Kad krīze nāk par labu – no importa aizvietošanas līdz eksportam 0
Ādažu novadā mājo tādi inovatīvi uzņēmumi kā gumijas segumu ražotājs “Rubrig”, vieglo lidmašīnu izgatavotājs “Pelegrin” un musli ražotājs “Felici”. Arī SIA “Rotons”, kas nodarbojas ar lielgabarīta plastmasas izstrādājumu ražošanu, pieskaitāms tiem.
2005. gadā dibinātais uzņēmums izstrādā bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, kanalizācijas sūkņu stacijas, grodus, dažādus pontonus, transportēšanas konteinerus, arī puspazemes tipa atkritumu konteinerus un daudz ko citu.
Metālā izlej plastmasu
Viesojos Ādažu novada Eimuru ciemata “Briljantos” lietainā dienā, bijušajā Ādažu kolhoza teritorijā, kurā, kā sacīja uzņēmuma dibinātājs un direktors Armands Mucenieks, savulaik viesojies arī Mihails Gorbačovs.
Ārā ir auksts, taču, ieejot “Rotons” ražošanas telpās, teju izsprāgst sviedru lāses – polietilēna pulveri karsējošā krāsns izdala tādu karstumu, ka arī ziemas spelgonī apkuri te pavisam noteikti nevajag. Bail iedomāties, kāds karstums te valda vasaras tveicē… Raujot vaļā jakas rāvējslēdzēju, ieraugu iespaidīgā izmēra plastmasas produktu ražošanas iekārtas un jaunu puišu komandu, kas mierīgi un bez īpašas piepūles operē ar un ap sākotnēji tik biedējošā paskata metāla brīnumiem.
Iekārtas ražotas Itālijā un Vācijā. Cik maksā? “Daudz,” atbild Mucenieks, precīzu summu neminot. Iekārtas atmaksājušās pēc sešiem septiņiem gadiem, kas esot ilgs laiks.
Ražošanas process kopumā jau nav nemaz tik sarežģīts, cik fiziski smags – iekārtas visu smagāko paveic cilvēka vietā, jāparūpējas vien par to, lai tās būtu “pabarotas”.
Sākotnēji īpašā presformas veidnē darbiniekiem jāieber no Ēģiptes vai ASV pasūtītais polietilēna pulveris, kas pirms tam jāsagatavo attiecīgajam produktam nepieciešamajās proporcijās un krāsu gammās. Tālāk veidne nonāk krāsnī, kurā 260–280 grādu temperatūrā pulveris izkūst un iztek pa veidnes sieniņām. Kad tas iztecējis, veidne no krāsns nāk ārā un sākas dzesēšanas process.
Veidnei griežoties, pulveris sacietē un pieņem tās formu. Procesam noslēdzoties, gatavais plastmasas produkts tiek ņemts ārā un sagatavots transportēšanai prom uz kādu no “Rotons” ārvalstu tirgiem vai arī pie klientiem tepat Latvijā.
Viesojoties uzņēmumā, darbinieki no veidnes ņēma ārā kārtējo gatavo produktu. Šoreiz – pirts kublu pelēkā krāsā ar akmens imitāciju, kuram tālāk liek virsū koka rāmi, karkasu un koka saidingu, protams, arī krāsniņu ūdens sildīšanai, un produkts ir gatavs pārdošanai. To gan “Rotons” pagaidām nedara, viņi ražo visu, kas saistīts ar plastmasu.
No 300 gramiem līdz 280 kilogramiem
“Unikalitāte ir ražošanas tehnoloģijā, kas ļauj izgatavot monolītus viengabalainus plastmasas izstrādājumus ar dobu vidu. Šo tehnoloģiju esam apguvuši paši, mūs var saukt par celmlaužiem Latvijas tirgū, jo nebija jau kam paprasīt padomu. Sūkņu staciju segmentā sadarbojamies ar vadošajiem sūkņu ražotājiem pasaulē, esam viņu oficiālajā piegādātāju listē, kas arī ļāvis tik daudz eksportēt. Domāju, ka mana iepriekšējā darba pieredze un kontakti mums ļoti palīdzējuši. Labi, ka mums uzticējās un noticēja, ka varam šo visu dabūt gatavu.”
