Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
24. februāris, 2014
Drukāt

Īstenojoties vairākiem priekšnosacījumiem, Latvijā varētu atrast platīna, vara, niķeļa rūdas (4)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Valsts prezidents An­dris Bērziņš, šomēnes tiekoties ar ekonomikas ministru Vjačeslavu Dombrov­ski, izteicies, ka Latvija varētu pievērsties vara, niķeļa, platīna un citu krāsaino metālu rūdu atradņu izpētei un apgūšanai. Pēc viņa domām, nākotnē tas varētu kļūt par vienu no svarīgākajiem valsts ekonomiskās attīstības virzieniem.

Pagaidām vien prognozes


Vai Latvijas zemes dzīlēs patiešām varētu būt atrodamas šo vērtīgo metālu rūdas iegulas, turklāt tādas, kuru iegūšana atmaksātos? Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Pamatiežu katedras vadītāja p. i., asociētais profesors Ģirts Stinkulis uz šo jautājumu atbild izvairīgi – atradņu esamību pagaidām nevarot ne apstiprināt, ne noliegt.

Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docente, vadošā pētniece Vija Hodireva teic, ka pašlaik mūsu ģeologu rīcībā esošie ģeoloģiskās izpētes dati ļaujot vien prognozēt, ka šādas krāsaino metālu rūdas iegulas Latvijas zemes dzīlēs varētu būt atrodamas.

Vispirms jāsāk izpēte


“Jā, ir gan zināms, ka kristāliskajā pamatklintājā, tā sauktajā Kurzemes plutona dienvidu daļā (Kurzemes dienvidos), ieguļ bāziskie un ultrabāziskie ieži (gabro, anortozīti, dunīti u. c.), kuri pēc sastāva un ģeoloģiskā vecuma (proterozojs) ir līdzīgi daudzviet pasaulē izplatītām un sekmīgi izmantotām niķeļa, vara un platīna grupas metālu rūdas atradnēm. Tādas ir, piemēram, Sadberija Kanādā, Delūta ASV, Bušvelda Dienvidāfrikas Republikā.

Taču, lai varētu apgalvot, ka arī Latvijā šajos iežos ir minēto metālu rūdas, vispirms jāiegūst šo iežu paraugi, jāveic to izpēte un analīze,” saka Ģirts Stinkulis.

Vai Latvijā patiešām ir atrodamas šo metālu rūdas un vai iegulu kvalitāte un apjomi ir tādi, ka to ieguve atmaksātos, viņaprāt, vispirms nepieciešams izpētīt agrāk veiktajos dziļurbumos iegūto iežu paraugus. Kā izrādās, jau padomju laikos Kurzemē līdz pamatklintājam veikti ap 200 urbumu (1000 līdz 1800 metru dziļumā), tiesa, ar citu mērķi – meklēt naftas atradnes un veikt ģeoloģisko kartēšanu. Pēc mūsu speciālistu atzinuma, noteikti jāizdara jauni urbumi.

Kanādieši piedāvā


Ka krāsaino metālu rūdu atradnes nav vis kāda fantāzija, liecina ārzemnieku interese. Par iespēju Latvijā veikt ģeoloģisko izpēti ļoti taujā Kanādas uzņēmums “Ginguro Exploration”, kuras viceprezidents ir mūsu tautietis, ģeologs ar vairāk nekā 40 gadu pētniecības darba stāžu Andrejs Bite. Viņš turklāt strādājis iepriekš pieminētajās vara, niķeļa un platīna raktuvēs Sad­berijā, Delūtā un Mičiganā. Uzņēmuma vadībai pērn bijušas vairākas tikšanās – gan ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu vizītes laikā Kanādā, gan ar toreizējo Ministru prezidentu Valdi Dombrovski.

Kanādieši piedāvā mūsu valdībai parakstīt nodomu protokolu, kas ļautu veikt Latvijas zemes dzīļu izpēti. Pētot agrāk Latvijā veiktajos dziļurbumos iegūto iežu paraugus, viņi domā, ka vērtīgu krāsaino metālu rūdu iegulām tur vajadzētu būt.

Protams, šādiem pētījumiem nepieciešamās naudas summas sniedzas miljonos, un diezin vai valdība atrastu tos, ja valsts budžetā trūkst naudas ikdienišķām vajadzībām.

Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis saka: ja izpēte dotu labus iznākumus, tad, attīstot derīgo izrakteņu ieguves rūpniecību, attīstītos ar to saistītās nozares – transports un loģistika, mašīnbūve un metālapstrāde, ķīmiskā rūpniecība, kā arī ievērojami pieaugtu Latvijas eksporta apjomi.

Priekšā lielas
 problēmas 


Ekonomikas ministrijā atzīst, ka pašlaik derīgo izrakteņu ieguves rūpniecības attīstība atduras pret divām galvenām problēmām – pirmkārt, trūkst zemes dzīļu izmantošanas stratēģijas, citiem vārdiem sakot, nav skaidrības, kādas būtu Latvijas ekonomiskās intereses zemes dzīļu izmantošanā.

