Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
16. februāris, 2013
Drukāt

Meteorīta sprādzienā Krievijā cietis nepieredzēti liels cilvēku skaits

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Saskaņā ar zinātnieku rīcībā esošo informāciju nevienā citā gadījumā, kad virs Zemes eksplodējis meteorīts, nav bijis tik liels cietušo skaits kā piektdien, 15.februārī, skaidro Lielbritānijas Karaliskās astronomu biedrības atbildīgā sekretāra vietnieks Roberts Masejs.

“Es nevaru iedomāties nevienu citu vēsturē fiksētu gadījumu, kad tik lielu cilvēku skaitu netieši būtu ievainojis tāds objekts (..), gadījumi, kad tiek ievainoti cilvēki, ir ļoti ļoti reti,” spriež Masejs.

Taču tikai ārkārtēji retos gadījumos tie nonāk līdz zemākajiem atmosfēras slāņiem, radot triecienvilni. Tas, pēc Maseja teiktā, acīmredzot piektdien noticis arī Krievijā.

Čeļabinskas meteorīts ir viens no iespaidīgākajiem kosmiskajiem notikumiem debesīs virs Krievijas kopš Tunguskas fenomena 1908.gadā, kad Sibīrijā milzīgus postījumus izraisīja spēcīgs sprādziens, ko vairums zinātnieku saista ar asteroīda vai komētas triecienu.

Katru dienu ar Zemi saduras aptuveni 100 tonnas kosmisko atlūzu, kas izplatījumā radušies Saules sistēmas tapšanas laikā, skaidro astrofiziķi.

Taču gandrīz visi no tiem ir putekļi un sīkas daļiņas, kas nekaitīgi sadeg augstu Zemes atmosfērā un ko bieži var redzēt skaidrās debesīs kā uzliesmojuma svītriņas, kas tiek sauktas par meteoriem.

Vairāku metru lieli meteorīti, kas nokrita Čeļabinskā, Zemi skar aptuveni reizi desmitgadē.

Vidēji reizi 2000 gadu Zemē ietriecies futbola laukuma izmēra meteorīts, kas var nodarīt būtiskus bojājumus.

Savukārt reizi dažu miljonu gadu laikā Zemi apdraud liela izmēra objekti, kas var apdraudēt planētas civilizāciju. Par to liecina uz Mēness redzamie krāteri.

Pēc Krievijas Zinātņu akadēmijas aprēķiniem, meteorīts bijis vairāku metru diametrā un svēris vairākus desmitus tonnu.

Ieejot Zemes atmosfērā, meteorīts sadega 30-50 kilometru augstumā, taču tā atlūzas varētu būt nokritušas arī uz Zemes, teikts akadēmijas paziņojumā.

LETA jau ziņoja, ka virs Krievijas Urālu reģiona piektdien eksplodējis meteorīts, izraisot paniku vietējos iedzīvotājos, nodarot bojājumus ēkām un ievainojot teju tūkstoti cilvēku, kuri cietuši, kad trieciena viļņa rezultātā daudzām ēkām izbiruši logu stikli.

Pēc Maseja vērtējuma, piektdien virs Krievijas uzsprāgušais meteorīts nav bijis lielāks par desmit metriem diametrā.

“Šādi gadījumi nav bieži – 20.gadsimtā nokrita vairāki lieli [meteorīti], no kuriem vismaz divi uzsprāga virs Sibīrijas, bet divas trešdaļas Zemes klāj okeāni, tādēļ mēs parasti to neredzam,” viņš piebilst, uzsverot, ka piektdien virs Krievijas notikušajam sprādzienam nav “pilnīgi nekādas saistības” ar asteroīdu “2012 DA 14”, kas piektdien palidoja garām cieši līdzās Zemei.

Asteroīda “2012 DA 14” diametrs ir 45 metri, un Zemei vistuvāk tas atradās ap plkst.21.25 pēc Latvijas laika tikai 27 000 kilometru attālumā.

Meteorīta sprādziens “notika 12 stundas agrāk, kas ekvivalents vairāk nekā pusmiljonam kilometru [kosmosā], un šķiet, ka [meteorīts] pārvietojās citā virzienā – austrumu-rietumu, kamēr asteroīds šovakar pārvietosies no dienvidiem uz ziemeļiem,” uzsver eksperts.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+