Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
7. augusts, 2014
Drukāt

Mēslu krātuvju trūkuma dēļ lopkopjus vēl nesodīs (4)

Foto-Gundega SkagaleFoto-Gundega Skagale

Jūlija beigās beidzās desmit gadu ilgais pārejas periods, kura laikā visās mājlopu un mājputnu novietnēs, ja tajās ir desmit un vairāk dzīvnieku vienības, bet īpaši jutīgajās teritorijās – vismaz piecas dzīvnieku vienības, bija jāierīko dabai saudzīgai saimniekošanai atbilstoša kūtsmēslu krātuve. Paskaidrošu, ka, piemēram, desmit govis atbilst septiņām dzīvnieku vienībām, bet desmit sivēnmātes ar sivēniem – astoņām dzīvnieku vienībām. Savukārt, 100 tītari vai zosis atbilst vienai dzīvnieku vienībai. Viena dzīvnieku vienība ir nosacīts dzīvnieks, kas gadalaikā ar kūtsmēsliem ražo 100 kg slāpekļa. “Latvijas Avīzē” jau stāstījām, ka pret Latvijas valsti sākta pārkāpumu procedūra par ES direktīvas “Par ūdeņu lauksaimnieciskās darbības rezultātā radušos piesārņojumu ar nitrātiem” prasību neīstenošanu un nepārņemšanu, tostarp par mēslu krātuvju neesamību un mēslu glabāšanu uz lauka bez papildu piesardzības pasākumiem. Valsts vides dienests (VVD) ziņo, ka Latvijā darbojas 4579 saimniecības, kurās notiek māj­lopu un mājputnu audzēšana virs piecām dzīvnieku vienībām īpaši jutīgajās valsts teritorijās un virs 10 dzīvnieku vienībām pārējā Latvijas daļā. 656 saimniecības atrodas īpaši jutīgajā valsts teritorijā un 72% (475) saimniecību mēslu krātuves jau ir ierīkotas. Pārējā Latvijas teritorijā darbojas 3923 saimniecības un mēslu krātuves ir 52% jeb 2060 saimniecībās. Tātad mēslu krātuves nav ierīkotas 2044 saimniecībās. VVD agrāk skaidroja – viena mēslu krātuve var būt arī uz vairākām saimniecībām.

Nav lēts prieks


Ēdoles pagasta zemnieku saimniecības “Mežoki” saimnieks Kristaps Melbārdis pavisam drīz pabeigs 400 aitu mātēm paredzēto kompostēšanas laukumu. “Mēslu krātuves ir naudas izdošanas veids, peļņu tās atpakaļ nedod. Tīri praktisks labums pēc krātuvju ierīkošanas ir vieglāka mēslu apsaimniekošana, darbu var mehanizēt un kontrolēt kūtsmēslu kvalitāti,” tā saimnieks. “Mežokos” būvē mēslu kompostēšanas laukumu ar hidroizolācijas slāni, ar virszemes noteces kontroli. “Aitu mēsli pirmajā gadā nav izmantojami, tie grūti iestrādājas zemē, un tiem nav augsta kvalitāte. Ideāla būtu arī jumta būvniecība, kas kopējās izmaksas palielina divas trīs reizes,” laukuma svarīgumu skaidro saimnieks. Viņš arī atklāj – krātuves viena kvadrātmetra izmaksas ir 20 eiro. Kopējā laukuma platība ir 1000 m2. Kūtsmēslu krātuvi saimnieks būvē par savu naudu, bez ES fondu atbalsta.

Gatavo kopsavilkumu


VVD šajā gadā veicis 594 plānveida pārbaudes saimniecībās, kurās audzē mājlopus un mājputnus un kurām šo nodarbju veikšanai VVD izdevis atļaujas vidi piesārņojošo darbību veikšanai kontrolētā apjomā. Iespējams gan, ka ir saimniecības, kas nav reģistrējušas piesārņojošo darbību. “Līdz ar to ar 2014. gada 1. augustu plānveida pārbaudes ir beigušās. To rezultātus apkoposim septembrī. 2015. gadā dienests veiks plānveida pārbaudes atbilstoši saimniecību radītā riska izvērtējumam,” teic VVD preses sekretāre Jūlija Ņikitina. Tātad saimniecībām, kur novietņu nav, ir dots laiks vismaz līdz nākamajam gadam sākt to projektēšanu un būvniecību.

VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova teic, ka apzinīgie saimnieki, saprotot situācijas nopietnību, lielākoties centušies ierīkot mēslu krātuves jau pirms Ministru kabineta noteikumu noteiktā termiņa beigām (2014. gada 30. jūlijs). “Par to liecina arī statistika – 72% saimniecību īpaši jutīgajās teritorijās un 52% saimniecību pārējā Latvijas daļā uzlabotas esošās krātuves un ierīkotas jaunas. Tāpat lielai daļai saimniecību bez mēslu krātuvēm Valsts vides dienests šā gada pirmajā pusē izsniedzis tehniskos noteikumus to būvniecībai. Vasaras periodā notiek būvdarbi un ir izveidotas pagaidu krātuves. Līdz šim Valsts vides dienests šā jautājuma risināšanā iesaistījies atbilstoši tam pieejamiem resursiem, rīkojot un iesaistoties sanāksmēs ar lauksaimniekiem, informējot viņus par gaidāmajām izmaiņām laikus, sadarbojoties un mēģinot rast kopīgu risinājumu,” skaidro I. Koļegova. Arī Latvijas Lauku konsultāciju centra konsultants Dainis Arbidāns atzīst – daudzi saimnieki ir sākuši kūtsmēslu krātuvju projektēšanu vai būvniecību un cer līdz gada beigām tās nodot ekspluatācijā. Tiek lēsts – pavisam krātuvju būvniecībai vajadzēs vismaz 320 miljonus eiro.

Iespējamie sodi


Novietņu pārbaude būs VVD prioritāte līdz 2017. gadam, agrāk uzsvēra VVD Kontroles departamenta vadītāja Inese Kurmahere. Administratīvais sods fiziskajām personām par krātuvju neesamību ir līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – līdz 4300 eiro. J. Ņikitina uzsver – dienests sodu piemēros vien tad, ja saimniecība neizrādīs interesi, neko nebūs darījusi krātuves ierīkošanai.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Franči un vācieši smejas par mūsu kārtējoreiz centīgajiem pārbaudītājiem un regulu cienītājiem.

  2. ar sodīšanu kavēties nevajadzētu, bez soda lielākā daļa neko ne domās, ne darīs…un sodīts cilvēks vismaz sajutīs, ka valsts par viņu domā, nav aizmirsusi!

  3. PIRMS SODA, vajag rast iespējas arī cilvēkiem NOPELNĪT!? Ir nu gan nekauņas!!! Ko nozīmē 700 eiro soda nauda lauciniekiem? KĀPĒC par ĀCM IEDĪGĻIEM NECĒLA TRAUKSMI LAIKUS??????? Tas jau nav kā lielu algu saņemošajiem sodītājiem – spļāviens …Saimniecības taču nenopelna TĀDU summu pat gadā!???? NOLAIDĪBAS KALNGALS!!! ATKAL VAINĪGI ĻAUDIS…

  4. Jāsoda lopiņi, jo tie ir tie, kas taisa šos mēslus.

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (5)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+