Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
11. augusts, 2016
Drukāt

Mēslu krātuvju tīrīšanu pašu spēkiem diktē naudas trūkums un pārliecīga taupība (8)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Naudas trūkums un pārliecīga taupība ir galvenie iemesli, kādēļ lielākā daļa lopkopības saimniecību mēslu krātuvju tīrīšanai nepiesaista profesionāļus, darbus veicot pašu spēkiem un dažkārt pa roku galam, iznākumā riskējot ar cilvēku dzīvībām, aģentūrai LETA atzina aptaujātie nozares eksperti.

Turklāt 26% lopkopības saimniecību tā arī nav izbūvējušas Eiropas Savienības (ES) direktīvu prasībām atbilstošas krātuves, attaisnojoties ar citām prioritātēm, lai gan projektiem bija pieejami miljoni eiro fondu naudas, bet pārejas periods darbu veikšanai ilga desmit gadus.

Lauksaimnieki pārliecināti, ka naudas trūkums piena lopkopībā ir galvenais traģēdijas iemesls saimniecībā “Jaunbērze”, kur mēslu krātuves tīrīšanas laikā gāja bojā četri cilvēki. Saimnieki izvēlas krātuves tīrīt pašu spēkiem, nepiesaistot profesionāļus, kuru pakalpojumi atkarībā no fermas lieluma varot sasniegt pat 1000 eiro.

Kā norāda saimniecības “Mežacīruļi” īpašnieks un biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietnieks Juris Cīrulis, saimniecības vairs neizmanto specializēto firmu pakalpojumus, jo cenšas samazināt izmaksas, kur vien iespējams.

“Vidēja izmēra saimniecībā mēslu savākšana, pārsūknēšana, uzglabāšana, sistēmu apkopes un remonti profesionāļu izpildījumā izmaksā līdz pat vienam eiro centam uz vienu litru piena. Apstākļos, kad piena iepirkuma cena ir 18 centi, viens cents uz katru litru saimniecībām ir eksistenciāls jautājums. Daudzi mēģina taupīt, un tā jau ir nabadzības pazīme,” sacīja Cīrulis.

Viņaprāt, nelaime notika daudzu apstākļu sakritību dēļ – karstais laiks, gāzu emisiju palielināšanās, naudas trūkums, būvju nepietiekams aprīkojums ar ventilācijas sistēmām, kūtsmēslu izgarojumu sensoru neesamība ēkā. Taču skaidrs – ja pakalpojumu būtu snieguši profesionāļi, rezultāts nebūtu tik traģisks. “Runājot par nākotni, gribam vai negribam, bet gan Latvijas, gan Eiropas līmenī darba aizsardzības prasības paliks drakoniskākas. Tehnoloģiju izstrādātājiem, uzstādītājiem un apkalpotājiem turpmāk šādās bīstamās vietās vajadzētu ierīkot gāzu monitorēšanas sistēmas, sensorus, papildu ventilāciju,” saka saimnieks.

Vienas krātuves uzbūve nav lēta, piemēram, 200 govju fermai tie ir vismaz 70 000 eiro. Izmaksas atkarīgas no krātuves veida, iegūto kūtsmēslu veida, kā arī no tā, vai lauksaimnieks pats uzņēmies būvēt vai pakalpojumus sniedz būvniecības firma. Taču, ja mēslu izvešana pašu spēkiem tiek veikta, taupot katru santīmu, krātuvju izbūvē saimniecībai nav jāiegulda tikai savi līdzekļi – ES fondu nauda nosedz līdz pat 40% izmaksu.

Oficiālie dati par 2007.-2013.gada plānošanas periodu liecina, ka zemnieku rīcībā rekonstrukcijas darbiem kūtīs bija pieejami 2 788 743 eiro. Toreiz kūtsmēslu krātuvju izbūvei pieteikts 291 projekts. Arī jaunajā – 2014.-2020.gada – periodā no ES līdzekļiem ir pieejami vēl 18 482 152 eiro, no tiem pasākumā “Kūtsmēslu krātuve” – 717 418 eiro (šogad iesniegti jau 26 projekti), bet pasākumā “Fermas kompleksa jauna būvniecība un rekonstrukcija”, kur krātuve jau ietverta izmaksās, pieejami 17 763 294 eiro (iesniegti 123 projekti).

Tām saimniecībām, kuras tomēr naudas trūkuma vai kādu citu iemeslu dēļ vēl nav izbūvējušas krātuvi, ir dots vēl pēdējais brīdis to izdarīt. Pārejas periods beidzās 2014.gada 27.jūlijā, taču Valsts vides dienests un Zemkopības ministrija, veicot attiecīgās pārbaudes, konstatēja, ka šajā jomā vēl daudz darāmā un sarunās ar Eiropas Komisiju spēja izkarot pārejas perioda pagarinājumu līdz šā gada 31.decembrim novietnēm, kur ir vairāk par 15 govīm un kur iegūst pakaišu kūtsmēslus. Pēc pārejas perioda beigām nekādas atkāpes vairs netiks pieļautas. Ja arī tad krātuve tomēr netiks uzbūvēta, saimniekam būs sods saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Proti – par gaisa, zemes, mežu vai iekšējo ūdeņu piesārņošanu fiziskajām personām līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām līdz 2900 eiro.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs atzīst, ka, ņemot vērā rūgto pieredzi krātuvju būvniecībā un tīrīšanā, pašam saimniekam jāseko līdzi darbiem, acis nenolaižot, savukārt darbiniekiem jāsaņem skaidra lietošanas instruktāža.

