Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
16. decembris, 2013
Drukāt

Lai mētelis eglītei neizsūt

Foto - Sergejs AkuratersFoto - Sergejs Akuraters

“Pirms vairākiem gadiem iestādījām vairākas Kanādas eglītes. Tad nezinājām, ka nevajag stādīt atklātā vietā, jo ziemas beigās spožā saule tām aprauj brūnas skujas. Pagājušajā gadā dienvidrietumu pusē būvējām priekšā aizslietni, beidzās ar to, ka vējš visu godību sagāza eglītēm tieši virsū. Tagad domājam ievīstīt agrotīklā, bet kad to pareizāk darīt? Un, ja ziema būs silta, ar atkušņiem, vai eglēm tāds “mētelis” nenāks par ļaunu? ” Kaudija

Daudzu skujkoku skujas agri pavasarī cieš no saules tāpēc, ka rudenī sakņu kamols nav uzņēmis pietiekami daudz mitruma un visu ziemu bijis sauss. Tad pavasarī skujas izžūst, nokalst un nobirst.

Tā sauktie saules apdegumi skujkokus parasti apdraud laika periodā no Jaunā gada līdz aprīlim – līdz laikam, kad atkūst zeme un augu saknes sāk piegādāt ūdeni skujām. Lai pasargātu jutīgākos augus, var izmantot jebkuru materiālu, kas nodrošina ēnu, bet nepasliktina ziemošanas apstākļus.

Stādaudzētavas “Sakstagals” saimniece Zaiga Graudiņa piekrīt: agrotīklā ietīņāta eglīte siltā ziemā tiešām var izsust. Piesedzot skujkokus, svarīgi saglabāt gaisa telpu ap augu, kā arī atstāt brīvu galotni. Piesegums jāveido pietiekami augsts, lai viss augs būtu ēnā. Kamēr zeme vēl nav sasalusi, ap eglīti zemē var iespraust mietiņus. Vēlāk (kad sācis salt un augsne sastingusi) ap tiem aptin agrotīklu vai kādu citu materiālu, apliek egļu skujas, niedres. Egle būs tādā kā mucā, bet varēs brīvi elpot un skujas neapdegs. Pavasarī, kad zeme pilnīgi atkususi, piesegumu noņem. To noteikti dara mākoņainā laikā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+