Viena plastmasas izstrādājuma izgatavošana uzņēmumam aizņem vidēji stundu, lielākajiem produktiem, kuru svars sasniedz 280 kilogramus, – divas, bet pašiem mazākajiem izstrādājumiem, kuri sver vien 300 gramus, – 45 minūtes.
Mazā laika attiecība nozīmē, ka ražot lielos produktus ir krietni izdevīgāk. Kopumā “Rotons” spējīgs saražot ap simt dažādu produktu – gan savus oriģinālproduktus, gan realizēt klientu dizainētus. Šobrīd īpaši daudz pasūtījumu nākot no Zviedrijas un Somijas, kā arī arvien pieaug tieši “Rotona” oriģinālproduktu noiets. Dienā uzņēmums var saražot apmēram 20 –30 izstrādājumus.
Krīze nāk par labu
Pats Armands Mucenieks ir rīdzinieks, bet sākotnēji “Rotons” bāzējās Liepājā, jo tolaik, pirmskrīzes laikā, Pierīgā cenas bijušas pārāk augstas. Laime nelaimē, bet krīze uzņēmumam nāca par labu – tolaik naudas, ko zaudēt, nav bijis, bet cenas nekustamajiem īpašumiem dramatiski nokritušas, kas ļāva atgriezties dzimtajā pusē. Tas notika 2009. gadā.
Mucenieks stāsta, ka līdz tam uzņēmums vairāk nodarbojies ar dažāda veida eksperimentiem, cenšoties saprast, ko un kā darīt ar nopirktajām iekārtām, kuras iegādātas par paša un bankas līdzekļiem. Solis dibināt pašam savu uzņēmumu bijis ļoti riskants – nācās visu apķīlāt, galvojumi bijuši privātie. “Bet viss aizgāja pavisam citādi, nekā bija plānots.
Sāku ar domu par importa aizvietošanu, bet tā vietā tagad paši eksportējam. Nebiju domājis, ka tā notiks, bet nu vairāk nekā desmit gadu laikā daudzas lietas ir mainījušās un nākušas klāt. Katrā ziņā garlaicīgi nav bijis nevienu dienu.”
Pirms tam viņš strādājis sūkņu ražošanas firmā no Vācijas, bija uzņēmuma direktors Baltijas valstīs. “Viss bija jāved no Vācijas. Man likās, ka ir diezgan muļķīgi, ka paši neko nedarām.
Labi, saprotu, ka augsti tehnoloģiskas lietas nav tik viegli izgatavot, bet elementāru detaļu, piemēram, sūknētavas korpusu, taču varētu gatavot uz vietas. Piedāvāju to vāciešiem, bet viņi nepiekrita – teica, ka viss jāved no Vācijas un te jānodarbojas tikai ar tirgošanu. Izpētīju, kādu tehnoloģiju vajag, lai ražotu tāda veida liela tilpuma dobus plastmasas izstrādājumus, dabūju naudu un nopirku pirmo iekārtu, kuru izvietoju Liepājā. Sāku tur, jo biju Liepājā mācījies, man tur bija paziņas un draugi.”
Plānā – atjaunot apkārtni
Šobrīd uzņēmumā strādā 30 darbinieki, bet to skaits var “staigāt” – atkarīgs no sezonas. “Visu laiku bija problēmas ar darbaspēku, bet tagad kaut kā esam nostabilizējušies. Pērn un aizpērn, kad audzējām ražošanas apjomus, bija visai lielas problēmas. Darbiniekus apmācām, jo tās iemaņas, ko mums vajag, nekur nemāca.
