Publicitātes foto

Meteni, Meteni, kur liki pīrāgu? Pasākumu kalendārs pavasara gaidīšanai 0

Kultūras sarīkojumu kalendārs liecina, ka tuvojas Meteņi – senie latviešu pavasara gaidīšanas svētki, kas beidzās Pelnu dienā, kurai sekoja lielais gavēnis.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Meteņus svin februārī vai marta sākumā, septiņas nedēļas pirms Lieldienām. Meteņu svinēšanā saglabājušās senas vecā gada aizvadīšanas tradīcijas, jo senajām indoeiropiešu tautām gadumija bijusi tagadējā februāra vidū. Agrāk latviski ar vārdu “meti” apzīmēja laika griežus, mēru. Sākotnējā nozīme vēl tagad saglabājusies vārdā “laikmets”.

Līvu apdzīvotajos novados un Rīgā šie svētki tika saukti par vastlāvjiem. Citur tos sauca arī par Lastavāgu, Aizgavēni, Miesmeti, Buduļu vakaru, Pīrāgu dienu. Citur Eiropā un Amerikā šie svētki sakrīt ar karnevālu laiku tiek dēvēta par “trekno otrdienu” (franču: Mardi gras, angļu: Shrove Tuesday) vai “pankūku dienu” (Pancake Day), taču visur tos iezīmē mielošanās un maskošanās.

CITI ŠOBRĪD LASA

Meteņos bija jāēd un jādzer līdz mielēm. Šajā laikā tika kautas cūkas, tāpēc tradicionālie svētku ēdieni bija cūkas galva un plāceņi. Vecāki meta dāvanas saviem bērniem no istabas augšas, jo Laima meteņos no augšas metot savas dāvanas. Tāpat kā visos ziemas svētkos, arī šajā laikā gājuši ķekatās un braukuši ciemos.

Meteņus svinēja vidū starp Ziemassvētkiem un Lieldienām. Tādā kārtā Metenis iezīmēja ne tikai pusceļu saulei no Ziemassvētkiem līdz Lieldienām, bet arī vienu darbu beigšanu un citu sākšanu. Galvenā Meteņu dienas izdarība bija vizināšanās vai nu no kalna, vai ar zirgu, lai augtu gari lini. Meteņus arī uzskatīja par īpašu laiku, kad ar maģisku darbību varēja ietekmēt notikumus savā labā, kā arī nodarboties ar zīlēšanu un laika pareģošanu. Meteņos saule vēl ir veļu pusē, tāpēc pirms maltītes saimnieks neaizmirsa pacienāt arī veļus.

Meteņi ir gari, tādēļ nav brīnums, ka vienā Latvijas stūrī tie jau sen būs beigušies, kad citur vēl tikai sāksies.

Jau sestdien, 8. februārī Salacgrīvā notiks V Starptautiskais Salacgrīvas Masku tradīciju, kurā gaidāma gan masku grupu izrādīšanās, gan masku darināšanas meistardarbnīca , gan lielais masku gājiens cauri pilsētai no tūrisma informācijas centra uz pilskalnu.

Tāpat 8. februārī no pulksten10.00-14.00 pie “Valmiermuižas alus” darītavas norisināsies svinības un tirdziņš “Ar Gardu Muti Valmiermuižā”. Uz to sabrauks mājražotāji no tuvākiem un tālākiem ciemiem, bet Meteņdienas tirdziņa viesiem būs arī iespējams izzināt svētku tradīcijas, piedalīties svinību izdarībās un jautrībās nākamā gada auglības un labklājības nodrošināšanai un iet rotaļās kopā ar Launkalnes mūsdienu folkloras kopu “Rudzupuķe”. Ikkatrs, bet jo īpaši mazākie ciemiņi, varēs iemēģināt roku radošajās darbnīcās, izgatavojot savu Meteņu laimes pogu un masku kopā ar Valmieras jaunatnes centru “Vinda” vai apgūstot aušanas prasmes un spēlējot seno latviešu skaņu rīkus un instrumentus kopā ar Valmieras novadpētniecības muzeja speciālistiem. Vakarpusē “Valmiermuižas klētī” notiks Tradīciju vakars ar postfolka grupas “Laiksne” jauno koncertprogrammu “Es čigāna meita biju”, turklāt grupa ciemiņiem ierādīs arī latvju danču soļus un tradicionālās rotaļas.

Reklāma
Reklāma

Nedēļu vēlāk, 15.februārī no 10.00-16.00 Kalnciema kvartāla tirdziņā notiks Meteņu dienas svinības latgaļu un itāļu stilā. Latgalē Meteņu dienu sauc par “Aizgavēni” un tā svinēšana sastāv no dziesmu dziedāšanas, mielasta gatavošanu un ķekatās iešanas. Meteņus ieskandinās Ozolmuižas folkloras kopa “Ūzuleņi” Marijas Andiņas vadībā. Savukārt par itāļu tradīciju nodošanu rūpēsies interesentu klubs “L’Italii”.

No 14. līdz 16. februārim Rīgā notiks XV Starptautiskais masku tradīciju festivāls, kurš piedāvās gan meistarklases, izrādes, masku skatus, danču vakaru un citas aktivitātes Vecrīgā, savukārt festivāla noslēgumā ikviens būs aicināts uz Meteņa svinēšanu Brīvdabas muzejā. Festivālā piedalīsies 24 masku grupas no Latvijas, Lietuvas un Krievijas. Lielais masku gājiens notiks sestdien, 15. februārī, maršrutā Rātslaukums – Kaļķu iela – Līvu laukums – Amatu iela, bet tam sekos masku grupu izrādes Vecrīgā.

25. februārī Meteņdienas pasākums “Slaidi laidu ap Meteni” kopā ar folkloras kopu “Vācelīte” notiks Zantes pagastā.