Lai lūgtu speciālistu vai ārpakalpojuma palīdzību, saimniecībai tas ir būtisks finansiāls slogs, kas, ņemot vērā jau tā zemo konkurētspēju un vismazākos tiešmaksājumus ES, bieži vien nav izpildāms, saka Treibergs. Lai vai kā, jau uzstādot šādas būves, ir jāapzinās iespējamie draudi ne tikai saimniecībai, bet jebkura darbinieka veselībai un dzīvībai. Iespējams, ja saimniecībā atrodas šāda tipa būves, kur pastāv risks, ka noplūst bīstamās gāzes, konkrētajam darbiniekam ir nepieciešams iziet koncentrētas un specifiskas apmācības, lai šādas situācijas neatkārtotos. No savas puses zemnieku organizācijas aicina ievērot visas darba drošības prasības un nepakļaut ne savu, ne darbinieku veselību un dzīvību briesmām. Ekspluatējot mēslu krātuvju būves, jāievēro visi darba drošības pasākumi un Valsts darba inspekcijas norādes un ieteikumi.

Plānots, ka tuvākajā laikā, visām minētajām organizācijām sadarbojoties, tiks izvērsta informatīva kampaņa par darba drošības specifiku saimniecībās.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Diemžēl Latvijā tā nu ir izveidojies, ka darbinieks ir “mēsls” uz kura rēķina darba devējs mēģina ietaupīt… Tā kā algās jau tā ir minimums, tad taupa uz darba drošības aprīkojumu, tas arī maksā naudu, jo jāatbilst likumdošanā noteiktajiem standartiem…

  2. peikrītu!
    Jāmaksā ir vienīgi tiem, kas reāli ražo lauksaimniecības produkciju!Jo patreiz ir tā ka var neko īsti nedarīt un saņemt atbalstu!Bet neviens laikam nav ieinteresēts kaut ko mainīt!!!

    • jums to prieku neviens nau liedzis ,variet smalcināt vai nē.80 litri no govs pienu dzīt kas ganos neiet
      piedzīta ar stimulantiem un antibiotkām ir pret lopu labturību,zāli audzē lai apkārtnē svaigāks gais ,un
      variet lietot visu kas audzēts uz stimulantu bāzes ,man ir tiesības kā arī jums ko tādu lietot vai nē,cūkufermu saimnieki SEV gaļu audzē atsevišķi citos aizgaldos un ar citu barību,kas līdzinās vecajām metodēm. nu nesanāks turot vienu govi naudu par četrām saņemt ,uz to jūs visus arī nes cauri ,veikalā cena nemainās ,secinājums viens ražotājam figu ,pircējam figu a pa vidu xaļava……

  3. “Lai lūgtu speciālistu vai ārpakalpojuma palīdzību, saimniecībai tas ir būtisks finansiāls slogs, kas, ņemot vērā jau tā zemo konkurētspēju un vismazākos tiešmaksājumus ES, bieži vien nav izpildāms, saka Treibergs.” Ja mums ir vismazākie tiešmaksājumi, tad kādēļ tiek atbalstīti arī tie bioloģiski, kuri neko neražo, kuriem nav ieņēmumu, kuri laukus nosmalcina, nopļauj un pamet, jā daudzi šie te viltus bioloģiskie ir saveduši lopus, lai saņemtu maksājumus(hailaneri, brieži, zirgi utt.), MAKSĀJUMI JĀSAŅEM TIEM , KURI RAŽO UN PĀRDOD PRODUKCIJU. Tādēļ arī nepietiek naudas tām mēslu krātuvēm un daudz kam citam tieši tiem , kuri ražo un maksā valstij nodokļus. Pie mums neražotājs saņem to pašu, ko ražotājs. Līdz šim bija katram , bioloģiskajam zemniekam jāpierāda ieņēmumi, lai saņemtu maksājumus, bet tagad tos var saņemt jebkurš: fiktīvs garšaugu audzētājs, vai lopkopis bez saražotās un pārdotās lopkopības produkcijas.

  4. beidzot uzvarēsim lopkopību !!! . Atbildēt

    tanī fermā pie dzelžiem bija pielaists tāds, kam rokas
    aug no vietas ar ne tik cēlu nosaukumu…

  5. Pārdomām….tā cena 0.18 ir laikam maksimums, mums maksā 0.15, ka nav 26% krātuvju, drīzāk ka 26% ir, bet pārējiem nav. Tā statistika ir galīgi garām. Ar tādām piena cenām, neviena banka nedos finansējumu, pat ja 40% atgriež Eiropa. 70 tūkstoši uz 200 lopiņiem, pa maz, tā summa x2, tad uzbūvēsi. Un pat ja dabū finansējumu, tad cik ilgā laikā atdosi bankai tos 40 tūkstošus + procentus, ja piena cena tāda un diez vai palielināsies?Secinājums: jākravā čemodāni!!!

    • Vienīgie kam jākravā somas ir darba ņēmēji! Stāstat, ko gribat uz kopējā fona laukos, jūs dzīvojat, kā muižkungi… + vēl ES fondi…

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (1)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+