Nekas kosmiski sarežģīts jau nav, bet fizisku spēku vajag gan, turklāt jābūt arī darba tikumam, kas daudziem trūkst. Tie, kas iestrādājas, strādā pie mums ilgi. Ir arī tādi, kas strādā kopš 2009. gada,” teic Mucenieks. Vidējā alga uzņēmumā ir kā valstī – apmēram 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Uzņēmumam piegulošā teritorija šobrīd ir necila. Agrāk vai vēlāk uzlabosim, sola Mucenieks. Apkārtnes sakārtošana kopā ar uzņēmuma ražošanas telpu paplašināšanu ir viens no galvenajiem izvirzītajiem mērķiem.
Arvien pieaugošā peļņa beidzot arī ļauj par to vismaz sākt kalt plānus. “Teritorijā esošā “plača” sakārtošana izmaksās ap 100 000 eiro, tāpēc jāturpina strādāt, lai varam to sasniegt, lai “Briljanti” atbilstu savam nosaukumam. Ja te savulaik bijis Gorbačovs, tad apkārtne jāuztaisa tāda, lai arī kāds cits prezidents te varētu atbraukt,” smejas Mucenieks.
VĒRTĒJUMS: Savu veikumu starptautiski jāizrāda aktīvāk
Andris Alksnis, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Eksporta veicināšanas nodaļas vecākais projektu vadītājs: “SIA “Rotons” ir unikāls Latvijas uzņēmums ar to, ka pašlaik ir vienīgais, kas ir apguvis un ieviesis ražošanā rotējošas formēšanas tehnoloģiju plastmasas detaļu ražošanai, kas ļauj sērijveidā ražot dažādus plastmasas produktus. Šo ražošanas metodi var izmantot ļoti plašā veidā – var iegūt arī augstas kvalitātes dizaina priekšmetus, piemēram, dažādu nokrāsu apgaismes ķermeņus, dizaina elementus, arī priekšmetus mājsaimniecībām.
Uzņēmuma iepirktās iekārtas ir unikālas un tajā pašā laikā arī dārgas. Lai šie ieguldījumi ātrāk atmaksātos, varam tikai novēlēt vairāk un aktīvāk izmantot LIAA piedāvātās iespējas ārvalstu tirgu apgūšanā – piedalīties tirdzniecības misijās, izstāžu stendos, kā arī izmantot LIAA ārvalstu pārstāvniecību pakalpojumus.
Lai gan šajā jomā starptautiskajās izstādēs var redzēt ļoti skaistus skandināvu dizaineru un ražotāju izstrādājumus, latviešiem nebūtu jākautrējas izrādīt arī savējos. Šajā aspektā varētu rasties sadarbība arī ar citām nozarēm – ar kvalitatīvu formu ražotājiem, ar elektrotehniķiem un elektroniķiem, kā arī dizaineriem.”
Uzziņa:
SIA “Rotons” dibināta 2005. gadā. Sākotnēji darbojies Liepājā, taču uzņēmuma īpašnieks un direktors Armands Mucenieks par īsto uzņēmuma darbības sākumu dēvē 2009. gadu, kad uzņēmums ražošanu pārcēla uz Ādažu novada Eimuriem.
Uzņēmums finansēts no pašu līdzekļiem, kā arī sākuma periodā iegūts bankas aizdevums 100 000 eiro apmērā. Tas ir vairākkārtējs “Latvijas Eksporta un inovāciju balvas” konkursu finālists, arī šogad – kategorijā “Eksportspējīgākais komersants” mazo komercsabiedrību grupā;
Uzņēmums izmanto LIAA administrēto ERAF atbalsta programmu iespējas.
2018. gadu “Rotons” noslēdza ar 2,5 miljonu eiro apgrozījumu un 165 tūkstošu eiro peļņu. Šogad apgrozījumu plānots palielināt līdz 2,8 miljoniem eiro. No visa saražoto preču apjoma 60% “Rotons” eksportē, bet 40% paliek vietējā tirgū.
Lielākie eksporta tirgi ir Somija, Zviedrija un Vācija, bet produktus eksportē arī uz Gruziju, Lietuvu, Krieviju, Ukrainu, Rumāniju, Igauniju, Kazahstānu, Uzbekistānu u. c. valstīm. Uzņēmumā strādā 30 darbinieki.
