Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
6. februāris, 2014
Drukāt

Kam piemērots zirgu mēslu mēslojums

Foto - LETAFoto - LETA

“Kurus augus var mēslot ar zirgu mēsliem, un kam tie patīk? Piemēram, tomāti zirgu mēslus necieš…” Lūcija Kivliņā Rīgā

Zirgu mēslus uzskata par labāko organisko mēslošanas līdzekli. Protams, kūtsmēslu ķīmiskās un fizikālās īpašības atkarīgas ne vien no dzīvnieku sugas, bet arī no izēdinātās lopbarības, pakaišu materiāla, kūtsmēslu uzkrāšanas un uzglabāšanas apstākļiem.

Zirgu kūtsmēsli ir diezgan sausi un irdeni, sausnas saturs tajos sasniedz aptuveni 25 pro-
centus. Uzglabāšanas laikā zirgu kūtsmēsli strauji sadalās, sasilst un pat sakarst. Tādēļ tos sauc par siltajiem mēsliem un iesaka izmantot lecektīs un siltumnīcās kā bioloģisko sildmateriālu. Ieklāti zem siltumprasīgiem kultūraugiem, piemēram, gurķiem un tomātiem, tie turpina sadalīties un izdala siltumu. Salīdzinājumā ar govju un cūku kūtsmēsliem tajos ir arī vairāk slāpekļa un kālija: vienā tonnā dabiski mitru zirga kūtsmēslu vidēji ir 4,7 kg slāpekļa, 2,5 kg fosfora un 3,8 kg kālija.

Zemkopības zinātniskā institūta Selekcijas nodaļas vadītāja Sarmīte Rancāne uzsver, ka atklātā laukā zirgu mēsli (tāpat kā citi kūtsmēsli) jāiestrādā jau rudenī, it sevišķi, ja tie ir nesadalījušies vai maz sadalījušies. Pavasarī ierok tikai satrūdējušus kūtsmēslus. Smagākās augsnēs ieteicams iestrādāt seklāk (aptuveni 10 cm), jo tajās organiskie mēslošanas līdzekļi sadalās lēnāk nekā vieglās augsnēs, kur kūtsmēslus iear 20–25 cm dziļi. Zirgu mēslus var izmantot jebkuriem kultūraugiem, bet šāds mēslojums vairāk tīk rušināmaugiem. Jāuzmanās, lietojot svaigus kūtsmēslus, jo daļai kultūraugu tie var pat kaitēt, piemēram, kartupeļiem pasliktinās bumbuļu kvalitāte.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+