte Latvijā ir obligāta vien īpaši jutīgajās teritorijās (bijušais Bauskas, Dobeles, Jelgavas un Rīgas rajons), tomēr arī šo teritoriju lauksaimnieki ne vienmēr agroķīmisko izpēti veic noteiktajos termiņos un visā apsaimniekotajā platībā. Līdz ar to izpētes apjomi Latvijā pa gadiem ir ļoti nevienmērīgi, tā 2007. gadā izpētei bija pieteikti 75 992 ha, 2011. gadā – 15 387, bet pērn – 25 776 ha. Saskaņā ar labojumiem Ministru kabineta noteikumos, sākot ar šo gadu, mēslošanas plānu sastādīšanā agroķīmisko izpēti lauksaimnieki drīkst aizstāt ar augsnes analīzēm, ko nodrošina dažādi pakalpojumu sniedzēji.

Augšņu agroķīmiskā izpēte vai augsnes analīzes būtu jāveic ik pēc pieciem sešiem gadiem. VAAD veiktā agroķīmiskā izpēte lielsaimniecībām izmaksā Ls 4 – 8 par hektāru, mazajām saimniecībām – ar platību līdz 20 ha – vidējās izmaksas uz 1 ha ir lielākas.

Tāpat šajā gadā VAAD sāk piedāvāt zemniekiem augšņu agroķīmisko izpēti, izmantojot ģeogrāfiskās pozicionēšanas ierīces (GPS), kas dod iespēju analīžu rezultātus piesaistīt paraugu ņemšanas koordinātām un šos datus failu veidā izmantot precīzās lauksaimniecības iekārtās, lai pieskaņotu mēslojuma devas augsnes analīžu rezultātiem. Augsnes paraugu ņemšana ar GPS un analīžu rezultātu apkopošana attiecīgu failu veidā ir aptuveni 1,6 reizes dārgāka nekā ar tradicionālo metodi.

Igaunijā augšņu agroķīmiskā izpēte ir nosacījums valsts un ES atbalsta saņemšanai lauksaimniekiem, tāpēc kaimiņos valstij ir informācija par aptuveni 80% lauksaimniecībā izmantojamās zemes agroķīmiskajiem rādītājiem.

Šajā gadā pēc Zemkopības ministrijas pasūtījuma VAAD veiks augšņu agroķīmisko izpēti neapstrādātas lauksaimniecībā izmantotās zemes reprezentatīvai kopai 5000 ha platībā (pavisam neizmantoti ir 217 000 ha).

 

Katram nogabalam 
atšķirīga deva

Latvijā šajā gadā 31 saimniecībā darbojas ar SIA “Agricon” uzstādītām iekārtām, kas ļauj ērti un vienkārši automātiski izveidot pareizo devu katram lauka nogabalam. Uzņēmuma konsultants Gatis Bērziņš teic, ka laika posmā no 1954. līdz 1991. gadam veiktie 629 testi parādījuši – pie ļoti zema fosfora satura (viszemākā piecu punktu vērtējuma skalā) ziemas kviešiem raža samazinās par 14%, kukurūzai – līdz 43%. Pie ļoti zema pH līmeņa (4,5pH) ražas zudumi kviešiem un kukurūzai ir no 18%, bet rapsim – līdz pat 46%.

G. Bērziņš uzsver – ekonomiskā efektivitāte rodas, izmantojot lauka kartes ar diferencētām mēslojuma devām. Viena lauka dažādās vietās fosfora saturs augsnē, kā rāda pieredze, ir ļoti atšķirīgs, tāpēc arī minerālmēslu devai ir jābūt atšķirīgai.

Viņa uzņēmums vienīgais Latvijā piedāvā pilnu kompleksu risinājumu, kas ietver augsnes absorbcijas kartes izveidi, augsnes paraugu noņemšanu – analīzi, mēslojuma rekomendāciju plānošanu – aprēķināšanu un iekārtu uzstādīšanu saimniecībā (iekārtas, kas būtībā ir datori, ir samērotas ar saimniecības agregātiem, tās var uzstādīt arī uz “Belarus” traktoriem). Pakalpojumu cenas – tās ietver mēslošanas karšu izveidi un mēslošanas plānu četriem pieciem gadiem ir no Ls 10,75 līdz 14,41 (bez PVN) par vienu ha. Precīzās mēslojuma iestrādes iekārtas var nopirkt vai arī nomāt par Ls 20 (bez PVN) diennaktī, var arī saņemt pakalpojumu.