Otrkārt, trūkst tiesību dokumentu, kas ļautu veikt šādu ģeoloģisko izpēti, pašreizējais uz to nav orientēts. Zemes dzīļu izpētē un derīgo izrakteņu iegūšanā viens no lielākajiem šķēršļiem ir zemes īpašuma tiesības. Atšķirībā no citām pasaules valstīm Latvijas likumos noteikts, ka zemes īpašniekam pieder ne tikai zemes virskārta, bet arī viss, kas ir zem tās. Zemes īpašnieks var prasīt atlīdzību, kas izpēti vēl vairāk sadārdzina. Un var vispār neļaut to veikt.

Latvijā ir noteikts – licenci izpētes darbu veikšanai var saņemt, ja ir panākta vienošanās ar zemes īpašnieku. Turklāt Ekonomikas ministrijas pārziņā ir ogļūdeņražu meklēšanas, kā arī izpētes un ieguves licenču izsniegšana. savukārt citu derīgo izrakteņu izpēti un ieguvi uzrauga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

VARAM pārstāve Kristīne Barševska apstiprina, ka par to izstāstīts arī kanādiešiem, tāpēc zemes dzīļu izmantošanas plānošana no valsts puses ir sarežģīta. VARAM sadarbībā ar citām ministrijām izstrādāšot zemes dzīļu izmantošanas stratēģiju, kuras gaitā vērtēšot, vai kanādiešu piedāvājums ir derīgs. Valdība nekādus nodomu protokolus, kas paredzētu Kanādas uzņēmuma “Ginguro Exploration” iesaistīšanos zemes dzīļu izpētē, pagaidām nav parakstījusi.

Idejas īstenošana turklāt saistīta ar vēl citiem “ja”. Pēc Ģirta Stinkuļa domām, ja minēto metālu rūdas iegulas Latvijā tiktu atklātas, viena no problēmām ir ieguve – rūda varētu būt lielā dziļumā, vismaz vairāk nekā kilometru. Kaut arī mūsdienu tehnoloģijas gan ļaujot darboties vēl lielākā dziļumā – pasaulē dziļākā šahta ir sasniegusi pat 3,9 km atzīmi –,­ tik un tā ieguve būtu gan sarežģīta, gan dārga.

“Ja būtu pārliecība, ka vērtīgo metālu rūdas atradnes būs, Latvijai būtu izdevīgi koncentrēt resursus, lai veiktu izpēti. Taču šāda ģeoloģiskā izpēte saistīta ar lielu risku. Nav garantiju, ka rūpnieciski izmantojami resursi vairāk nekā kilometru dziļumā tiks atrasti,” spriež ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

“Ja atklātos, ka Latvijā ir šo vērtīgo metālu, sevišķi niķeļa un platīna, rūdas, tad to rūpnieciska ieguve, protams, var dot labumu Latvijas ekonomikai,” atzīst Latvijas Universitātes profesors Ģirts Stinkulis. Viņš gan piebilst, ka ekonomikas stiprināšanai pašlaik Latvijā ir arī citi, sen atklāti un labi pazīstami derīgie izrakteņi, piemēram, kvarca smiltis, māli, dolomīts, kūdra, sapropelis, kuri ir reāli un ievērojami vieglāk iegūstami un gana perspektīvi izejmateriāli ar augstu pievienoto vērtību ražošanai.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Tu savukārt maldini tautu ar neko nedarīšanu. Tu filozofē, ja pasaulē ir krīze metalurģijā, tāpēc neko nedarīsim. Laukos turēt govi arī nav rentabli – tāpēc neko nedarīsim, bet iesim uz pagastu un prasīsim pabalstu no valsts! Bet var to govi arī turēt un pabarot sevi un ģimeni. Un rezultatā valsts ietaupīs naudu priekš tādiem kā tu, kuri gaida krīzes beigas un paši negrib neko darīt. Īpaši bīstami ir politpesimisti, jo viņi ar savu filozofēšanu dezorganizē pārējos.

  2. Politpesimists>Jānim Atbildēt

    Patreiz visas pasaules melnā metallurģija pārdzīvo smagu krīzi. Pasaulē ir vietas, kur augstas kvalitātes dzelzsrūdu iegūst praktiski no zemas virspuses, piem., Zviedrijas ziemeļos. Vienalga to iegūt nav rentabli. Tāpēc nevajag maldināt tautu ar nerealizējām idejām.

  3. Visas šīs problēmas atduras lielā filozofēšanā – ja zinātu, ka būs, tad darītu! Ar tādu pieeju nekad nekas nav sasniegts. Citiem vārdiem, nav cilvēku,kas mērķtiecīgi spētu virzīt šo ideju, izstrādātu koncepciju, pārliecinātu valdību, ko tas dotu un piesaistītu firmas izpētes darbiem. Pie mums jau neko nedara arī vietās, kur izpēte jau veikta un rūda atklāta. Piemēram, Gārsenē jau padomju laikos atklāja augstvērtīgas dzelzs rūdas iegulas ap 900 metru dziļumā, kas šodien vairs nav tik liels dziļums, lai nesāktu to rūpniecisku apguvi. Būtu darba vietas, attīstītos rūpniecība un valsts tikai iegūtu. Bet tālak par runāšanu joprojām netiekam.

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+