Baltinavas novada z/s “Riekstiņi” apsaimnieko 1500 ha zemes. Saimniecības agronoms Gatis Siliņš teic, ka labums no minerālmēslu precīzās iestrādes agregātu izmantošanas ir acīmredzams – labība uz laukiem aug daudz vienmērīgāk nekā agrāk. “Pirmajos četros gados ir vajadzīgs lielāks naudas ieguldījums fosfora un kālija pirkumam un izmantošanai, tomēr tas atmaksājas. Vēlāk minerālmēsli ietaupās. Patlaban komplekso mēslojumu vispār nelietojam, augi saņem to, ko viņiem vajag,” tā G. Siliņš.

 

Vai var uzticēties

Pērn VAAD pārbaudīja 80 mēslošanas līdzekļu atbilstību uz etiķetes norādītajiem rādītājiem. S. Rulle teic, ka no 39 mēslošanas līdzekļiem ar EK marķējumu kvalitātes prasībām neatbilda seši, kas veido 15% lielu īpatsvaru. Gadu agrāk, kad prasībām neatbilda septiņi no 24 paraugiem, neatbilstību īpatsvars bija 29%.

“Nevajag šos rezultātus dramatizēt tāpēc, ka normatīvajos aktos noteiktas ļoti stingras prasības pieļaujamajām novirzēm no deklarētās kvalitātes. Piemēram, kompleksajiem mēslošanas līdzekļiem galveno augu barības elementu (NPK) novirze nedrīkst pārsniegt 1,1 procentu,” tā S. Rulle. Viņa neatklāj ar naudas sodu sodītos tirgotājus, pamatojot to ar iespējamo minerālmēslu ražotāju vainu. Svarīgi, ka nevienā no pārbaudītajiem fosfora mēslošanas līdzekļiem nevēlamā piemaisījuma kadmija daudzums nepārsniedza atļauto normu – 60 mg Cd/kg P205.

 

Kas notiek tirgū

Aptuveni četras piektdaļas lauksaimnieku patlaban slēdz bartera darījumus par minerālmēslu pirkumu – saimnieki par pavasarī saņemto produktu rudenī norēķinās ar izaudzēto ražu, teic SIA “Baltic Agro” pārdošanas direktors Jānis Razovickis. Viņš precizē – pēdējos gados minerālmēslu tirdzniecība sākas jau augustā un septembrī. Tāpat pēdējā desmitgadē esot jūtama kooperācijas izaugsme, aizvien lielāks paliek viena pircēja vidējais pirkums.

“Minerālmēslu patēriņš samazinājās 2009. un 2010. gadā. Kopš 2011. gada tas kāpj,” secina J. Razovickis. Viņš atzīst – rudenī grūti norēķināties par minerālmēsliem ir 5 – 15% zemnieku. Uzņēmuma Ziemeļvidzemes klienti, pievēršot īpašu uzmanību mēslošanai, iegūstot tādas pašas ražas kā Zemgalē, kur augsnes auglības rādītāji ir daudz augstāki, teic J. Razovickis. 
Latvijā ik gadu darbību sākot kāds jauns minerālmēslu pārdevējs, galvenokārt no Lietuvas, bet pavisam deviņu uzņēmumu kopējā tirgus daļa patlaban pārsniedz 95%.

Minerālmēslu cenas ir svārstīgas. Cenu izmaiņas nosaka pieprasījuma un piedāvājuma attiecība pasaules tirgos. Tā, piemēram, amonija nitrāts ir maksājis no aptuveni Ls 100 līdz 300 (patlaban Ls 260 – 275 par tonnu ar PVN).

“Pieprasījumu rosina iedzīvotāju skaita kāpums, cilvēku pirktspējas pieaugums, īpaši Ķīnā. Arī – lielāks pieprasījums pēc labākas pārtikas, kā arī kultūraugu audzēšana bioetanola, biodīzeļdegvielas un biogāzes ieguvei. Nākotne, protams, ir nezināma, bet ilgtermiņā nekas īpaši lētāks palikt nevar. Vajadzība pēc pārtikas tikai pieaug, resursu vairāk uz zemes nebūs,” tā J. Razovickis.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+